Ķēstutis Isaks, reklāmas aģentūras Shark Media valdes priekšsēdētājs, un viņa dzīvesbiedre Daiva Isakiene, Rīgas lietuviešu vidusskolas direktores vietniece, Latvijā dzīvo jau ilgu laiku.
Vispirms mituši pašu iegādātā dzīvoklī Ziepniekkalnā, bet nu jau trešo gadu bauda dzīvi savrupmājā Upesciemā. Rūpju saistībā ar mājokļa uzturēšanu esot vairāk nekā iepriekš, taču arī priekšrocību netrūkstot.
Ķēstuša dzimtā puse ir Kauņa, bet Daiva nāk no Klaipēdas puses. «Es uzaugu privātmājā, tāpēc šis dzīvesveids man ir tuvs un pazīstams,» saka Daiva, bet dzīvesbiedrs viņas teikto papildina, ka lietuvieši tāpat kā latvieši kārojot pēc sava nama, savas pils. Daiva Isakiene un Ķēstutis Isaks Latvijā ir laiduši jau diezgan dziļas saknes. Jau ilgāk nekā piecpadsmit gadu abi dzīvo un strādā šeit, arī savu māju nopirkuši Latvijā, bet uz Lietuvu brauc ciemos pie saviem mīļajiem.
«Esmu novērojis, ka latvieši mēdz būt ārišķīgāki nekā mēs, jo bieži vien iegādājas jaunāko modeļu automašīnas un mobilos telefonus – lietas, ko apkārtējie vispirms var pamanīt, un tikai tad prāto par māju.»
Mājokļa meklējumi esot bijuši ilgstoši – apskatījuši jaunbūves gan Mārupē, gan citviet Rīgas pievārtē, līdz atraduši īsto. «Upesciemā, izkāpjot no mašīnas, mūs apņēma patīkams klusums un svaigs gaiss, jo te visapkārt ir priežu mežs, bet mazliet nostāk – ezers. Secinājām, ka šai vietai ir īpaša aura,» atceras Ķēstutis un piebilst, ka, ienākot mājā, viņu pārliecība, ka tā varētu kļūt par viņu īpašumu, esot vēl vairāk nostiprinājusies. «To ir cēlusi latviešu kompānija Super Bebris – guļbaļķu un paneļu ēku korpusu ražotājs,» stāsta mājas saimnieks un uzskaita iemeslus, kāpēc izvēlējušies tieši šo mājokli. «Tajā dominē koks – dabisks, cilvēkam un videi draudzīgs materiāls. Vēl mūs piesaistīja mājas fasāde, kas līdzinās Vācijai raksturīgajam stilam. Un tikpat būtisks arguments par labu šim īpašumam bija tas, ka ēkai bija ļoti pārdomāts plānojums, kā arī tai bija pabeigta iekšējā apdare. Mums nevajadzēja gādāt ne durvis, ne grīdas, ne domāt par to, vai uz sienām līmēsim tapetes vai tās krāsosim. Arī sanitārtehnika stāvēja tur, kur tai jābūt.» Ķēstutis atklāj, ka pirms mājas iegādes esot konsultējies ar pieredzējušiem celtniekiem, lai gūtu apstiprinājumu, ka ēka ir uzcelta kvalitatīvi. «Tā ir vērā ņemama investīcija, tāpēc pret pirkumu attiecos ar lielu atbildību.» Mājas dzīvojamā platība ir 220 kvadrātmetru plus vēl 16 kvadrātmetri, kas atvēlēti garāžai. No tās ir ieeja mājā, tāpēc nav jāmēro ceļš līdz ārdurvīm.
«Mājai ir ļoti pārdomāts plānojums, tāpēc nevajadzēja lauzīt galvu, ko lai iesāk ar vienu vai otru telpu vai ar telpas daļu,» uzsver Ķēstutis. Pirmajā stāvā atvērtā plānojumā ir apvienota atpūtas zona, ēdamzona un virtuves zona, kā arī atrodas darba kabinets un priekšnams ar diviem iebūvētiem skapjiem. Lai telpa (tās kopējā platība ir 76 m2) būtu vieglāk kopjama, jo gan saimnieki, gan viņu mīlulis vasarā bieži uzkavējas dārzā, kas ir ap māju, uz grīdas segtas flīzes.
«Iekšējai apdarei ir izmantoti materiāli, kas rada mierīgu un mājīgu noskaņu,» ir pārliecinājusies ģimene. «Esam ļoti apmierināti, ka dzīvojamā telpā paredzēta vieta arī kamīnam. Mēs to bieži iekurinām, jo nav vajadzīgas lielas pūles, toties, vērojot degošas malkas pagales, var gūt daudz emociju.» Pirmajā stāvā ir apsildāmās grīdas, bet visas mājas apsildīšanai tiek izmantota gāzes apkure. No dzīvojamās telpas durvis ved uz darba kabinetu. Dīvānu iegādājušies veikalā ZIP mēbeles. «Uz tā iekārtojamies ne tikai mēs, bet arī mūsu labradors.»
