Personības

28.nov
«Es neteikšu, ka, veidojot šo lomu, man bija viegli. Man bija diezgan grūti – ņemot vērā gan lugas materiālu, gan tos uzdevumus, kas man uz skatuves jāpilda, gan sadarbību ar režisoru, jo mēs esam ļoti dažādi cilvēki – dažādu dzimumu, dažādu paaudžu un attiecīgi dažādas pieredzes, arī dažādu uzskatu,» saka Liepājas teātra jaunā aktrise Madara Kalna. Viņai titulloma pie režisora Dž. Dž. Džilindžera – itāļu rakstnieka Alesandro Bariko romāna «Jaunā līgava» jauniestudējumā. Pirmizrāde – 4. decembrī.
 
27.nov
Teātra mākslas reformatora Eduarda Smiļģa 135. dzimšanas dienā Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi, un šogad «Spēlmaņu naktī» triumfu piedzīvoja Dailes teātra iestudējums «Smiļģis» Viestura Kairiša režijā.
 
26.nov
Mārtiņš Brauns ir nepārejošs, pārlaicīgs dumpinieks, kurš radījis savu pasauli, piepildot to ar neaizmirstamu mūziku. Šajā pasaulē mēs visi esam aicināti klausīties, dziedāt līdzi, izprast... Ar „Dvēselīti”, ar skumji gaišo atklāsmi, ka „Es nesatiku tevi”, ar nojautu, ka „Mīla ir kā uguns”, ar mudinājumu „Dzied’ ar mani, tautumeita”, ar sirdshimnu „Saule. Pērkons. Daugava”.
 
19.nov
«Uz tā fona, ka kultūras dzīvē bija klusums un lielākajai daļai mākslinieku nebija iespēju strādāt, darbs pie stāsta par Zigfrīdu Annu Meierovicu mums visiem bija kā svaiga gaisa malks. Man tā bija arī jauna pieredze, jo tik nozīmīga loma kino žanrā man ir pirmoreiz,» saka operdziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa. Viņa iejutusies Annas Meierovicas lomā komponista Platona Buravicka un aktiera, libreta autora Jura Hirša operetes – biogrāfiskā stāsta «Trīs zvaigznes. Zigfrīds» ekranizējumā. Pirmizrāde – 10. decembrī pulksten 19 VEF Kultūras pilī.
 
14.nov
«Mobilā teātra konceptu sākām īstenot jau pirms visaptverošā teātra digitālo risinājumu sprādziena pandēmijas apstākļos. Mūsu izrāžu piedzīvojums ir citāds par jau esošo, un tas nezaudēs sparu un nozīmi arī turpmāk,» saka aktrise, «Teātra TT» valdes locekle un mobilā teātra producente Anna Putniņa.
 
7.nov
«Pagājušā gada nogale nebija viegla, bija ļoti daudz depresīvu momentu un eksistenciālu pārdomu par to, ko un kāpēc darīt, un – vai vispār darīt… No nepieciešamības kaut kur izlikt šo emociju gammu es rakstīju mūziku, un šī mūzikas radīšana bija ļoti dziedinoša. Ja es to nebūtu darījis, man viennozīmīgi būtu bijis daudz, daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku,» atzīst komponists, ģitārists, kvinteta «Rihards Lībietis Orchestra» dibinātājs un vadītājs Rihards Lībietis (30).
 
31.okt
«Jaunam profesionālam teātrim nebija viegli iekļūt jau esošo teātru apritē, bet tad nāca pandēmija, un mēs vispār bijām spiesti apstāties. Mums nebija ne finansiālās, ne tehniskās kapacitātes, lai momentā pārorientētos uz digitālo vidi, un tikai vasaras izskaņā varējām atsākt strādāt, bet jau atkal viss ir apstājies. Nu mums jau trešo reizi ir jāsāk no nulles,» saka aktrise un Cēsu Mazā teātra dibinātāja un vadītāja Ilze Lieckalniņa.
 
9.okt
«Es esmu nelaimīgais optimists. Kāpēc nelaimīgais? Tāpēc, ka visi jūt, ka nebūs labi, ka visu slēgs ciet, bet es turpinu ticēt, ka būs labi. Un, ja nebūs labi, arī būs labi!» smaidot saka aktieris Jānis Kirmuška. Šoruden viņš ir arī Lācis Balu rokoperā «Mauglis», kas ir viens no zināmākajiem dzejnieka Ulda Bērziņa un komponista Mārtiņa Brauna kopdarbiem.
 
6.okt
Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" mūža balvu iegūs kostīmmāksliniece Ieva Kundziņa, kuras karjera aizsākās 1966.gadā ar filmu "Noktirne", šodien preses konferencē pavēstīja Latvijas Kinematogrāfistu Savienības (LKS) priekšsēdētāja Ieva Romanova.
 
3.okt
«Esmu ļoti priecīgs par visām lomām teātrī un kino, kas katra ir skaists un bagātīgs profesionālais izaicinājums. Bet tēva loma ir ārpus konkurences – es jūtos Dieva aplaimots un par šo lomu visvairāk esmu priecīgs,» saka skatuviski harismātiskais Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms.
 
19.sep
Liepājas teātrī šonedēļ pirmizrādi piedzīvojis britu dramaturga Elena Eikborna romantiskais farss «Kā mīl tā otra puse» (1969). Režisors – Gundars Silakaktiņš, kostīmu māksliniece – Jurate Silakaktiņa.
 
