arrow_downwardPersonības

Latvijas Nacionālajā teātrī 3.oktobrī pulcēsies teātra kolektīvs un viesi, lai godinātu aktieri Uldi Dumpi 80.gadu jubilejā.

94 gadu vecumā otrdien miris čehu un franču rakstnieks, romāna "Nepanesamais esības vieglums" autors Milans Kundera, trešdien apstiprinājusi Brno Milana Kunderas bibliotēkas preses pārstāve.

Latvijas muižu apmeklējums ir ne tikai saskare ar vēsturi, bet arī iespēja pilnvērtīgi atpūsties. Jūties kā iepriekšējo gadsimtu aristokrāts un izbaudi lielisku iespēju nedarīt pilnīgi neko. Nu labi, var nedaudz izklaidēties.

83 gadu vecumā mūžībā devies izcilais fotogrāfs Uldis Briedis (1940. gada 23. marts – 2023. gada 16. maijs), vēsta lsm.lv.

“Katrs no mums kaut kādā veidā var palīdzēt Ukrainai. Mēs no savas puses vēlamies parādīt īstus, patiesus stāstus, kas arī nākotnē paliks arhīvos kā liecība par šo laiku,” saka kino režisors un producents Andrejs Ēķis.

“Mīlestībai ir jābūt viscaur! Jā, to dažkārt ir grūti “saturēt”, jo ir daudz bažīgu izpausmju, pašrefleksijas, trauksmainības un šaubu. Bet uz to ir jātiecas, jo tur, kur ir mīlestība, ir mazāk vietas bailēm, egoismam un nenoteiktām pārdomām,” saka Daugavpils teātra aktrise un dziedātāja Kristīna Zaharova.

“Katra laba loma man kaut ko iemāca, kaut ko jaunu manī atver. Tagad mēģinu aptvert, ko man māca Hamlets,” saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels. Trešdien, 5. aprīlī, viņam pirmizrāde – titulloma režisora Viestura Kairiša jauniestudējumā “Hamlets”. 18+.

“Tajā brīdī, kad kamera pavēršas pret mani, es samulstu. Es jūtu kameru, kas uz mani skatās, un es nezinu, ko darīt. Bet es tagad zinu, ko es negribētu darīt, un tas ir – būt par aktrisi,” saka jaunā kino režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālās filmu skolas absolvente Rūta Znotiņa.

“Katru zenītu cilvēka dzīvē noslēdz jautājums – ko tālāk? Tas ir kā izaicinājums, jo liek cilvēkam domāt. Arī pārdomāt, vai dzīve, ko esmu dzīvojis līdz šim, ir bijusi tā vērta”, saka kinorežisors un scenārists Juris Poškus. Trešdien, 1. martā, pirmizrādi piedzīvos viņa trešā spēlfilma – eksistenciālā komēdija “Saule spīd 24 stundas”.

“Elza ir daudz drosmīgāka un impulsīvāka par mani, viņa ātri spēj sevi ieraut nepatikšanās. Manā dzīvē tādas melodrāmas nav bijušas, es tādas ziepes neesmu savārījusi,” smaidot atzīst dziedātāja Beāte Zviedre.

“Atšķirībā no Ņinas, kura tiecas pēc slavas un pārliecināti iet uz savu mērķi, es, lai arī esmu aktrise, drīzāk baidos no lielas uzmanības, apkārtējo skatieniem un uzmanības apliecinājumiem,” atzīst Liepājas teātra jaunā aktrise Agnija Dreimane.

«No skolas gadiem man atmiņā palikušas bezgalīgās soļošanas ierindas skatēs, militārā apmācība un gāzmasku gumijas smaka un talks uz sejas. Bet, ja es teiktu, ka padomju laikā nebija nekā skaista, es noliegtu savu bērnību un jaunību, kas katram ir tikai viena. Bija, noteikti bija!» saka režisore Ināra Kolmane.