KLASIKA. Virtuves iekārta izkārtota pakava veidā. «To pasūtījām salonā Larme. Virtuves iekārtas skice tapa, intensīvi sadarbojoties ar uzņēmuma dizaineri. Darba virsma ir no akmens masas, bet skapīšu durvju apdarei izmantots lamināts,» par materiāliem stāsta Daiva, kura kā galvenā saimniekotāja ģimenē esot visciešāk kontaktējusies ar virtuves ražotājiem.
DARBISTABA. «Mums ļoti bieži jautā, vai mēbeles mūsu mājā ir no Lietuvas. Nē, nav, jo Latvijā pieejamais lietuviešu mēbeļu klāsts mūs neapmierināja, bet tās vest no Lietuvas būtu pārāk dārgi. Tāpēc devāmies uz interjera preču tirdzniecības vietu Spice Home, kur nolūkojām Igaunijā, Vācijā, Itālijā, Skandināvijas valstīs un citviet ražotas mēbeles,» atklāj Daiva un piebilst, ka darbistabā plānojot novietot sarkanu dīvānu un sarkanu paklāju. «Gribas kādu spilgtu akcentu.»
«Esmu no tiem cilvēkiem, kam nepatīk ar mēbelēm pieblīvētas telpas,» atklāj Daiva un pamato, kāpēc. «Cilvēks var starp mantām pazust. Un otrs apsvērums ir ne mazāk būtisks. Es pati tīru māju, tāpēc, ja tajā būtu daudz visādu lietu, putekļu slaucīšana apēstu visu manu brīvo laiku. Jebkura mantiņa taču ir jāpieskata.» Ēdamgalds un krēsli esot ražoti Itālijā, bet iegādāti Spice Home.
IZVĒLE. «Mēbeles un citus interjera priekšmetus izvēlējāmies kopā, bet galavārds piederēja Daivai, jo viņai ir laba krāsu un stila izjūta,» uzskata mājas saimnieks un piemetina, ka lielāko daļu mēbeļu esot iegādājušies Spice Home. «Mēs vienmēr meklējām kompromisa variantu, lai ar iegādāto mantu būtu apmierināti mēs abi un mājā valdītu vienots stils. Starp citu, tumšā un gaišā salikums nāk no virtuves iekārtas, kura bija viena no pirmajām mēbelēm miteklī,» vīra teikto papildina Daiva. Logiem esot koka rāmji, uz grīdas segts lamināts. Itāliešu dizainēto grīdas lampu esot saņēmuši dāvanā no Daivas vecākiem, kad viņi ieradušies ar sālsmaizi, bet paklājiņus, kas noklāti abpus gultai, atveduši no Tūnisijas. «Tas ir berberu darinājums.»
ISTABA VIESIEM. «Mums koks ir tuvāks nekā āda, tāpēc šeit nav ādas dīvānu vai ar ādu apvilktu atpūtas krēslu,» skaidro mājastēvs. «Turklāt šī māja ir no koka, arī iekšējā apdarē šis materiāls parādās.» Gulta iegādāta mēbeļu veikalā Sotka, bet griestu lampa noskatīta kādā no gaismekļu veikaliem Spice Home.
Mājas saimnieku guļamistabai blakus atrodas garderobe. Tai izejot cauri, nonāk vannasistabā. «Tas ir ļoti pārdomāti un ērti, jo mājas saimniekiem tādējādi tiek nodrošināts naktsmiers gan tad, ja ir bērni, gan tad, ja mājās nakšņo viesi. Cits citam netraucē, jo otrajā stāvā ir arī dušas telpa,» norāda Ķēstutis.
Garderobes iekārtojumu pēc individuāla pasūtījuma darinājuši lietuviešu uzņēmuma Senator Baltic meistari. «Tas nav lēti, bet ir sanācis tik labi, ka es sākumā pat teicu, ka esmu gatava pārcelties uz garderobi dzīvot.»
Vannasistabā projekta attīstītāji jau bija ievietojuši vācu kompānijas Villeroy&Boch sanitārtehniku. Mājas saimnieki šīs telpas iekārtojumu papildinājuši ar vairākiem skapjiem (tos iegādājušies Depo) un mazāka izmēra interjera aksesuāriem, piemēram, tualetes papīra turētāju (to atraduši veikalā Komforts). «Arī šeit ir apsildāmā grīda. Šajā projektā viss ir sakārtots tā, lai būtu maksimāli ērti dzīvot,» uzsver Ķēstutis.
PAPILDU. «Kaut mājai jau bija pilnībā veikta iekšējā apdare un bija arī ielikta sanitārtehnika, turklāt – augstas kvalitātes (piemēram, dušas kabīnei ir stikla, nevis plastmasas durvis), vajadzību vēl bija daudz. Mēs taču pārcēlāmies no dzīvokļa, tāpēc vajadzēja nopirkt gan zāles pļāvēju, gan sniega tīrāmās lāpstas, gan šļūteni zāles laistīšanai un vēl daudz citu saimniekošanai nepieciešamu lietu,» uzskaita Ķēstutis.
ĢIMENES MĪLULIS. Labradors ir Ķēstuša un Daivas luteklis. Tam spilgta liecība ir bagātīga mīksto rotaļlietu kolekcija, kas tiek dāvinātas četrkājainajam draugam, lai būtu, ar ko spēlēties.