5.sep
«Rakstot scenāriju izrādei, es nonācu pie secinājuma, ka nemaz vairs negribu spēlēt Blānšu, es vairs negribu publiski sevi uzšķērst, vilkt ārā sāpīgas atmiņas un ciest. Es it kā ilgojos spēlēt «Ilgu tramvaju», bet patiesībā es ilgojos pēc kaut kā pavisam cita – es ilgojos pēc mīlestības un harmonijas, kā mēs visi,» saka aktrise Raimonda Vazdika. Ceturtdien, 9. septembrī, pulksten 19 viņai pirmizrāde mūzikas un drāmas telpā «OratoriO» – muzikāls viencēliens ar drāmas elementiem «Ilgojos pēc ilgu tramvaja».
 
28.aug
«Dīkstāves laiks bija brīnišķīgs ar iespēju būt mājās kopā ar ģimeni, bet es izdarīju mazāk nekā tagad, kad mana dzīve notiek starp Rīgu un Daugavpili. Tagad visu paspēju – gan uz mēģinājumu aizbraukt, gan koncertu nodziedāt, gan izrādi nospēlēt, gan uz vecāku sapulci aizskriet un vēl pirmatskaņojumam sagatavoties,» saka operdziedātāja un Daugavpils universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes asociētā profesore Ilona Bagele.
 
8.aug
«Vai mēs varam runāt par tām pašām izklaidēm, sajūtām un baudām, kādas bija pirms pandēmijas? Es domāju, ka – nē. Jo mēs esam krustcelēs, lielas pārejas priekšā, un es šo laiku vairāk vēroju, nekā tajā piedalos. Esmu vairāk ārpus, nekā iekšpus,» saka Dailes teātra aktrise un režisore Rēzija Kalniņa.
 
29.jūl
Šodien Rīgas pilī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tiekoties ar Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās pastāvīgās izstādes par Dziesmu un deju svētkiem veidotājiem, pasniedza īpašu dāvinājumu – personīgā tautas tērpa sastāvdaļu: ar rokām izšūtu Bārtas novada tautastērpa krāsainu sievas linu galvassegu.
 
25.jūl
«Mans ampluā nav dziedāt kāzās un bērēs, bet arī mūziķiem, kuri neizpilda visa veida mūziku, prasa maksāt nodokļus. Un tas ir šausmīgi, jo ierobežojumu dēļ man reāli šovasar ir tikai divi koncerti,» saka šarmantā operas dīva Sonora Vaice. Piektdien, 30. jūlijā, viņa būs uz īpaši izbūvētas skatuves Alūksnes ezera krastā, peldvietā «Vējiņš», kur Alūksnes pilsētas svētku ietvaros pirmizrādi piedzīvos Operetes teātra multimediālā monoopera «Cilvēka balss. Telefons».
 
11.jūl
«Es diezgan racionāli pieeju šodien Latvijā un pasaulē notiekošajam. Es netērēju savu laiku pārdomām par to, ko nevaru ietekmēt, bet daru to, ko varu izdarīt. Un daru to pēc labākās sirdsapziņas,» saka Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis. Viņš ir viens no retajiem šī teātra aktieriem, kurš pandēmijas laikā attālināti, bet tikās ar publiku. Un šobrīd viņš aktīvi mēģina – kopā ar kolēģiem gatavojas «Vasaras vakariem Liepājas teātrī».
 
4.jūl
«Es labprāt slinkotu un neko nedarītu, taču manas profesijas specifika ir tāda, ka muskuļi jau dažu dienu laikā aizmirst, kā tas ir – spēlēt. Un klavierspēles līmenis attiecīgi krītas. Tāpēc arī visu šo pandēmijas laiku es katru dienu vairākas stundas vingrinos, tādā ziņā nekas nav mainījies. Mana profesija mani disciplinē,» saka izcilais pianists, Lielās mūzikas balvas laureāts Vestards Šimkus.
 
19.jun
«Ja kāds saka, ka latvieši nav sirsnīgi, tad es jau gandrīz mēneša garumā pārliecinos par pretējo – latvieši ir ļoti, ļoti sirsnīgi cilvēki. Patiesībā, es esmu patīkami pārsteigta, cik atvērti, daloties savās sajūtās, spēj būt latvieši,» saka dziesminiece Anta Eņģele. Viņa katru dienu saņem siltus pateicības vārdus no cilvēkiem, kuri sociālajā vietnē «Facebook» seko līdzi viņas tautasdziesmu maratonam, šīs vasaras emocionālākajam tiešraides notikumam.
 
30.mai
«Tik sliktā situācijā, kādā esam šodien, neesam bijuši nekad. Skatuves māksliniekiem šī pandēmija ir tik milzīga traģēdija, ka to pat ir grūti aptvert. Un tie, kuri neiet vakcinēties… Nu, es pat nezinu, ko pateikt… Viņi domā tikai par sevi un vienlaikus riskē paši ar savu veselību,» saka skatītāju mīlētā estrādes dīva Laima Vaikule.
 
3.mai
Aprīļa nogalē sociālajā tīklā «Facebook» bija lasāma ziņa, ka mūžībā devies leģendāro Dailes teātra aktieru Harija Liepiņa (1927–1998) un Mudītes Šneideres vienīgais dēls Āris Liepiņš.
 
2.mai
«Man ļoti bieži ir nācies spēlēt 4. maija svētku koncertos – gan kā solistei, gan kamermūzikas vai orķestra sastāvā. Un patiesībā iespēja būt uz skatuves šajā Latvijai nozīmīgajā dienā tikai vairo šo svētku prieku,» saka flautiste un flautas spēles pedagoģe Dita Krenberga. 4. maijā pulksten 17 viņa būs Rīgas Svētā Pētera baznīcā, no kurienes tiešsaistē notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts koncerts «Ziedu svētki».