Dziednieks Vladimirs Golubickis: Ja apziņā ir tukša vieta, tur var ielikt jebkādu programmu

 
VLADIMIRS GOLUBICKIS: «Kad cilvēks saprot, ka grib kaut ko mainīt savā dzīvē, tad pirmais, kas jādara, – vajag pašam sev atbildēt uz jautājumu – kas es esmu – un padomāt, ko gribu savā dzīvē. Un dzīve daudz ko piedāvā, ir tikai pašam jādara. Jāpūlas ir, tomēr ir jādzīvo bez saspringuma» ©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Pēc koronavīrusa pandēmijas dzīve kardināli mainīsies – šis apgalvojums tik bieži izskan publiskajā telpā, ka kļuvis gandrīz vai par mantru, ko atkārto vēl un vēl, un vēl, un daudzi gatavi sākt pavisam jaunu dzīvi. Ekstrasenss, dziednieks un vēdiskās astroloģijas zinātājs Vladimirs Golubickis uzsver, ka cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar izteicieniem, jo ikviena cilvēka patiesa vēlēšanās, kurai klāt likta arī darbība, kosmosam ir likums – tā tiek izpildīta.

Kļūme operatīvajā sistēmā

Koronavīrusa izraisīto pandēmiju Vladimirs Golubickis apzīmē kā «kļūmi operatīvajā sistēmā», kurai noteikti nav viena iemesla, bet daudzi, un tagad jau vajag «to spēlīti spēlēt līdz galam». Dziednieks uzsver, ka cilvēce vienmēr ir attīstījusies, pateicoties zinātniekiem, un, ja viņu nebūtu, «cilvēks joprojām dzīvotu alā», tāpēc vajag klausīties zinātniekus, ne cilvēkus, kas neko nesaprot. «Diemžēl izglītība mums ir zemā līmenī, tāpēc ir problēmas ar neizglītotiem cilvēkiem. Nepilnas un nepilnvērtīgas zināšanas ir bīstama lieta. Zinātnieki saka - katru gadu 30 procentu no visiem vīrusiem ir koronavīrusi, pret kuriem nav zāļu, un to sekas ir ļoti nopietnas, līdzīgi kā katru rudeni un ziemu esošajai gripai. Tas nozīmē - nākamgad būs tāds pats, iespējams, pat briesmīgāks, vīruss. Vai tad no rudens līdz Līgo svētkiem mums visiem jāsēž mājās? Jo vīruss ir katru rudeni un ziemu, tā ir bijis, tā būs - to saka zinātnieki. Tāpēc cilvēkam vajag domāt ar savu galvu un neielaist vīrusu savā galvā - vissvarīgākajā kompjūterā,» uzskata Vladimirs Golubickis. Dziednieks piebilst, ka «jau pirms pusgada pasaulē runāja, ka pavasarī pasaulē būs ekonomiskā krīze, tieši tā arī ir, un visvairāk cieš tieši mazais bizness». Dziednieks arī norāda, ka loģiski nav tas, ka «slimu cilvēku sūta mājās, lai viņš dzīvo kopā ar tiem, kas nav slimi. Tā nekad nav bijis, ka tikai no mājās sēdēšanas kāds būtu izārstējies. Un nākamajā sezonā atkal sēdēsim mājās? Kā cilvēks izslimo vīrusus? Iesnas, klepus, bronhīts, plaušu karsonis...».

Vladimirs Golubickis atgādina ne tik seno Islandes vulkāna izvirdumu, kad tas izraisīja haosu Eiropas aviosatiksmē un tās gaisa telpas slēgšanu, un bija unikāls notikums kopš Otrā pasaules kara. «Zinātnieki saka - šāds vulkāna izvirdums divās nedēļās var radīt tādus piesārņojumus, kādus cilvēki nevar izdarīt simts gadu laikā. Ar neizglītotu cilvēku var darīt, ko vien grib. Kur ir aitas, tur ir arī gans. Cilvēkiem jādomā pašiem ar savu galvu, jādomā loģiski un jāanalizē. Šajā gadījumā loģikas nav, kaut kas nepas kopā. Ir tik daudz jautājumu, uz kuriem neviens neatbild. Padomju laikā ministrijās struktūra bija perfekta, un tagad ir līdzīgi - tie, kas nodarbojas ar politiku, nav speciālisti, bet speciālistiem nav laika nodarboties ar politiku, un tad ir ierēdņi... Tomēr mēs dzīvojam brīnumainā laikā, zinātnei tagad ir atbildes uz jau gandrīz visiem jautājumiem.»

