Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Māja \ Interjers

Tipveida dzīvokļa pārvērtības

© F64

Liekot lietā izdomu, pieredzi un lielu vēlmi dzīvot sakārtotā, funkcionālā vidē, māksliniece, bērnu un jauniešu centra Rīgas skolēnu pils Modes akadēmijas vadītāja Elga Šmite līdz nepazīšanai pārveidojusi tipveida divistabu dzīvokli Maskavas forštatē.

Tagad 54 kvadrātmetrus lielajā mājoklī ir ērti gan pašai, gan pārējiem ģimenes locekļiem, kad viņi ierodas ciemos.

«Es šeit dzīvoju kopš 1968. gada, kad ar vīru iegādājāmies šo kooperatīvo dzīvokli. Trīs gadus gaidījām rindā. Tad bijām tikai divi, bērni vēl nebija dzimuši, tāpēc lielāku par divistabu dzīvokli nedrīkstējām ņemt, uz trim vai četrām istabām nebija ļauts pretendēt. Tādi tolaik bija noteikumi, kas šodien daudziem var šķist absurdi,» atceras Elga Šmite. «Pirms četriem gadiem ar vīru nolēmām dzīvoklī veikt kapitālo remontu – ar telpu pārplānošanu, lai pārveidotu to, kas diezgan ilgi mūs bija kaitinājis. Piemēram, lai atbrīvotos no daudzajām durvīm, neērtajiem sienas un griestu skapīšiem, no šaurās vannasistabas un tualetes, no tumšā istabas kakta, kurā neviens lāgā negribēja uzkavēties. Meita un dēls jau labu laiku ir savā dzīvē, tāpēc gribējām mājokli iekārtot tā, lai mums abiem būtu ērti un lai varētu pienācīgi uzņemt ciemiņus. Atceros, kad bērni auga, mums nebija vietas, kur nolikt saimes galdu, pie kura visiem sasēst, kad ieturējām dienišķās maltītes. Virtuve bija maza kā kabatiņa, bet nelielajās istabās – guļamie un citas mēbeles.»

To, kādam dzīvoklim jābūt pēc remonta, Elga esot vizualizējusi iztēlē, nekādu mājokļa pārvērtību skiču neesot bijis. «Es beidzu lietišķās mākslas skolu, kur apguvu tērpu modelēšanu, bet pēc tam gandrīz visu darba mūžu nostrādāju kombinātā Māksla par dizaineri. Manos pienākumos ietilpa arī kultūras namu un citu iestāžu interjera veidošana un telpu iekārtošana. Tas ļāva uzkrāt pieredzi, kas lieti noderēja, veicot dzīvokļa remontu un pārveidi. Vēl impulsus guvu no interjera dizaina žurnāliem.»

Remonta veicējus esot atraduši ar paziņu paziņu palīdzību, bet būvmateriālus, mēbeles, sadzīves tehniku meklējuši paši, izstaigājot ne vienu vien veikalu. Dzīvokļa pārtapšana no neglītā pīlēna par gulbi esot ilgusi no pavasara līdz Ziemassvētkiem. Diemžēl paveiktā darba augļus tagad vairs nevar baudīt Elgas vīrs, jo pirms trim gadiem viņš pēkšņi aizgāja mūžībā. «Savas mājas iekārtot ir grūti, bet patīkami. Kad tu redzi, ka no nekā sāk veidoties kaut kas skaists, pārņem gandarījuma izjūta,» ir pārliecinājusies māksliniece. «Es redzu, kā ir jābūt, un uz to eju. Ja vajadzētu otrreiz atkārtot to pašu, diezin vai spētu,» savas darbības pamatprincipus, veicot remontu, formulē Elga Šmite.

LABĀK MŪSDIENĪGI. «Vīram patika antikvāri priekšmeti, bet man tuvāka ir mūsdienīga vide. Tautas tērpā un pastalās es nevarētu ikdienā posties,» savu attieksmi pret mantisko pasauli pauž māksliniece Elga Šmite.

PADARA GAIŠĀKU. «Iepriekš šī istaba bija gara un tumša. Neviens no mums negribēja uzturēties tajā telpas daļā, kur tagad atrodas dīvāns, jo tur dienas laikā trūka dabiskās gaismas, līdz ar to nebija omulīgi. Šo nepilnību novērsām ar divu elementu palīdzību – uz griestiem uzlikām ģipškartona saliņas, kurās iemontējām gaismekļus, un pie gala sienas pielīmējām apjomīgus spoguļus. Tie istabu telpiski palielina, kā arī ir kur ieskatīties, kad sapošos, lai dotos ārā, vai arī kad laikoju apģērbu,» stāsta Elga Šmite, kura ir darinājusi arī greznus tērpus abiem Lailas mazbērniem, kas iet savas mātes un tēva – Anitas un Nila Šmitu – pēdās un nodarbojas ar sporta dejām. Virs apjomīgā stūra dīvāna ir Elgas meitas portrets.

