Keramiķe Rudīte Jēkabsone un interjerists Jānis Jēkabsons ar dēliem Rūdolfu un Albertu dzīvo Babītes pagastā mājā, kas tika celta, lai abiem māksliniekiem būtu, kur iekārtot darbnīcas.
«Vīrs šajā pusē dzīvo kopš divu gadu vecuma, kad kopā ar vecākiem no Rūjienas pārcēlās uz Babīti, kur tēvs strādāja Jūrmalas mežrūpsaimniecībā jeb MRS. Padomju gados ģimenei piešķīra nelielu zemesgabalu mājas būvniecībai, taču viņiem nebija akūtas vajadzības pēc jauna mitekļa, jo bija dzīvoklis. Rosība piešķirtajā zemesgabalā sākās kādu brīdi vēlāk, kad mēs ar Jāni pabeidzām Mākslas akadēmiju. Mums abiem vajadzēja darbnīcas, jo nebija, kur strādāt,» stāsta Rudīte Jēkabsone.
Tagad Jēkabsoniem ir trīs plašas darbnīcas: pirmajā stāvā atrodas Rudītes darbnīca ar podnieka virpu un cepli, blakus tai – galdniecība, kur rosās Jānis (viņa pirmā profesija esot mēbeļu tehnologs), savukārt mansardā ir iekārtota liela un gaiša studija, kur Jānis glezno, bet pārējie ģimenes locekļi izmanto datoru, arī mācās, jo dēli ir studenti.
«Māja ir celta pēc tipveida projekta, kā tas bija raksturīgi padomju iekārtai. Tikai pateicoties tam, ka biju Mākslinieku savienības biedre, mums ļāva projektu nedaudz pārveidot – varējām izbūvēt mansardu,» stāsta Jēkabsoni. «Pastāvīgi šeit dzīvojam kādus desmit gadus. Pirmajā stāvā esam iekārtojuši virtuvi, dzīvojamo istabu, dušas telpu un arī pirti, otrajā stāvā ir guļamistabas un vannasistaba, bet mansardā – vīra studija.»
Kopā ar darbnīcām mājas platība ir 300 m2, bet dzīvošanai tiekot izmantoti aptuveni puse no tiem. Daudz darba ēkas tapšanā un iekārtošanā esot ieguldījis pats tās saimnieks. «Ar nodomu pirmo uzcēlām galdniecību, lai varētu gan apstrādāt dēļus telpu iekšējai apdarei, gan meistarot mēbeles.» Par to, ka šī ir mākslinieku māja, liecina daudzie Rudītes radītie keramikas darbi (trauki, dekoratīvi telpaugu podi, sienas dekori) un Jāņa un citu mākslinieku gleznas.
Rudīte un Jānis Jēkabsoni kopā esot jau 30 gadu, desmit no tiem viņi pastāvīgi dzīvojot pašu celtajā un iekārtotajā mājā Babītē.
DIPLOMDARBS. Pie darbnīcas sienas piestiprināts keramiķes diplomdarbs, ko radījusi no māla, beidzot Mākslas akadēmiju. «Es to taisīju Jūrmalas mežrūpsaimniecības klubam, kas atradās Babītē, tāpēc ir šāda meža tematika.» Pie otras darbnīcas sienas mājas saimniece ir iestādījusi dažādu krāsu peonijas.
LAUKU STILĀ. «Mūsu mājas iekšējā apdarē dominē koks. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, padomju gados un arī deviņdesmito gadu sākumā, kad ēka tapa, bija ļoti ierobežots būvmateriālu un iekšējās apdares materiālu klāsts, otrkārt, esmu arī galdnieks, tāpēc koks man ir tuvs un saprotams materiāls un, treškārt, koks ir dabisks un cilvēkam labvēlīgs materiāls,» savu izvēli pamato Jānis, kāpēc virtuvē ir paneļi uz sienām un koka dēlīši uz griestiem, bet viņa dzīvesbiedre piebilst, ka koks neprasot lielu aprūpi.
Uz plauktiem sarindota Rudītes keramika un arī no klūdziņām pītie grozi, jo abi ar vīru esot lieli sēņotāji.
Margas kāpnēm, kas ved uz otro stāvu un mansardu, Jānis speciāli esot taisījis noapaļotas, lai dēli, kas tad bijuši aktīvajā pusaudžu vecumā, skrienot pa tām, nesavainotos. Kāpņu telpā eksponēti vairāki Rudītes Jēkabsones portreti.
