Kulinārās pasaules paplašināšana
«Ja tā padomā, man itin labi patīk gatavot ēst, procesu neuztveru kā apgrūtinājumu. No rīta taču ir kaut kas jāuztaisa brokastīs, par pusdienām un vakariņām tāpat jāgādā. Un, jo vairāk dari, jo labāk sanāk,» ir pārliecinājies dziedātājs un televīzijas raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs.
Atceroties laiku, kad dzīvojis kopā ar vecmāmiņu (pērn viņa aizgājusi mūžībā), mūziķis izstāsta, ka labprāt esot asistējis viņai virtuves darbos.
Pankūkas pa gaisu
«Omīte bija mana pirmā skolotāja kulinārajā jomā. Es vēl negāju skolā, kad jau kaut ko viņai palīdzēju virtuvē. Pārāk neaizrāvos, jo nebija vēlēšanās kļūt par profesionālu pavāru, taču izpratni par to, kas ir kas, un pirmās iemaņas ēdiena tapšanā guvu. Piemēram, mazs puika būdams, jau pratu cept plānās pankūkas. Un cepot tās apgriezu otrādi, nevis izmantojot lāpstiņu, bet pametot gaisā.» Valters nosmej, ka iegūtā kulinārā rūdījuma dēļ vēlāk aiz izmisuma un nemākulības neesot vajadzējis ķerties pie roltona makaroniem. «No pelmeņiem gan neesmu atteicies, tos ēdu gan vārītus, gan ceptus.»
Kopā ar vecomāti aptuveni reizi mēnesī esot cepuši kādu kārumu, piemēram, meistarojuši citronu kūku. «Tā parasti tapa uz jubilejām vai ciemakukulim, kad braucām viesos. Ome iemācīja arī cept smilšu cepumus un žagariņus, kas man ļoti garšo. Kad tos sakārojas, nolieku tuvumā recepšu grāmatu, un – uz priekšu!» Tik spēcīgs kulinārajā jomā, lai varētu pats radīt savus ēdienus, Valters nejūtas, taču nedaudz improvizēt ar garšvielām vai sastāvdaļām uzdrīkstas. «Piemēram, žagariņu mīklai pievienoju ne vien cukuru, bet arī vanilīnu.»
Makaroni mājas gaumē
Viens no Valtera šobrīd iecienītākajiem ēdieniem esot pasta carbonara. «Tā šo ēdienu sauc restorānos, bet manā versijā tie ir makaroni ar saldā krējuma mērci mājas gaumē,» prāto Valters un piemetina, ka, gatavojot pasta carbonara, viņam pārāk nerūpot estētiskais moments, bet gan ēdiena garšas kvalitāte. «Aizšaut garām ir diezgan grūti, jo nedz vajag daudz sastāvdaļu, nedz jāzina kādi īpaši knifi. Katlā novāra spageti, uz pannas apcep bekonu vai šķiņķīti. Bļodiņā sakuļ olas ar saldo krējumu, pieber sāli un piparus (citkārt izmantoju Vegetu), ja vēlas, asumiņam var piespiest ķiploka daiviņu. Uz pannas
izceptajai gaļai pievieno vārītos spageti un pārlej saldā krējuma mērci. Nobeigumā uzrīvē Parmas sieru un, ja ir vēlēšanās, var uzbārstīt sasmalcinātus zaļumus. Tas ir sātīgs un garšīgs ēdiens, turklāt viegli pagatavojams.»
Tā kā tuvojas Jāņi, kad ies vaļā gaļas grilēšana un šašlika cepšana, Valters ir gatavs dalīties ar omes atstāto šašlika marinādes recepti. «Daudzi taisa maigas marinādes, piemēram, no kefīra vai izmanto eļļu un zaļumus, bet tā, ko lieku lietā es, ir nedaudz asāka, jo marinādes sastāvā ir etiķis, precīzāk, etiķa esence. Vistas fileju vai šķiņķīšus (dodam priekšroku vistai, nevis cūkas gaļai) sagriež gabaliņos, uzbārsta sāli, piparus, uzslaka etiķi vai ar ūdeni atšķaidītu etiķa esenci un bagātīgi pārklāj ar sīpolu gredzeniem. To visu kārto palielā traukā, uzliek slogu un pāris dienas patur ledusskapī. Šašliks sanāk ļoti sulīgs un mīksts.»