STUNDENIS. Sienas pulksteni esot iegādājušies 70. gados. «Tas ir ar raksturu – kādu laiku iet, iet un tad apstājas. Zinot, ka jūs brauksiet pie manis, es pulksteni pēc pailgas dīkstāves vakar uzvilku. Un, re, kā tas atkal tikšķ, rādot minūtes un stundas. Laikam pulkstenim ir nepieciešama šāda atpūta.

KĀ BEZ GRĀMATĀM?! Grāmatu skapi un televizora galdu iegādājušies mēbeļu veikalā. «Iepriekš mums bija sekcija, kurā varēja salikt daudz grāmatu. Tagad tās ir pārceļojušas uz šo skapi un zemo skapīšu rindu, kas ir dzīvojamā istabā gar vienu sienu. Visām pat nav vietas, tāpēc daļu aizvedām uz laukiem. Bet bez grāmatām mājās neiztikt, tās vajag.

SILTAIS AR VĒSO. «Vīram tuva bija oranžā krāsa, savukārt es esmu vēso krāsu cilvēks. Lai panāktu kompromisu, virtuvi ieturējām viņam tuvajos krāsu toņos, bet dzīvojamā istabā tapetes ir krāsotas vēsi zaļā krāsā,» skaidro Elga Šmite. «Krāsu izjūta ir mana spēcīgā puse. Kad mācījos lietišķajos, pasniedzēji nereti teica: lai nu kā tev, Elga, ar to gleznošanu, bet krāsas tu saskati perfekti.» Māksliniece spriež, ka viņai piemītot talants arī vizualizēt telpu. «Es redzu, kā ir jābūt, un uz to eju. Ja vajadzētu otrreiz atkārtot to pašu, diezin vai spētu,» savas darbības pamatprincipus, veicot remontu, formulē māksliniece. Piemēram, viņas mājokļa nākotnes modeļa aprisēs esot ietilpusi virtuve, kas apvienota ar dzīvojamo istabu, arī pārplānota vannasistaba, kura būtu daudz plašāka uz koridora rēķina, kas iepriekš virtuvi savienoja ar priekšnamu. Nākotnes vīzijā esot ietilpis arī ovāls galds ar vairākiem krēsliem, pie kuriem Elga nu ir tikusi. Šīs antikvārās mēbeles viņa esot iegādājusies no pazīstamiem meistariem, ar kuriem savulaik strādājusi kopā kombinātā Māksla. Savukārt skapjus visā sienas garumā meistarojuši galdnieki, kas darinājuši arī virtuves mēbeles.

ĀRPRĀTS. «Kad remonta veicēji mainīja grīdu dzīvoklī, vietā, kur virtuvē stāvēja gāzes plīts, atklājās īsts ārprāts. Tur bija eja, pa kuru, iespējams, pārvietojās žurkas. Ne velti augšstāva kaimiņš man reiz prasīja, vai es savās mājās neesmu manījusi šos grauzējus. Viņš stāstīja, ka žurkas naktī dancojot pa viņa virtuves galdu, – apēdot tur atstāto ēdienu,» nu jau smejoties stāsta mājasmāte un turpinot skaidro, ka meistari esot atjaunojuši grīdas zemsedzi, – lējuši betonu, klājuši materiālus siltināšanai, bet tiem pa virsu – laminātu. Virtuves iekārtu pasūtījuši galdniekiem, kurus ieteikuši remonta veicēji. «Galdnieki bija jauni puiši no Mārupes, kas ļoti akurāti strādāja, visu padarot laikus.

ORANŽI AKCENTI. «Gribējām lielu gultu. Lielākoties piedāvājumā ir 1,50 metrus garas, bet mēs atradām šo, kuras garums ir 1,80 metru. Mēbeli iegādājāmies Mēbeļu namā,» atceras dzīvokļa saimniece. Tapetes guļamistabā krāsotas gaiši violetā tonī, bet interjeru vieno vairāki oranži akcenti: naktslampiņas ar spilgtu kupolu, košs gultas pārklājs un krāsains ielaidums skapja bīdāmajās durvīs. Pie loga – Elgas Šmites apgleznoti aizkari.

DIVI VIENĀ. Nelielā vannasistaba iekārtota tā, lai tajā ietilptu gan tualetes pods un bidē, gan vanna, kas apvienota ar dušu, gan izlietne un veļas mašīna. Lai, izmantojot dušu, ūdens nešļakstītos pa visu telpu, pie vannas ir piestiprinātas stikla durvis.

PRIEKŠNAMS. Šajā telpā esot nojaukuši sienas skapi un izcēluši durvis, kas iepriekš nošķīra priekšnamu no dzīvojamās istabas. Vienīgā mēbele ir apjomīga kumode, kuras tonalitāte ir saskaņota ar durvīm. Virsdrēbes tiek karinātas uz kronšteina.