«Mums Latvijā ir ļoti daudz skaistu, pat fantastisku vietu, dabas objektu un dzīvo radību, tikai iepriekš neienāca prātā pavērst prožektoru pret to koku, klinti vai ķērpi, lai parādītu, cik tie ir unikāli.
Mēs mudinām cilvēkus izberzēt acis un vērtējoši paskatīties uz to, kas ir visapkārt,» saka viens no multimediju projekta Dabas koncertzāle idejas autoriem, Latvijā pazīstams dziedātājs, komponists un mūzikas producents Ingus Ulmanis.
Šis projekts uzsākts 2006. gadā, apvienojot mūziķus un zinātniekus kopīgā mēģinājumā stāstīt dabas stāstus mākslas valodā. Pirmais bija stāsts par lapkoku praulgrauzi, ir arī vēstīts par mazputniņu čunčiņu, par maksteni – lielu kukaini, kas atgādina tauriņu, šūnakmeni un ķērpi. Šogad Dabas koncertzāles varonis būs pūšļu fuks – Baltijas jūrā izplatīta daudzgadīga aļģe. Šā pasākuma muzikālais diriģents tāpat kā visus iepriekšējos gadus būs Ingus Ulmanis.
Koncertzāle var būt jebkur
«Doma mūziķus un zinātniekus apvienot vienā projektā dzima manā ģimenē, bet detalizētākus apveidus tā ieguva vēlāk, kad mēs trīs – es, mana sieva Silvija Nora Kalniņš (ANO Attīstības programmas Latvijas biroja vadītāja, kuras darba ikdiena ir saistīta ar zinātniekiem un vides projektiem, – M. L.) un ornitologs Otars Opermanis – satikāmies kādā Vecrīgas kafejnīcā,» atceras mūziķis. «Iepazīstoties tuvāk ar vairākiem zinātniekiem, jutos patīkami pārsteigts, ka viņi ne vien pārzina savu konkrēto zinātnes jomu, bet arī nevainojami orientējas mūzikā, emocionalizē to. Daudziem no viņiem piemīt teicama muzikālā gaume, nevis ir interese par masu mūziku, kas katru dienu skan radio. Kad biju uz Dead Can Dance koncertu (austrāliešu grupa, kuras repertuārā ir folkmūzikas elementi un viduslaiku noskaņas, kas apvienotas ar ambient pop un worldbeat mūziku, – M. L.), Nacionālajā operā skatītāju vidū zinātniekus redzēju vairāk nekā mūziķus.»
Attīstot ideju, nosprieduši, ka dabai varētu veltīt ne vien skaistu mūziku, bet arī populārzinātniski stāstīt par to, kas notiek dabā, taisīt tādas kā laboratorijas, lai katrs, kam ir vēlēšanās, varētu kaut vai uz mirkli iejusties zinātnieka ādā. «Interese par Dabas koncertzāles pasākumiem apliecina, ka šāds mūzikas un zinātnes salikums ir ļoti veiksmīgs. Daudzi jauni cilvēki, runājot savā leksikā, ir atzinuši: būt zinātniekam ir kruti. Tātad – forši, mūsdienīgi. Iespējams, ka dažs no viņiem šā pasākuma ietekmē pievērsīsies zinātnieka profesijai, kas prasa ārkārtīgi lielu un smagu darbu, nav nekāda braukšana pa virsu.»
Vēl viens spēcīgs stimuls, kas mudinājis realizēt šo multimediju projektu, bijusi vēlēšanās apliecināt, ka ne jau tikai pilsētas koncertzālē var skanēt kvalitatīva mūzika un dzeja vai tapt saistoša performance. «Pirms pieciem gadiem, kad dzima mūsu projekts, Rīgā plānoja celt koncertzāli, kur būtu vieta daudziem skatītājiem. Mana iekšējā pārliecība ir tāda, ka jebkura vieta dabā var kļūt par koncertzāli, tikai tās apmeklētājiem ir mazliet savādāk jāatver priekškars – gan iekšējais, gan ārējais.»