Salīdzinot mūziku topošajai spēlfilmai par pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem «Zeme, kas dzied» un Dailes teātra izrādei «Brands», komponists Jēkabs Jančevskis saka: «Tas ir kā no smalki uzpucēta opernama pa taisno ieiet privātā «frīku» masku ballē rūpnieciska angāra telpās.»

«Daudzi mani vienaudži jūtas tā, ka tā «īstā dzīve» būs pēc apmēram desmit gadiem, jo tad būs kaut kas sasniegts, būs ģimene, bērni. Man, paldies dievam, tāda sajūta nekad nav bijusi. Man ir sajūta, ka mana dzīve notiek tagad, ka ir tas, kas ir tagad,» saka Valmieras teātra jaunā aktrise Ieva Estere Barkāne (24).

„Nu, sagaidījāt jauno valdību? Tagad visi būs laimīgi,” Raimonds Pauls sev raksturīgajā ironijā strupi noteica. Tobrīd nebija pagājušas ne divas nedēļas kopš „Kariņa 2. valdības” apstiprināšanas. „Ja jums kaut kā tomēr pietrūkst – zvaniet, palīdzēšu,” Pauls apsolīja. Laikam laimes pietrūkst, nodomāju. Bet Maestro jau bija atvadījies promiešanai, un es par to laimi aizmirsu... Toties atcerējos, ka ik gadu svinam 12. janvāri – Raimonda Paula dzimšanas dienu. Daudz laimes, Maestro!

«Tagad mans uzdevums ir pieteikties konkursā, pierādīt to, cik es esmu spēcīga un lojāla valstij. Emociju izvirdums mūsu sensitīvajā šodienā ir pilnīgi lieks. Ir jāsaglabā miers,» intervijā Neatkarīgajā norāda Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka.

«Dziesmu svētki ir augstākais punkts latviešu tautas kultūrā, un šajā izrādē man ir svarīgi saprast un pārdefinēt, kāpēc šie svētki ir nozīmīgi mums pašiem. Ir sajūta, ka miera laikos mēs savu valsti, cilvēkus, svētkus un brīvību sākam uztvert par pašsaprotamu, taču kaimiņu piemērs mums rāda, ka tā ir nemitīga cīņa, kas jāved ne tikai uz āru, bet arī sevī,» saka aktieris un režisors Matīss Budovskis.

Pēdējie divi gadi iemācījuši netērēt spēkus cerībām. Ir lietas, ko nevaram ietekmēt. Tas liek piezemētāk raudzīties uz nākamo gadu un apzināties, ka jāturpina dzīvot un priecāties arī par maziem laimes brīžiem, intervijā «Neatkarīgajai» saka Operetes teātra soliste Anta Jankovska.

«Annas Brigaderes un Jāņa Jaunsudrabiņa darbos slēpjas kods, kas mūs padara par tiem, kas mēs, latvieši, esam. Un kur gan vēl labāk šo kodu atklāt, ja ne uz teātra skatuves, kur vienīgais ierobežojums ir mūsu iztēles robeža,» saka režisors Jānis Znotiņš.

«Šo pēdējo divu gadu laikā, kad esam bijuši tuvu apokalipsei, cilvēki alkst saņemt tādas emocijas, kas dziedina dvēseli. Cilvēki meklē gaismu, un Tuta ar saviem draugiem ir tie, kuri to cenšas radīt. Cik vien gaismas ir mūsos pašos, to atdodam no skatuves, un skatītāji ir gatavi to ne tikai uzņemt, bet arī dot pretī. Un mēs to jūtam,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Liene Sebre.

Latvijas valsts svētku – 18. novembra – priekšvakarā uz sarunu aicināju vienu no mūsu patriotisma simboliem – Atmodas laika galvenā okupācijas grāvēja kultūras jomā, Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” titullomas izpildītāju Igo. Intervijas brīdī Igo atradās Beļģijā, kur turpināja aktīvu koncertdarbību.

Mūžībā devusies baletdejotāja, kādreizējā Latvijas Nacionālā baleta soliste, pedagoģe Ausma Dragone (27.02.1942.-12.11.2022.), informē Latvijas Nacionālā opera un balets.