Destruktīva baiļu programma

Vladimirs Golubickis uzskata, ka tuvākajos piecos gados būšot lielas jukas, tomēr tuvojas «zelta laikmets». Cilvēkiem arī vajadzētu apzināties, cik kardināli uz labu ir mainījusies dzīve pēdējo trīsdesmit gadu laikā, un, iespējams, turpmākajos 30 gados notiks līdzīga attīstība. «Mainījies ir tas, kas tūkstošiem gadu nebija mainījies. Tagad mums kā ikdienišķa lieta ir patiesībā liels brīnums - mobilais telefons, internets... Varam sēdēt mežā un skatīties filmas. Kad pasaule mainās, kāds kaut ko cenšas atgūt, kāds kaut ko cenšas nepieļaut. Kādreiz valdīja ar kariem, pēc tam ar ideoloģiju (arī reliģiju, kas arī ir ideoloģija), bet tagad tas vairs nestrādā, un tagad valda ar apziņu - galvā jāieliek informācija - destruktīva baiļu programma... Jo nekas nav mainījies - pamatā ir bailes. Kādreiz no zobena, no Dieva vai komunistiskās partijas, tagad - no neredzamā ienaidnieka vīrusa. Viss jau ir vienkārši - cilvēkam pašam jāsāk domāt, bet vairākums taču negrib domāt, jo domāt ir grūti, jo domāt nozīmē risināt to, kas nekad iepriekš nav risināts. Cilvēks meklē, kur labāk un vieglāk, bet domāt ir grūti. Ja apziņā ir tukša vieta, tad tur var ielikt jebkādu programmu.»

Prāts sapinas, kad cilvēks pazaudē mērķi

Ja tomēr nolemts kardināli mainīt savu dzīvi, dziednieks iesaka doties pie laba astrologa, kurš var pateikt, caur kuru sfēru cilvēkam būtu jāattīstās šajā dzīvē, jo «cilvēkam jāattīstās bezgalīgi, un šāds mērķis vispār nav sasniedzams, un tas ir forši. Mēs jau piedzimstam kā garīgas būtnes, un bērns neuzdod jautājumus par garīgu attīstību, jo viņam viss ir skaidrs. Pieaudzis cilvēks šādus jautājumus uzdod, visbiežāk, sākoties nopietnām veselības problēmām vai traģiskiem notikumiem dzīvē. Cilvēka prāts sapinas tad, kad viņš pazaudē mērķi, tieši tad arī sākas dažādas psiholoģiskas problēmas. Cilvēkam vajadzīgs mērķis. Galvenais pamatmērķis ir atbilde uz to, kas es esmu, un tad - kāds ir mans dzīves mērķis».

Dziednieks atgādina vienu no likumiem - attīstās tas, kur ir cilvēka uzmanība. «Tāpēc bērns visu laiku pieprasa uzmanību no vecākiem, jo īpaši - mātes, kas viņam ir kā Dievs, un, ja mātes nav blakus, viņš jūtas apdraudēts.» Dziednieks zina teikt, ka vīrusa pandēmijas laikā daudziem bērniem sākusies alerģija, lai gan bērniem taču ir labāk - ir mājās kopā ar vecākiem. «Kas ietekmē mūsu dzīvi? Gēni, vecāki, pieredze, zināšanas, apstākļi, notiekošais ģimenē, Latvijā un pasaulē... Mēs visi esam savienoti. Un šobrīd sociālā apziņa ir ļoti nomākta, cilvēkiem ir milzīgs satraukums, un bērniem tas arī ir iekšēji. Kas ir alerģija? Nespēja pieņemt. Kad vīrusa izraisītais ārkārtas stāvoklis beigsies, cilvēkiem sāksies neirozes, psihozes, depresijas... Man zvana un prasa, lai kā ekstrasenss pasaku, vai darbs būs vai nebūs. Cilvēki dzīvo stresā jau divus mēnešus, stress jau nepazūd. Tagad tik daudzi grib mainīt dzīvi, jo saprot - kaut kas būs citādāk, tātad - pašam jāmainās. Kāpēc to nevar izdarīt? Slinkums. Lai gan nekad nav tikai viena lieta. Pamatā galvenokārt cilvēkiem nav vēlēšanās kaut ko mainīt, līdzīgi kā ar iešanu pie ārstiem - pie viņiem iet tad, kad ir slikti. Kāpēc nenodarboties ar veselību tad, kad esi vesels? Loģiski, jo kāpēc nodarboties ar to, kā vēl nav, proti, slimību? Tagad mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā - fitnesa klubi, jogas centri, baseini, aerobika... Un tas, kas nebija noticis 5000 gadu laikā, ir noticis pēdējo 50 gadu laikā. Un būs labi, tagad tikai ir pārmaiņu laiks.»

