\\Autori

LRLīga Rušeniece

16.aug
Šā gada rudenī piecu gadu pastāvēšanu atzīmēs Mūzikas nams Daile. «Sajūta ir ļoti laba. Šis laiks pavadīts baigā darbā, bez jebkāda atslābuma,» atzīst tā vadītāja Anda Zadovska. Dailes oficiālais vaļā vēršanas datums iekrīt starp Lāčplēša dienu un Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu, tāpēc milzīgas svinības nav ieplānotas, tomēr visas sezonas garumā tiks piedāvāti iepriekšējo sezonu un arī jauni projekti. Pirmais no tiem – Viļa Daudziņa, Mārtiņa Meiera un Jēkaba Nīmaņa veidotā izrāde Veidenbaums un Veidenbaums.
 
16.aug
Piektdien, 17. augustā, rudens viesizrādes Rīgā sāks Valmieras teātris, izrādot četrus iepriekšējā sezonā tapušus iestudējumus, kuros visos tiek pētītas savstarpējās attiecības un mīlestības dažādā daba.
 
19.jūl
«Nu, kā es tagad dzīvoju? Rakņājos pa zemi, rakņājos pa atmiņām,» saka vitālais aktieris Jānis Kubilis. Pēckara paaudzes skatītāju elks, kurš visu savu radošo mūžu nostrādāja Nacionālajā teātrī (tolaik – Drāmas teātrī). Pirms teju 30 gadiem viņš negaidīti un strauji aizgāja no teātra, nu jau izaugusi paaudze, kas viņu uz skatuves nemaz nav redzējusi. Ar latviešu kino viņam nebija tuvas attiecības, tāpēc aktiera mūžs palicis vien publikas atmiņās, recenzijās, intervijās un fotogrāfijās. Nākamajā nedēļā, 24. jūlijā, Jānim Kubilim apritēs 95. Neatkarīgā devās ciemos pie aktiera, kas ir tikai piecus gadus jaunāks par Latvijas valsti.
 
18.jūl
Atzīmējot kustības Lielā talka 10. jubileju, šodien un rīt Rīgā viesosies viens no pasaules drosmīgākajiem piemēriem uzņēmējdarbībā un zinātnē – profesors Gunters Pauli (Gunter Pauli, 1956). Ikvienam ir iespēja viņa lekciju skatīties portālā delfi.lv – 19. jūlijā pēc pulksten 12.
 
17.jūl
Ar operdziedātājas Marinas Rebekas mīlestības tēmai veltītu koncertu Salut d’amour svētdien, 22. jūlijā, tiks atklāts 12. Cēsu Mākslas festivāls.
 
12.jūl
«Jūtamies pagodināti, ka ar savu koncertprogrammu esam izvēlēti atklāt Senās mūzikas festivālu, kas, kā jau katru gadu, piedāvā iespēju dzirdēt muzikāli augstvērtīgus māksliniekus vairākos koncertos, dāvājot senās mūzikas mīļotājiem īstus svētkus,» saka Elīna Šimkus. Šodien, 12. jūlijā, ar Elīnas Šimkus un senās mūzikas ansambļa Fantasia Ficta (Šveice) koncertu tiek atklāts 24. Starptautiskais senās mūzikas festivāls, kas līdz 14. jūlijam koncertos Rīgā un Rundālē piedāvās itāļu, vācu un angļu baroka mūzikas izmeklētākos opusus, kā arī spāņu un flāmu vecmeistaru darbus.
 
11.jūl
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, arī novados norisinās vietēji valsts simtgades projekti. Mārupes novadā tādu iniciējusi un realizē Tīrainē dzīvojošā māksliniece Ieva Caruka.
 
6.jūl
«Deju lielkoncerts būs ļoti skaists, emocionāls un grandiozs. Domāju, ka, to skatoties, tauta raudās. Pat lielākajiem skeptiķiem būs jāatzīst, ka deju uzvedums Māras zeme ir izdevies, pat neraugoties uz kaismīgajām diskusijām pirms tā,» uzskata vidējās paaudzes deju kolektīva Daugaveņa vadītāja Vilma Tāraude. Līksniešiem šie svētki sākās jau pagājušajā sestdienā līdz ar saules lēktu – pulksten četros no rīta, kad devās ceļā uz Rīgu.
 
4.jūl
«Parasti man neveicas loterijās, bet šoreiz, iespējams, palaimējās tāpēc, ka anketu aizpildīja mana sieva, un mēs kā daudzbērnu ģimene ieguvām iespēju iegādāties biļetes uz dziesmu svētku noslēguma koncertu,» saka mūziķis Kārlis Kazāks, kurš kopā ar sievu un trim bērniem, vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, svētdien būs XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku koncertā Zvaigžņu ceļā.
 
3.jūl
«Ļoti intensīvas emocijas, varētu teikt – pārāk spēcīgas. Patiešām bija aizkustinoši līdz asarām – stāvi uz skatuves, visa publika ar rokām māj un dzied līdzi, kolosāla vienotības sajūta ar savu tautu,» saka izcilā operdziedātāja Marina Rebeka, kas ieradās Rīgā, lai piedalītos atklāšanas koncertā dziesmu un deju svētku dalībniekiem, bet jau nākamajā rītā atgrieztos Itālijā.
 
2.jūl
Jūnija izskaņā Eiropas Parlamentā Briselē norisinājās Eiropas kultūras mantojumam veltīta augsta līmeņa konference Kultūras mantojums Eiropā: savienojot pagātni un nākotni.
 
