Lai tiktu prom no bezpersoniskas mājvietas kādā daudzdzīvokļu namā, vēl pirms treknajiem gadiem Ķikustu ģimene Salaspilī uzcēla nelielu, bet ērtu māju, kas tapa pēc skandināviem raksturīga privāto mitekļu projekta.
«Doma par savu ģimenes māju mani nepameta nevienu mirkli, kamēr mitu daudzdzīvokļu namā. Katrā gadu mijā, kad saskandinājām šampanieša glāzes un uzsaucām tostus, es atkārtoju vienu un to pašu: ceru, ka drīz mums būs pašiem sava māja!» stāsta idejas autore un darbu ģenerētāja Rudīte Ķikuste, Salaspils domes darbiniece. «Es uzaugu vecāku mājās Dolē, kur dzīvoju līdz pat savas ģimenes izveidošanai. Man un arī maniem bērniem, kas vasaras pavadīja pie vecvecākiem Daugmalē, viensētām raksturīgais dzīvesveids bija ļoti tuvs.»
Savu sapni varējuši piepildīt tikai pirms kādiem septiņiem gadiem, kad bērni – Toms, Kaspars un Anna – jau bijuši pieauguši. Lai iecerēto būtu iespējams realizēt, pārdevuši četru istabu dzīvokli, kur iepriekš dzīvojuši. Ar iegūtajiem līdzekļiem esot rīkojušies ļoti pārdomāti, tāpēc māja izmaksājusi aptuveni 36 tūkstošus latu (tāda esot bijusi pirmā tāme). «Kredītu paņēmām apkārtnes labiekārtošanai,» atklāj Rudīte un piemetina, ka liels viņu ieguvums esot bijis būvdarbu vadītājs Aivars Grebežnieks, kurš devis daudz vērtīgu padomu, kā ēku ekonomiski un kvalitatīvi uzcelt. Tikpat svarīgs faktors bijis tas, ka šim vīram piederējis veikals, kur ar atlaidi varējuši iegādāties daudz ko celtniecības darbiem vajadzīgu. «Ilgstoši lolojot sapni par savu māju, turpat Salaspilī jau biju nolūkojusi paraugu, kādu es gribētu savas ģimenes ligzdiņu. Šī ēka bija celta pēc skandināvu projekta. Kad to atrādīju draugiem, viņi visi gandrīz vienā balsī iesaucās: «Kur tik maza?!» No ārpuses tā tiešām izskatās neliela, taču, ienākot mājā, daudzi ir pārsteigti, ka patiesībā tas ir mānīgs iespaids.»
130 kvadrātmetrus lielajā mājā pirmajā stāvā atrodas dzīvojamā istaba, darbistaba, virtuve un sauna, bet otrajā stāvā – četras guļamistabas. «Mums ir kompakta un ērta ģimenes ligzdiņa. Turklāt šo māju mēs cēlām sev, nevis lai izrādītos citiem, tāpēc tajā labi jūtamies.»
Mājas saimniece Rudīte Ķikuste ir dzimusi 18. novembrī – datumā, kad tika proklamēta Latvijas Republika. Pirms neilga laika dēls mātei esot uzdāvinājis karoga mastu ar visu karogu, lai dubultsvētkos varētu uzvilkt mastā šo vēsturiskās vienotības simbolu.
SAIMNIECES. Ikdienā nesen uzceltajā mājā saimnieko Rudīte Ķikuste, Salaspils domes vides inženiere, ar meitu Annu Ķikusti, airBaltic mācību plānotāju, un viņas draugu Stjuartu, kurš nu jau kādu laiku ir pametis dzimto Angliju, lai būtu kopā ar mīļoto Latvijā. Bet brīvdienās un svētkos Ķikustu māja bieži vien piebirst pilna ar cilvēkiem, jo ģimene ir ne vien liela, bet arī aktīva – gan Rudīte, gan viņas bērni aizraujas ar tautas dejām, ir vēl daudz citu interešu, līdz ar to – domubiedru.
Dzīvojamā istaba ir apvienota ar virtuvi, tādējādi kļūstot par lielāko telpu mājā. Mēbeles atpūtas zonai esot iegādājušies Jysk, bet virtuves iekārtu pēc individuāla projekta darinājuši pazīstami meistari. «Šeit parasti pulcējamies, kad notiek tusiņi kopā ar mūsu deju kolektīviem – senioriem no Rīgavas un jauniešiem no Ūsiņa, jo gan es, gan Kaspars dejojam tautas dejas,» atklāj triju bērnu māte.
Mājas saimniece atklāj, ka esot pieļāvuši nelielu atkāpi no projekta un izbūvējuši verandu. «Projektā bija paredzēts tikai neliels jumtiņš virs ārdurvīm,» viņa skaidro. «Arī verandā ir apsildāmā grīda, tāpēc ziemā, ienākot mājā, apņem patīkams siltums.