Uzņemties atbildību

Pirmais likums - uzņemties pilnīgu atbildību par sevi, par katru savu domu un rīcību. «Vajag vienu reizi uz visu mūžu saprast, ka nevajag citiem mēģināt iestāstīt, kāpēc viņiem kaut kas būtu jādara mūsu labā, lai mums būtu savs izdevīgums. Katrs ir atbildīgs par sevi, un, ja kaut ko grib darīt - tad uz priekšu, bet lielākā daļa cilvēku to nevar pieņemt - ka pats ir atbildīgs par sevi. Šobrīd pat 30 gadu veci bērni uzskata, ka vecāku pienākums ir nodrošināt viņus, piemēram, maksāt par izglītību, nopirkt dzīvokli, apgādāt ikdienā viņus un vēl viņu bērnus. Mēs esam pieraduši pie tā, ka par bērniem rūpējas vecāki un sabiedrība, bet bērniem nav pienākumu, ir tikai tiesības. Tāpēc pirmais likums - uzņemties atbildību par sevi. Citādi cilvēks dzīvo ilūzijās, bet vajag dzīvot realitātē un nevajag baidīties no esošā. Citādi tā ir kā dzīve ar aiztaisītām acīm.»

Vēl viens būtisks likums - uzņemties atbildību par to, ko mīli. «Ja kāds mīl šņabi, tad pats pelna un pats dzer, un negaida, ka kāds salies glāzēs. Arī atbildība par saviem bērniem, jo visi taču saprot - viņi būs tādi, kādus paši izaudzināsim. Ja gribi ģimeni, tad par to jāuzņemas atbildība, nevis jāgrib sev kalpus blakus, kas nodrošinās tev dzīvošanu.»

Tikpat būtiski pašam uzņemties atbildību par savu izglītību. «Man daudzi saka - mani neviens to nav mācījis. Citus arī nav, bet tāpēc jau pašam jāiet mācīties,» saka Vladimirs Golubickis. Par vienu no lielajā problēmām mūsdienās dziednieks uzskata cieņas trūkumu pret skolotāju, kā rezultātā nav izglītotu cilvēku. «Tik bieži dzirdēts, ka vecāki iet uz skolu sūdzēties par pedagogiem. Tomēr jāatceras - kad bērns pirmajā klasē aiziet uz skolu, viņš ir nulle un bez skolotāja arī paliks par nulli. Skolotājam bērns nav jāaudzina, tas jādara vecākiem, bet bērnam pret skolotāju jāizturas ar cieņu. Ja nav cieņas pret izglītību, pret skolotājiem, tad arī nav veiksmes dzīvē. Nevajag domāt, ka tas ir tikai garīgais skolotājs. Un veiksme ir cieši saistīta, tā ir pat atkarīga no darīšanas. Nevar būt tā, ka katru gadu stādi kartupeļus un nekad nebūs labas ražas, jo - ja darīsi cītīgi un regulāri, arī mācīsies no kļūdām, tad raža būs. Zināšanas dod mums iztikšanu, pateicoties tām, spējam dzīvot; bez zināšanām pat ar tramvaju neaizbrauksi. Cilvēks grib mainīt savu dzīvi, bet tad sākas murgi - es jau tā kā varētu mainīt, bet valdība nepareizus lēmumus pieņem, bērni neklausa, sieva ne tāda, tāpēc es nevaru mainīt. Stulbs riņķis, var pat teikt - slimība. Tāpēc var dzirdēt sakām - tā nodzīvoju dzīvi, jo man bija stulbs vīrs vai bērni, vai radinieki, vai priekšnieks, vai valdība... Ja gribam kaut ko mainīt savā dzīvē, pašam ir jāuzņemas pilnīga atbildība, jāsāk domāt ar galvu, citādi nekas nesanāks. Kā skolā - ja ir dots uzdevums matemātikā, tad vienkārši sēdi un domā. Bet mēs gribam norakstīt no kāda cita, un tas var tikt izmantots - var iedot norakstīt kļūdainus risinājumus. Ir cilvēki, kuriem visu laiku ir pretenzijas pret visu un visiem. Pirmais ir prasības, pēc tam - pretenzijas. Ja tāds cilvēks prasa, kā mainīt dzīvi, tad uzreiz skaidrs - viņš pats neko nedarīs, jo viņš uzskata, ka viņam ir tiesības - lai kāds iedod darbu, lai valsts dod pabalstu un nodrošina viņa dzīvi... Turklāt šādiem cilvēkiem noteikti vienmēr ir skaidrojums par visu, kāpēc viņš pats nevar izdarīt. Kāpēc tu nevari palīdzēt, ja tev ir un man nav? Vai arī - tu taču mani mīli, tad kāpēc tu nevaru to izdarīt man? Vai arī - tu taču redzi, ka man nav laika, es to neprotu... Šādiem cilvēkiem vienmēr ir prasības un pretenzijas, un argumenti tam, kāpēc pats to nevar izdarīt. Un šādi cilvēki nekad arī neizmainīs savu dzīvi.»