STUDIJA. Gaismas pielietais mansards ir Jāņa pasaule. Te viņš glezno, rasē, lasa, meditē. Taču neesot arī tā, ka viņš būtu privatizējis mansardu. «Kad puikas bija mazāki, viņi šeit braukāja ar divriteņiem,» nosmej vecāki. Priedes dēļu grīda šo slodzi esot izturējusi godam. «Sākumā to domājām eļļot, bet tad, sapratuši, ka tas nav īpaši praktiski (šādu grīdu ir grūti kopt), dēļus nolakojām.» Telpu apsildot ar kamīna palīdzību. Tas, tāpat kā kamīns pirmajā stāvā, esot Rudītes un Jāņa kopdarbs. «Kamīnus mēs taisām ne tikai savām, bet arī pasūtītāju vajadzībām.»
«Dzīvojamās telpas mēs nepieblīvējām ar mēbelēm, lai būtu vieta arī cilvēkiem, ne tikai lietām,» norāda Rudīte. Telpā atrodas ērti un praktiski ādas dīvāni un kafijas galdiņš, kura kāju no šamota taisījusi mājas saimniece, bet virsmai esot izmantots marmors. Arī dekoratīvie telpaugu podi ir viņas roku darbs.
Mājas saimnieks stāsta, ka gandrīz katrā telpā esot atšķirīgs griestu risinājums. Dzīvojamā istabā tie rotāti ar koka līstītēm, kas izkārtoti saskaņotā ritmā ar pārējiem interjera aksesuāriem. Lai iegūtu telpu, visas iekšdurvis mājā ir bīdāmas, nevis veramas. Telpas ekonomijas dēļ ir arī iebūvēts grāmatu skapis.
ATVĒRTAIS PLĀNOJUMS. Lai iegūtu pēc iespējas lielāku plašumu, virtuve no dzīvojamās istabas nav atdalīta ar sienu. Tas pirms pārdesmit gadiem, kad māja tapa, bija diezgan drosmīgs telpu plānojums. Virtuvē uz grīdas segts augstas kvalitātes Amerikā ražots linolejs, kas paredzēts sabiedriskām telpām, tāpēc iztur lielu slodzi, bet dzīvojamā istabā – priedes dēļi. Kamīns esot Rudītes un Jāņa kopdarbs: sieva no šamota māla darinājusi kamīna dekoratīvās apmales, vīrs bijis atbildīgs par kamīna koptēlu un kurtuvi.
Mājas pirmajā stāvā iekārtotajā Rudītes darbnīcā gribas uzkavēties pēc iespējas ilgāk, jo tajā novietotie plaukti ir pilni ar daudziem šķīvjiem, podiem, krūzēm, dekoratīvām formām, kas vairāku gadu gaitā tapuši šajā radošajā vidē. «Tagad esmu aizrāvusies ar redukciju – tā ir sena, mazliet piemirsta tehnoloģija.»
NOJUME. Koka soli ir saimnieka meistaroti. Par galdu kalpo apjomīga koka stumbra fragments, kas apstīpots un uzlikts uz metāla ķepiņām, jo, saskaroties ar zemi, esot sācis pūt. «Varu izstāstīt, kā tikt pie savdabīga Jāņu ugunskura. Ar cirvi bluķītī iecērt vairākās vietās, renītēs ielej degmaisījumu un aizdedzina,» pieredzē dalās Jānis, norādot uz vairākiem bluķīšiem.
ORIĢINĀLS GRILS. Šo grilu Jānis esot uzmeistarojis no gāzes balona. Kalpojot teicami.
KRĀSNS. Judītes darbnīcā ir trīs māla veidojumu apdedzināmās krāsnis, «maza fabrīciņa», viņa saka. Vienas fonā redzami mākslinieces darinājumi. Šāds sienas dekors tagad rotājot arī kādas privātmājas sienu.
KRĀSAINI. Dēlu vannasistaba ieturēta košos, dzīvespriecīgos toņos (ārpus kadra palikusi oranžā siena). Galdiņu izlietnei taisījis tēvs. «Ar šodienas pieredzi būtu izvēlējušies duškabīni, nevis vannu, jo kuram ir laiks gaidīt, kamēr vanna pietek pilna ar ūdeni. Turklāt ūdens patlaban ir dārgs prieks,» saka Rudīte.
Ietekmējoties no austriešu mākslinieka, arhitekta un dabas aktīvista Fr. Hundertvasera radošā rokraksta, pirts krāsns mutes apdarei un arī pirts durvju apdarei izmantojuši keramikas flīžu fragmentus, ko mākslinieciski izkārtojuši.
