\\Autori

LRLīga Rušeniece

1.mai
Pasaulē ir neskaitāmas skaistas vietas, un daudzas no tām iekļautas populāros ceļvežos, kuri apgalvo, ka ja ne visas, tad daļa no tām noteikti jāredz dzīves laikā. Arī Latvijā ir daudz skaistu vietu, un šoreiz izvēlamies desmit, kuras latvietim savas dzīves laikā būtu vērts apskatīt.
 
29.apr
«Tikai mēs paši varam pieļaut vai nepieļaut demokrātijas izkropļojumu leģitimizēšanu pēc tam, kad sērga beigsies,» saka Gundega Repše. Saruna ar rakstnieci par šo laiku un par to, kā šis laiks, iespējams, mainīs sabiedrību.
 
28.apr
Pēc koronavīrusa pandēmijas dzīve kardināli mainīsies – šis apgalvojums tik bieži izskan publiskajā telpā, ka kļuvis gandrīz vai par mantru, ko atkārto vēl un vēl, un vēl, un daudzi gatavi sākt pavisam jaunu dzīvi. Ekstrasenss, dziednieks un vēdiskās astroloģijas zinātājs Vladimirs Golubickis uzsver, ka cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar izteicieniem, jo ikviena cilvēka patiesa vēlēšanās, kurai klāt likta arī darbība, kosmosam ir likums – tā tiek izpildīta.
 
24.apr
«Ja pirmajā brīdī mēs pārvērtējam vērtības, tad, procesam ieilgstot, mēs varam kļūt truli. Mēs visu laiku dzīvojam ar cerību, ka tas viss drīz beigsies,» saka rakstniece Nora Ikstena. Pašizolēšanos laiku viņa pavada savās mājās Ikšķilē kopā ar suni Pērkonu. Pandēmijas sākumposmā viņa nav pat varējusi turpināt rakstīt iesākto romānu Ūdens mirdzēšana, bet nu jau, pēc vairāk nekā mēneša, darbs turpinās, un, lai arī darba struktūra bija izdomāta krietni pirms vīrusa uzrašanās, jaunais romāns zināmā mērā būs šī laika bērns.
 
22.apr
«Pēdējā nacionālajai rakstniecības vēsturei veltītā muzeja ekspozīcija, kas tolaik atradās Rīgas pilī, sabiedrībai bija pieejama līdz 2000. gadam, tādējādi bez šāda vēstījuma ir izaugusi jau vesela paaudze,» atgādina Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule. Šobrīd muzeja krājums, nepilns miljons vienību, tiek glabāts jaunajā muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, un tas tur paliks arī pēc muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas atklāšanas 2022. gadā Mārstaļu ielā 6, jo tikai daļa tiks eksponēta jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā.
 
16.apr
«Dokumentālista misija ir būt klāt,» saka režisors un operators Ivars Zviedris, aicinot iesūtīt stāstus viņa topošajai filmai par Covid-19 radīto ārkārtas situāciju. Jau kopš marta vidus, kad Latvijā tika izsludināti pirmie ierobežojumi, dokumentālists Ivars Zviedris uzņem kadrus un epizodes, kas saistās ar vīrusa Covid-19 radīto ārkārtas situāciju valstī, veidojot savdabīgu «pandēmijas dienasgrāmatu», iemūžinot notikumus un cilvēkstāstus.
 
10.apr
«Latvisko tradīciju izjūtā ticība nav akla paļaušanās uz pārdabiskiem spēkiem, bet tā ir sevis atvēršana garīgai piepūlei un lūgšanām, darbībām, rituāliem, lai attīrītu to kanālu, kas mūs ved uz pārdabisko pasauli,» saka literatūrzinātniece, valodniece, folkloras pētniece Janīna Kursīte.
 
31.mar
«Ir jābūt pacietīgai. Kā profesionālei mans uzdevums ir būt labā fiziskā un emocionālā formā tad, kad varēsim atgriezties darbā, tikties ar skatītājiem,» saka baleta soliste Jūlija Brauere. Pandēmija izjaukusi viņas debiju divos baleta atjaunojumos – Gulbju ezerā un Bahčisarajas strūklakā, kas mūsu Baltajā namā bija paredzēti marta izskaņā un aprīļa sākumā, bet viņa ir pārliecināta, ka dzīvē viss notiek tieši tā, kā nepieciešams. Un to, ka dzīvē notikumi mēdz būt ļoti strauji un negaidīti, Jūlija zina ne tikai teorētiski.
 
28.mar
«Tikai kara laika apstākļos lēmumi jāpieņem nekavējoties, bet šis nav karš, šī ir iespēja pārvērtēt savu dzīvi,» saka ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Pagājušajā nedēļā viņai nācies no ierastā dzīves ritma pārslēgties uz viņai pavisam nepazīstamu, pārvarējusi apjukumu un pati sev atzinusi, ka nav jāpieņem pārsteidzīgi lēmumi.
 