Varoņus izvēlas zinātnieki
Tie, kas 6. augustā ar sedziņu padusē un pīrādziņu grozu rokās (lai iekļūtu Dabas koncertzālē, nav nepieciešamas biļetes, arī šašliki un alus šā pasākuma laikā netiek tirgoti) būs gatavi doties uz Nīcas pagastu pie Pusēnu kāpas vai 13. augustā uz Mērsragu, varēs baudīt ne vien muzikālu stāstu par pūšļu fuku, bet arī ielūkoties zemūdens akvārijā, interaktīvā veidā iepazīties ar ūdens sāļumu pasaules okeānos un Baltijas jūrā, uzzināt, kā tas ietekmē augu un dzīvnieku valsti, doties pastaigā pa piejūras taku, apgleznot lielās smilšgliemenes čaulu, sasiet jūrnieka mezglu un vēl citādi iesaistīties izziņas un radošajās darbnīcās. To būšot kādas piecpadsmit. «Latvijas dabu zinātnieki, protams, pārzina labāk nekā es, tāpēc viņiem uzticu Dabas koncertzāles galvenā varoņa izvēli. Te ir ļoti daudz skaistu, pat fantastisku vietu, tikai mēs līdz šim nebijām pavērsuši prožektoru pret koku vai klinti un parādījuši, cik tie ir unikāli. Cenšamies izvēlēties mazāk zināmus varoņus, lai ar viņiem varētu gan iepazīstināt, gan ar viņiem pārsteigt. Pamudināt cilvēkus izberzēt acis un emocionāli paskatīties uz to, kas viņiem ir apkārt.»
Daba pieklusina cilvēku
Ingus Ulmanis uzsver – lai šis zinātnes, mūzikas, dzejas un vizuālās mākslas pasākums būtu augstā līmenī, ir jāiegulda daudz darba un arī entuziasma. «Mūsu pulciņš, kam tas viss patīk, nav mazs. Tagad iesaistās arī daudz jauniešu,» viņš atklāj. Šogad domubiedru grupai ir pievienojies kosmosietis Andris Sējāns, ar kuru Ingus Ulmanis veiksmīgi sadarbojies, radot dziesmu, deju un dzejas programmu bērniem Brīnumskapis. Tas nozīmē izmaiņas projekta kopējā skanējumā. «Andris ir cilvēks raķete, jo viņam piemīt ārkārtīgi lielas darbspējas un arī talants. Ar savu seno cīņu biedru Aigaru Voitišķi [ģitārists] spēlējām jau Jumpravā un Lādezerā, arī ar Gintu Solu [ģitārists] esam sastrādājušies vairākos projektos. Man šķita, ka Dabas koncertzāle nevar iztikt bez meditatīvas mūzikas, ko ar kokli un citiem tautas mūzikas instrumentiem spēj uzburt Valdis Muktupāvels, kuru augstu vērtēju gan kā mūziķi, gan kā filozofu. Mani suģestē arī viņa dzīvesbiedres Rūtas Muktupāvelas intelekts (viņa ir profesore antropoloģijā), temperaments un muzicēšanas veids. Viņa nav profesionāla mūziķe, taču var tāāā iedziedāties.» Skaņas un ierakstus miksēs viens no jaunajiem un perspektīvajiem studijas skaņu režisoriem Gatis Zaķis, sintezatoru spēlēs Kaspars Tobis, savu instrumentu jūru centīsies savaldīt perkusionists un bundzinieks Anrijs Grinbergs. Bet šā ansambļa vadītājs būs Ingus Ulmanis. «Mums ir ļoti forša publika! Cilvēki dabā sāk uzvesties citādi – nebļaustās, ar skaļu troksni neaizcērt automašīnas durvis, ir iecietīgāki cits pret citu. Daudzas negācijas – skaudība, nenovīdība, patriotisma trūkums –, kas daudziem nav svešas pilsētā, nezin kur pazūd.»
Dabas koncertzāle latviešu kultūru ir prezentējusi arī Šanhajā – Latvijas paviljonā pasaules izstādes EXPO laikā. «Pēc uzstāšanās mums pienāca klāt Valsts prezidents Valdis Zatlers un paspieda roku. Arī publika mūs uzņēma ļoti labi. Tāpēc pieļauju, ka Dabas koncertzāle var ieskanēties arī ārpus Latvijas robežām.