2.jūl
«Dziesmu svētki man vienmēr bijuši kas īpašs. Dziesmu svētkos izpaužas latviešu nācijas labākās īpašības, tās talanti saplūst kopā brīnišķīgā uguņošanā, un to var tikai apbrīnot,» saka Rundāles pils direktors un gleznotājs Imants Lancmanis.
 
28.jun
No 29. jūnija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aplūkojama izstāde Ciao! Niklāvs Strunke Itālijā. 20. gadsimta 20. gadi.
 
27.jun
No 28. jūnija galerijā Māksla XO aplūkojama mākslinieces Ievas Iltneres jaunāko darbu izstāde Summa. Šogad arī aprit 40 gadu kopš gleznotājas pirmās izstādes, kurā viņa piedalījās, tāpēc šī personālizstāde savdabīgā veidā ir arī viņas kā gleznotājas pieredzes summa.
 
26.jun
Šodien, 26. jūnijā, ar koklētājas Laimas Jansones solo koncertu Kokles dvēsele Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiek atklāts 17. Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM (Uz gaismu).
 
23.jun
Suitu zeme, protams, vilina. Tur nokļūstot, var šķist, ka, pašam nezinot, esi iekāpis laika mašīnā. Pie lielpilsētas burzmas pieradušos var apskurbināt tur esošais miers un lēnīgums. Savdabības un īpatnības faniem var būt sajūta, ka ir nokļuvuši leiputrijā. Jo tur ja ne viss, tad ļoti daudz kas ir citāds. Iebrauc, noliec mašīnu un dodies suitu izpētē uz visu dienu...
 
22.jun
Piecu bērnu mamma Marita Irbe pirmo reizi mūžā Līgo svētkos nebūs kopā ar ģimeni, jo kopā ar Daugavpils universitātes deju ansambli Laima dosies uz studentu festivālu Gaudeamus Igaunijā, vecākie bērni – Ingars (15) un Anna (12) – ar Latviešu kultūras centra deju kolektīvu Pienupīte piedalīsies festivālā Polijā, savukārt jaunākie – Kristaps (11), Elizabete (7) un Viktorija (9) – līgos kopā ar tēti. Jūlija sākumā lielajai ģimenei ieplānota braukšana uz Rīgu, uz XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem, lai Svātras saimē būtu Brīvdabas muzejā notiekošajā folkloras dienā.
 
21.jun
Piektdien, 22. jūnijā, Cēsīs notiks kauju rekonstrukcijas, militārās tehnikas demonstrēšanas un izglītošanas pasākums Latvijas Uzvaras diena, kas tiek rīkots par godu pirms 99 gadiem notikušajām Cēsu kaujām – pirmajam izšķirošajam pagrieziena punktam Latvijas Neatkarības karā. Pasākums iekļauts Latvijas valsts simtgades svinību programmā.
 
14.jun
«Šī izrāde varētu būt kā atgādinājums, ka nevajag ļaut attiecībām sarežģīties, bet, ja tomēr tā noticis, vajag ātrāk tās sakārtot, nevis tad, kad klāt pēdējā stundiņa, jo – var nepaspēt,» saka aktrise Ligita Dēvica.
 
14.jun
Sestdien, 16. jūnijā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā Rīgas festivāla ietvaros notiks ģitārista Matīsa Čudara un Latvijas Radio kora grupas koncerts Mīlestības vēstules Dievam; tā programmā skanēs Matīsa Čudara jaundarbi – skaņās tērptas Dievam veltītas mīlestības vārsmas ar saknēm dažādu laikmetu un dažādas izcelsmes mistiķu darbos. Pie diriģenta pults – Kaspars Putniņš. Koncertā piedalīsies arī sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans.
 
12.jun
Ar orientēšanās sacensībām, teicēju un muzikantu koncertu, gājienu un lielkoncertu Šurp, Jāņa bērni! sestdien sāksies starptautiskais folkloras festivāls Baltica. Trīs ar pusi tūkstoši dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm līdz pat 21. jūnijam, kad septiņās vietās Latvijā tiks svinēti vasaras saulgrieži, demonstrēs savu tautu tradicionālo kultūru – dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu un amatniecību. Un aicinās darboties pašiem. «Aicinu nepaiet garām, domājot, ka cilvēki, kas muzicē, tērpti tautastērpos, attiecas uz citiem. Aicinu kaut solīti panākties pretī, un tad no klausītāja un skatītāja var viegli pārtapt darītāju. Cilvēki, kas iesaistījušies folkloras kustībā, ir ļoti draudzīgi un ietveroši, un citus pieņemoši,» saka festivāla Baltica programmu direktore Gita Lancere.
 
7.jun
Šajās dienās klajā nāk unikāls izdevums – grāmata Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei, tajā iekļauti vairāk nekā seši simti Latvijas segu attēlu, sniedzot iespēju iepazīt Kurzemes ķēžu, rožu un spoguļu segas, Zemgales zvaigžņu segas, Vidzemes šatiersegas, Latgales dreļļus un čosnī dečus, arī josliņsegas, mežģīņsegas un audēju jaunrades darbus. Īpaša uzmanība pievērsta latgaļu, ķoniņu, lībiešu un suitu segām. Grāmatā atspoguļotas aušanas tradīcijas no pirmsākumiem līdz mūsdienām dažādos Latvijas novados. Neatkarīgā uz sarunu aicināja folkloristi Janīnu Kursīti, etnogrāfu Uģi Niedri un mākslas zinātnieci Inesi Siricu, kas ir arī grāmatā iekļauto rakstu autori. Vēl grāmatā ir arī Zanes Ulmanes un Smaidas Rubezes raksti, bet fotogrāfiju autors ir Jānis Brencis.