Visa pamatā - bioritmi un dienas režīms

«Skaidrs, ka veselība ir pamats. Cilvēkiem ir uzskats, ka veselība ir kaut kas pašsaprotams, ka tai vienkārši jābūt, jo organisms taču atjaunojas, un, ja kaut kas tomēr notiek, var aiziet pie ārsta, iedzert tableti, un viss būs kārtībā. Tas ir kļūdaini, ar tādiem uzskatiem paši sev sagandējam veselību. Ko nozīmē veselība? Fizisks, garīgs, emocionāls, enerģētisks un psihoemocionāls spēks. Ja grib mainīt dzīvi, ir vajadzīgs spēks. Pašreiz notiekošais skaidri pierāda - ja būs spēks, ja būs imunitāte, izdzīvosi, ja nebūs imunitātes, neizdzīvosi. Ko darīt? Rūpēties pašam par savu veselību. Savu dārzu - veselību - vajag kopt, tieši tāpat, kā zobi jātīra katru dienu.»

Vaicāts, vai ir kāds universāls un vienkāršs likums, kuru ievērojot, cilvēks var mainīt dzīvi, dziednieks un vēdisko zināšanu zinātājs saka: «Dienas režīms. Šajā jautājumā nav nekādu pretrunu starp tradicionālo un netradicionālo medicīnu - cilvēka veselība ir atkarīga no dienas režīma. Mūsdienu medicīnas izglītībā pat grib iekļaut mācību par bioritmiem. Var jau spekulēt, sakot - esmu «cīrulis», esmu «pūce», bet patiesībā «pūces» ir ģenētiska slimība. Piemēram, govis nav ne pūces, ne cīruļi, govīm ir vienalga, vai ir ziema vai vasara, vai ir amatpersonu noteiktais tā saucamais ziemas vai vasaras laiks, un ikviens lauksaimnieks zina, ka govis jāslauc noteiktā laikā. Lai pamēģina slaukt govis piecos no rīta, pēc kāda laika - septiņos no rīta, tad redzēs, kas būs. Cilvēks arī ir dabas sastāvdaļa, taču viņš tā nedzīvo, piemēram, skatās televīziju līdz diviem naktī, ceļas ap deviņiem un uzskata, ka var to atļauties. Tomēr uz planētas Zeme dabas likums ir tāds - vai ir ziema, vai ir vasara, enerģijas mainās sešos no rīta, tātad - celties vajag pirms sešiem no rīta, un, ja līdz sešiem no rīta cilvēks nav piecēlies, viņš kaitē savai veselībai. Vienalga, ir ziema vai vasara, vislielākā saules ietekme ir pulksten 12 dienā un pulksten 12 naktī - vismazākā, un sešos - no rīta un vakarā - enerģijas mainās. Cilvēkam ir jāiet gulēt starp deviņiem un desmitiem vakarā, jāceļas pirms sešiem no rīta, pusdienas jāēd pulksten 12 dienā. Nedrīkst celties deviņos no rīta, dabā tas vairs nav rīts! Nedrīkst iet gulēt divos naktī, jo dabā tas nav vakars. Ja cilvēks neiet gulēt līdz pulksten 10 vakarā, viņš uzkrāj un vairo sevī fizisku nogurumu, viņam arī psihe būs sabendēta. Tomēr mūsdienās ir liela sociālā ietekme - nav labais tonis iet agri gulēt, bet tāpēc arī liela daļa sabiedrības ir «uzvilkta». Kad cilvēks saprot, ka grib kaut ko mainīt savā dzīvē, tad pirmais, kas jādara, - vajag pašam sev atbildēt uz jautājumu - kas es esmu - un padomāt, ko gribu savā dzīvē. Un dzīve daudz ko piedāvā, ir tikai pašam jādara. Jāpūlas ir, tomēr ir jādzīvo bez saspringuma.