Zinot, ka Valters ar ēst gatavošanu nav uz jūs, saviesīgos pasākumos, piemēram, Putnu balles ballītēs, viņam tiekot uzticēta gaļas grilēšana un citi atbildīgi pienākumi. «Kopā ar mūsu pianistu Kastani un vēl vienu puisi parasti esam pavāri. Esam cepuši karbonādes un vistas filejas, bet vienreiz lielā katlā tapa arī pasta carbonara.»
Cepti kartupeļi ar krancīšiem
Bērnībā Valteram esot garšojis dārzeņu sautējums gan ar gaļu, gan bez tās, bet tagad vairs ne. «Laikam būšu notiesājis savu normu,» viņš nosmej un atklāj, ka sautējuma vietā tagad daudz biežāk izvēloties ceptus kartupeļus ar krancīšiem. «Lai tos pagatavotu, vajag svaigu speķīti un kartupeļus. Vispirms uz pannas sačurkstina gabaliņos sagrieztu speķi un tad pievieno strēmelītēs sagrieztus kartupeļus. Ja ir vēlēšanās, var uzcept arī sīpolus, bet es ar tiem neaizraujos. Kad kartupeļi mīksti, ēdienu liek uz šķīvja un bauda kopā ar biezpienu un krējumu. Īsta zemnieku maltīte jeb kartupeļi lauku variantā.»
Pa retam mājās uzmeistarojot arī picu. «Ja ir laiks, mīklu taisu pats, bet lielākoties picas pamatni nopērku jau gatavu. To bagātīgi noklāju ar Vīnes desiņu ripiņām, uzbārstu melnos maltos piparus, picai paredzētās garšvielas un smalki sakapātus sīpolus, uzziežu kečupu (kur nu bez tā?!) un kā pēdējo lieku sarīvētu sieru. Šai picas versijai ne paprika, ne olīvas, ne svaigie tomāti neprasās, ir pavisam vienkāršs variants.»
Tuvinās salātiem
Šis esot pirmais pavasaris, kad Valters sācis pievērsties lapu salātiem, tomātiem un citiem zaļumiem. «Man nav īsti paskaidrojuma, kāpēc tas notiek tikai tagad. Iepriekš dilles atsevišķi man garšoja, tomāti un skābenes – arī (bērnībā tās varēju ēst bļodām), bet kopā salātos vai zupā – ne visai,» neslēpj dziedātājs un televīzijas raidījumu vadītājs. «Varbūt šajā sakarā man jāsaka paldies draudzenei. Piemēram, šorīt brokastīs ēdām biezpienu ar zaļumiem – pētersīļiem, dillēm, baziliku, spinātiem, aizdaram izmantojot krējumu. Smaržo svaigi un tieši tāpat garšo.»
Valters saka – ja no rīta acis esot miega pilnas, izdzerot krūzi kafijas, bet tas noteikti neesot viņa iecienītākais dzēriens. «Varu atklāt veidu, kā uzlabot kolu. Glāzē iespiež apelsīna sulu (vajag kādu ceturtdaļu šā augļa), pievieno ledu un ielej kolu. Pamēģiniet, ir interesanta garša!»
Ar zupām neesot lielos draugos, ja nu vienīgi šad un tad uzvārot piena zupu ar makaroniem, kurai pieberot cukuru. «Vēl man garšo frikadeļu zupa, soļanka, laša zupa (tā reiz manai draudzenei padevās izcila!), bet biešu un aukstā zupa nav īsti pa prātam.»
Valters nosmej, ka viņam tuvākās nākotnes plānos neesot kulināro virsotņu sasniegšana, bet dažādiem jaunievedumiem savā ēdienkartē viņš esot atvērts. n
**
Valtera Frīdenberga iecienītā ēdiena recepte
Pasta carbonara
Vajag: 150 g spageti, 100 g bekona vai vītinātas gaļas,
100 ml saldā krējuma, 50 g Parmas siera, 2 olas,
1 ķiploka daiviņu, izspiestu caur ķiplokspiedi,
svaigi maltus melnos piparus, sāli, 1 ēd. k. olīveļļas.
Pagatavošana: verdošā ūdenī liek vārīties spageti. Kamēr tie vārās,
pagatavo mērci. Bļodiņā sakuļ olas ar saldo krējumu, sieru, ķiploku,
sāli un pipariem. Pannā lej nedaudz eļļas (var arī iztikt bez tās), uzkarsē, pievieno gaļu un cep, līdz tā kļūst kraukšķīga. Kad pasta gatava, to nokāš un liek pannā pie bekona. Pielej olu maisījumu un to ātri iemaisa. Pasniedzot uzbārsta sarīvētu Parmas sieru.