«Kad veikalā starp daudzajiem tapešu ruļļiem vajadzēja izvēlēties tos, kas būs uz sienām mūsu mājā, bieži vien katram bija savs viedoklis. Tā kā bija grūti vienoties, izmantojām balsošanu. Kuras tapetes ieguva vairāk balsu, tās arī tika nopirktas,» smejoties saka Rudīte, atceroties saspringto ģimenes mājas celtniecības un iekārtošanas laiku. Darbistabā, tāpat kā pārējās telpās mājā, tapetes ir siltos toņos. «Laikam tāpēc, ka tās pirkām ziemā, kad kārojas siltuma un saules,» secina mājasmāte un turpinot izstāsta, ka grāmatu plauktu esot darinājis dēls Kaspars. «To darīt viņš nav mācījies nevienā skolā, taču dēlam piemīt iedzimts galdnieka talants. Varbūt šis gēns ir pārmantots no mana vectēva, kas, arī nekur īpaši neskolojies, prata uzcelt dzirnavas.
MĀTES GUĻAMISTABA. «Mēs katrs pats izvēlējāmies, kurā istabā dzīvosim, un tas notika bez domstarpībām, jo intereses nepārklājās. Kamēr cēlām māju, vecākie bērni paguva izlidot no ģimenes ligzdas,» nosaka māte. Viņas istabā ir pašas nepieciešamākās mēbeles. Lai telpu optiski palielinātu, tapetes līmētas arī uz griestiem.
KALNI ISTABĀ. «Kaspars nodarbojas ar rūpniecisko alpīnismu, tāpēc savā istabā vēlējās foto tapeti ar kalnu ainavu,» stāsta Rudīte. Telpā ir arī galda futbols – spēle, ar ko aizraujas visa ģimene.
FUNKCIJU MAIŅA. Sākumā šī telpa esot bijusi paredzēta vecākajam dēlam Tomam, taču viņš, izveidojot ģimeni, pārcēlies uz citu mitekli. Tagad nelielajā telpā iekārtota Annas drauga Stjuarta darba vieta. Viņš ir datorspeciālists, tāpēc bez datora neiztikt. «Lai Stjuarts ātrāk iemācītos latviešu valodu, mēs uz datora un citviet līmējam lapiņas ar dažādiem vārdiem un to tulkojumu angliski.
GALERIJA. Daudzās istabās, arī kāpņu telpā pie sienas, ir dzimtas fotogrāfijas. «Mums ir svarīga piederības sajūta konkrētai dzimtai un konkrētai vietai,» uzsver māte un meita.
Paklausot būvdarbu vadītāja ieteikumam, pirmā stāva priekštelpā ierīkojuši apsildāmo grīdu, par ko esot ļoti apmierināti. «Viņš mums arī ieteica griestu apšūšanai izmantot dekoratīvus koka dēļus. Manuprāt, ir labi, jo tas telpai piešķir mājīgumu,» uzskata Rudīte.
AR JUMTA LOGIEM. Vēlu vakarā guļot vannā, kas atrodas otrajā stāvā, ir ekskluzīva iespēja vērot zvaigžņotas debesis. «Iekšējās apdares materiālus lielākoties iegādājāmies Depo un KRauta,» atceras Rudīte Ķikuste un nosmej, ka vannas istabā dominējot zilā krāsa, lai līdzsvarotu dzeltenos un oranžos toņus, kas ir pārējās telpās.
Somu pirts esot bijusi iekļauta mājas projektā. «Būtu muļķīgi no saunas atteikties,» spriež trīs bērnu māte un izstāsta, ka pirts no A līdz Z esot dēla Kaspara roku darbs. «No bērza dēļiem viņš uztaisīja lāvas un apšuva pirts sienas un griestus, arī krāsni un dūmeni mūrēja pats.
KAMĪNA FAKTORS. Māju apsilda, izmantojot gāzes apkuri, bet, lai garajos ziemas mēnešos tiktu pie romantiskas noskaņas un dzīvas uguns, iekurinot kamīnu. «Tas ir mūsu jaunieguvums. Meklējot kamīnmeistarus, vispirms internetā atradām firmu, kas mums savus pakalpojumus piedāvāja par 4000 latu, taču, būdami ar to nemierā, atradām daudz izdevīgāku piedāvājumu. Meistari no Dundagas to pašu izdarīja par ļoti saprātīgu samaksu,» norāda Rudīte.
KRĀSAINA GARĀŽA. «Sākumā bija doma garāžā iekārtot tādu kā mākslinieciski bohēmisku atpūtas stūrīti, tāpēc nopirkām trakākās krāsas, kādas vietējā veikalā bija, un ar draudzeni Anitu nokrāsojām sienas. Pirmajā kārtā ir grafiti krāsas dažādos spilgtos toņos, bet tai pāri – zilganzaļa krāsa, ko dažviet nokasījām, lai atsegtu apakšējās kārtas krāsu košumu. Diemžēl tālāk par vienu sienu netikām. Tagad garāža ir apaugusi ar mantām, bet ar draugiem pulcējamies mājā vai uz terases,» stāsta Anna.