26.mar
«Krīzes laikā kultūru vajadzētu plaši atbalstīt arī valstiskā līmenī, un Vācija jau ir paziņojusi, ka kultūrai būs viens no lielākajiem atbalstiem. Jo optimistiskāk domās un nekrās negatīvās emocijas, jo veselāks cilvēks būs un arī vairāk pasargāts pret pasaules nelaimēm. Jāapzinās, ka kultūra ir piederības jautājums – vietai, valstij, konkrētai kultūrtelpai…» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
 
23.mar
Turpinās kultūras iestāžu labdarības akcijas, nupat savu izrāžu digitālo arhīvu atvēris Dailes teātris, piedāvājot iespēju vienu mēnesi skatīties desmit iestudējumus, kas tapuši iepriekšējos desmit gados un kuri vairs nav šī teātra repertuārā. Izrāžu ieraksti tapuši sadarbībā ar Latvijas Televīzijas projektu teātris.zip.
 
19.mar
«Manas apzinīgās dzīves laikā pirmo reizi ir izsludināta pandēmija, turklāt – visā pasaulē, nevis tikai kādā valstī vai reģionā, tātad – notiekošais ir nopietni. Tas liek visas pasaules līmenī paskatīties uz to, kādi esam pret sevi, pret līdzcilvēkiem, pret planētu,» saka Māra Brante (attēlā), dainu meditāciju, latvisku un šamanisku rituālu vadītāja, senu zināšanu glabātāja. Dzīve viņai likusi iziet cauri dažādiem, arī skarbiem un pat ļoti nežēlīgiem pārbaudījumiem. Par personiski piedzīvoto viņa saka: «Uzskatu, ka viss jau bija izlemts smalkajā līmenī, un reālajā dzīvē tikai notika tam apstiprinājumi. Kritiens bedrē vai bezdibenī bija milzīgs. Pirmais jautājums man bija – kāpēc ar mūsu ģimeni tā notika?» Māra arī uzdod jautājumus un meklē atbildes par to, kas ne tikai ar viņu, bet ar mums visiem notiek šobrīd.
 
18.mar
«Mūsu versijā viņš ir čalis, kas izraidīts no paradīzes,» saka aktieris Egons Dombrovskis, kurš Liepājas teātrī topošajā jauniestudējumā Dēmons atveido titullomu. Izrāde tiek veidota pēc krievu literatūras klasiķa Mihaila Ļermontova viena no slavenākajiem darbiem, dramatiskās poēmas Dēmons, motīviem.
 
12.mar
Piektdien, 13. martā, Valmieras teātrī režisora Georgija Surkova iestudējuma Tilti pirmizrāde. Galvenajās lomās Elīna Vāne un Tālivaldis Lasmanis.
 
11.mar
Rīt, 12. martā, Latvijas Nacionālais balets piedāvā iestudējuma Bahčisarajas strūklaka atjaunojuma pirmizrādi.
 
11.mar
Atceroties Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanas divsimtgadi, Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) sagatavojis jaunu izstādi Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē un Vidzemē: pārmaiņu laikmets Baltijas provincēs 19. gadsimta pirmajā pusē. Tās atklāšana rīt, 12. martā.
 
10.mar
Piektdien, 13. martā, Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde iestudējumam Vīrieši un sievietes. Janai Čivželei tā būs dubulta pirmizrāde – kā aktrisei un kā kostīmu māksliniecei.
 
10.mar
Saruna ar XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un Rīgas Doma kora skolas vadītāju Gintu Ceplenieku.
 
5.mar
«Likmes ir augstas – šī izrāde ir mana debija uz lielās skatuves, un šis arī ir mans maģistrantūras diplomdarbs,» saka jaunā scenogrāfe Marija Ulmane. Šodien Nacionālajā teātrī Federiko Garsijas Lorkas lugas Tukšais zieds (Jerma) pirmizrāde. Latvijā līdz šim neiestudētā dramaturģiskā materiāla režisore ir Ināra Slucka, titullomā – Maija Doveika.
 
3.mar
Trešdien, 4. martā, Jūrmalas muzejā atklāj pilsētas vēsturei veltīto ekspozīciju no muzeja krājuma un privātkolekcijām, kas veltīta tās dibināšanas simtgadei.
 
28.feb
No 29. februāra mākslas muzejā Rīgas birža aplūkojama izstāde Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e, kas parāda kabuki teātra aktiera attēlojumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijā esošajos Japānas Edo perioda krāsainajos kokgriezumos jeb ukijo-e. «Lielākā daļa no šiem darbiem Latvijā tiek eksponēti pirmo reizi. Turklāt šī ir viena no retajām iespējām Latvijā redzēt Āzijas mākslu,» uzsver izstādes kuratore Kristīne Milere.
 
27.feb
Šodien galerijā Daugava atklāj mākslinieces Kristas Dzudzilo gleznu izstādi "Mīklaini kā spogulī".