«Feliks mūsu ģimenē ir jau otrais šīs šķirnes suns, kuru paņēmām pēc tam, kad citos medību laukos aizgāja bulterjera kucīte Zita. Kuram reiz ir bijis šīs šķirnes mājas mīlulis, turpmāk nevarēs iedomāties savu dzīvi bez viņiem.
Reklāmas projektu vadītāja Daiga Lapiņa dzīvo Purvciemā, savrupmājā, ko pagājušā gadsimta 50. gados cēlis viņas vectēvs. Kad viņa augusi, apkārt mājai pletušās pļavas, tagad – daudzdzīvokļu nami, kuru iemītnieki no balkoniem var ieskatīties viņas pagalmā.
«Man ļoti patīk gatavot ēst. Tas ir viens no ikdienā veicamajiem darbiem, kas šķiet aizraujošs un rada prieku. Tiesa, tas prasa daudz laika un arī līdzekļu, ja gribas uzmeistarot kaut ko īpašu,» spriež interjera dizainere Zane Skalberga.
Liekot lietā izdomu, pieredzi un lielu vēlmi dzīvot sakārtotā, funkcionālā vidē, māksliniece, bērnu un jauniešu centra Rīgas skolēnu pils Modes akadēmijas vadītāja Elga Šmite līdz nepazīšanai pārveidojusi tipveida divistabu dzīvokli Maskavas forštatē.
«Vai tā mani ir audzinājuši, vai arī esmu iespaidojusies no spilgta piemēra, jo mana māte izcili gatavo ēst, es savai ģimenei katru dienu cenšos sarūpēt siltu ēdienu. Ja mājās ir bērni, tad tā tam vienkārši jābūt,» savu pārliecību pauž TV3 seriāla UgunsGrēks producente Baiba Saleniece.
Viens no titulētākajiem vidējās paaudzes kino un televīzijas režisoriem Latvijā Andis Mizišs, kura uzņemto darbu kontā ir daudzas Latvijā un pasaulē atzinību ieguvušas dokumentālās filmas – Jumta likums (2001), Sekotāji (2003) Tārps (2005), Vienkārši pops (2007) un arī pilnmetrāžas spēlfilma Medības (2009), tagad ir pievērsies televīzijas šovam.
Ķēstutis Isaks, reklāmas aģentūras Shark Media valdes priekšsēdētājs, un viņa dzīvesbiedre Daiva Isakiene, Rīgas lietuviešu vidusskolas direktores vietniece, Latvijā dzīvo jau ilgu laiku.
«Daudziem manas paaudzes cilvēkiem ir ļoti saspringts dienas režīms – mācības ir jāsavieno ar darbu vienā vai vairākās vietās, arī ar vaļaspriekiem un izklaidēm. Un tad šajā prioritāšu sarakstā ēst gatavošana un pati ēšana tiek atvirzīta krietni vien tālu. Ēdiena kultu nepiekopju,» saka Latvijas Radio ziņu žurnālists un Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.
«Mums Latvijā ir ļoti daudz skaistu, pat fantastisku vietu, dabas objektu un dzīvo radību, tikai iepriekš neienāca prātā pavērst prožektoru pret to koku, klinti vai ķērpi, lai parādītu, cik tie ir unikāli.
Nolēmušas, ka nepadosies ekonomiskajai krīzei, vairākas draudzenes nobrieda kopīgam projektam – nelielai šūšanas darbnīciņai, kurā iecerēts darināt sadzīvei nepieciešamo mājas tekstilu, kā arī apģērbu un aksesuārus.
«Nesen ar mammu pārrunājām, kāpēc man ir tik liela interese par ēst gatavošanu. Un tad viņa atcerējās, ka es jau kopš četru gadu vecuma esot aizrāvusies Egila Zariņa Rīta miksli un mēģinājusi kaut ko meistarot līdzi ekrāna varoņiem.
Dailes teātris šo sezonu beidza ar Pītera Šefera bestsellera Amadejs iestudējumu, kas neatstāja vienaldzīgus ne skatītājus, ne kritiķus, ne citus ar teātri saistītus cilvēkus.
Lai tiktu prom no bezpersoniskas mājvietas kādā daudzdzīvokļu namā, vēl pirms treknajiem gadiem Ķikustu ģimene Salaspilī uzcēla nelielu, bet ērtu māju, kas tapa pēc skandināviem raksturīga privāto mitekļu projekta.
Iespējams, Jāņu bērni ir gatavi aplīgot ne tikai tās slinkās saimnieces un neizdarīgos saimniekus, kuriem nav izravētas puķu dobes un nopļauts zāliens, bet kādu zobgalīgu dziesmu veltīt arī tiem, kas uz Līgo svētkiem nav uzposuši dzīvžogu.
«Līgošana masu pasākumos mani īpaši nesaista. Tiesa, dažos Jāņos ir sanācis šādos pasākumos piedalīties priekšnesumos, bet parasti līgoju šaurā lokā, esmu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem (man taču brālis ir Jānis!). Katru vasaru pie viņa Pļaviņās nesanāk būt, bet dzimtā vismaz viens Jānis mums ir,» saka bijušais svarcēlājs un spēkavīrs, bet tagad TV šovu vadītājs un dižkareivis Raimonds Bergmanis.
«Dzīvoju jau Jāņu noskaņās,» pāris nedēļas pirms vasaras saulgriežiem saka kora Maskas mākslinieciskais vadītājs un diriģents, viens no kosmosiešiem Jānis Ozols, kas šajos Jāņos uzņemšoties mājastēva pienākumus. «Līgosim pie sievas vecākiem Tumē, būšu galvenais svētku organizators.
«20. gadsimta 20. un 30. gadiem ir ļoti liela ietekme uz mūsdienu dzīvi. Šis laiks vairāk nekā jebkurš cits ir atstājis iespaidu uz mums, latviešiem,» uzsver Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Dr. hist. Mārtiņš Kuplais, izrādīdams jaunsaimnieku mājas, kas celtas pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Kurzemes pusē, Talsu novada Lubes pagasta Lāčos, atrodas daiļdārznieces Ilgas Pūsildes un viņas meitas tēlnieces Ditas Kalvānes ierīkotais dārzs, kur daudzie krāšņumaugi draudzīgi sadzīvo ar skulptūrām, ārstniecības augiem un garšaugiem.
Virtuve ir mājokļa daļa, kur īpaši liela nozīme racionālam un ērtam iekārtojumam. Lai šajā vitāli svarīgajā telpā būtu patīkami saimniekot un uzturēties, svarīga ir ne vien mēbeļu funkcionalitāte, bet arī izskats, forma un krāsa.
«Ja tā padomā, man itin labi patīk gatavot ēst, procesu neuztveru kā apgrūtinājumu. No rīta taču ir kaut kas jāuztaisa brokastīs, par pusdienām un vakariņām tāpat jāgādā. Un, jo vairāk dari, jo labāk sanāk,» ir pārliecinājies dziedātājs un televīzijas raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs.
Keramiķe Rudīte Jēkabsone un interjerists Jānis Jēkabsons ar dēliem Rūdolfu un Albertu dzīvo Babītes pagastā mājā, kas tika celta, lai abiem māksliniekiem būtu, kur iekārtot darbnīcas.
