Personības

15.sep
Rīgā, kinoteātra "Splendid Palace" Mazajā zālē, šodien plkst.18 notiks sarīkojums, kas veltīts aktiera Ģirta Jakovļeva 80 gadu jubilejai, informē Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.
 
23.aug
«Mūzika ir vislabākās zāles. Nav labāku! Mūzika palīdz mazināt dusmas, ļauj attīrīt dvēseli, iekustināt sirdi un izplest spārniņus, lai varētu lidot. Mūzika ļauj actiņām mirdzēt!» saka pasaulslavenā operas dīva, unikālā soprāna īpašniece Inese Galante.
 
16.aug
«Es ceru, ka tik nikna un valdonīga kā Olga es tomēr neesmu, lai gan – arī man ir pietiekoši ass raksturs,» saka aktrise Sarmīte Rubule. Viņa spēlē automehāniķa Kostjas sievu Olgu skatītāju mīlētajā TV seriālā «Viņas melo labāk».
 
11.aug
Šī gada 8.augustā aizsaulē devies grafiķis un gleznotājs Benno Tālivalds, uzzināts Latvijas Mākslinieku savienībā.
 
2.aug
«Ir vienlīdz stulbi dzīvot Amerikā, Padomju Savienībā vai Latvijā, ja tu nevari darīt to, ko tu gribi,» saka skatītāju mīlētais teātra un kino aktieris Mārtiņš Vilsons. Pirmdien, 3. augustā, pulksten 19 viņam pirmizrāde «Willa Teātrī» (Rīgā, K. K. fon Stricka villas zālē) – krievu disidenta Venedikta Jerofejeva loma krievu dramaturga Igora Gatina lugā «Petuški» («Петушки»), ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers.
 
12.jūl
Mūžībā aizgājis rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis, vēsta portāls "lsm.lv".
 
12.jūl
Smiltene šogad svin savu 100. dzimšanas dienu, un par šo svētku režisoru ir izvēlēts smiltenietis Kārlis Anitens, kurš vairākus gadus ir bijis Rīgas svētku galvenais režisors. Smiltenes svētku galvenais vēstījums: «Stipri cilvēki – stipra pilsēta», jo šis stāsts ir par smilteniešiem – par ikvienu un visiem. Jo ikviens, kurš par smiltenieti kļuvis, kļūst stiprs, iespējams, pašam to nemanot. «Tā tas ir bijis, tā tas ir, un tā tam būs būt!» uzsver Kārlis Anitens.
 
4.jūl
«Laikā, kad mums, māksliniekiem, tika atņemta jebkāda iespēja būt uz skatuves, es kā mūziķis ļoti daudz patērēju dažādus mākslas pasaules radītos mākslas darbus, un tas šajā mums visiem neierastajā laikā manu garīgo pasauli spēja noturēt labā līdzsvarā. Un tas ir svarīgi – stiprināties garīgi, jo, tikai esot psiholoģiski stabili, mēs varam tikt galā ar jebkuru problēmu un atrast vislabāko loģisko risinājumu, kā neapstāties un dzīvot tālāk,» saka saksofonists un pedagogs Oskars Petrauskis.
 
22.jun
«Liktenis mani ir saudzējis, un es nevaru teikt, ka man bijusi grūta dzīve. Varbūt tikai par savu karjeru teātrī varu teikt, ka mans skatuves mūžs nav bijis ziediem kaisīts. Ir daudz, ko pārdomāt, un tam ir gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli,» atzīst Valmieras drāmas teātra (VDT) aktrise Vizma Kalme. Ceturtdien ļoti šaurā ģimenes lokā viņa nosvinēja apaļu dzīves jubileju, bet šodien plānots, ka aktrisi sumināt ieradīsies viņas kolēģi no Valmieras.
 
16.jun
Vakar, 15. jūnijā, negaidīti mūža mierā aizgājusi Dace Kļava (17.01.1965.–15.06.2020.) – izcila pianiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Kameransambļa un klavierpavadījuma katedrā, Koncertmeistaru katedras vadītāja, kā arī koncertmeistare akadēmiskās dziedāšanas, kora diriģēšanas un simfoniskās diriģēšanas katedrās, ziņo Latvijas Radio 3.
 
1.jun
Pandēmijas laiks ir ļoti neviennozīmīgs. No vienas puses tas ir kļuvis par eksistenciālu sietu, caur kuru izsijāt notikumus un cilvēkus, patiesās vērtības atsijāt no samākslotām lietām, atmetot visu lieko. Šis ir arī lielo iespēju laiks, kad, atbrīvojoties no nevajadzīgā, vietā var nākt kaut kas patiesi vērtīgs. Taču no otras puses šis ir arī ļoti grūts periods. Smags laiks cilvēcisko attiecību ziņā, iekšējo baiļu un daudziem arī finansiālo satricinājumu ziņā.
 
20.mai
Mūžībā aizgājis kinooperators un producents Alvis Mengots, radošs, enerģisks un pārliecinošs profesionālis, kaismīgs ideju ģenerātors un atbalsts jaunajiem kolēģiem, vēsta Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
 
17.mai
«Būtu jau labi, ja kāds varētu pateikt, ka septembrī teātri būs vaļā un izrādes varēs notikt. Bet neviens tā nesaka. Ir tikai dažādi minējumi, un tieši šī neziņa mani visvairāk baida,» atzīst Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis. Viņš spēlē grāmatvedi Robertu pirmajā tuvplānu komēdijseriālā «#VisiMājās», kas veidots pašizolācijas apstākļos.
 
14.mai
Apgāds "Jumava" publicējis videosarunu ar pasaules apceļotājiem Pēteri Strubergu un Ingūnu Grīnbergu.
 
30.apr
Tā vairs nebūs nekad: vēlā nakts stundā Preses nama tipogrāfijā gaidīt laikraksta signāleksemplāru un to parakstīt izlaišanai. Skatīties, kā lēnām sāk darboties drukas mašīna, kā parādās pirmie avīzes eksemplāri, neaizmirstami smaržojoši pēc krāsas, kā meistars paņem vienu laikrakstu, noliek to uz lielā montāžas galda un saka: «Gatavs, pārbaudiet.» Es ar acīm pārskrienu virsrakstiem, fotoattēliem, pieskaros rītdienas laikrakstam – viss kārtībā! Un parakstu. Rīt laikraksts iznāks, manas atbildības nests. Un šī rītdienas sajūta paliks. Vienmēr. Tā bija astoņdesmitajos gados. Tā iznāca Padomju Jaunatne, kurā es strādāju, tā iznāca Cīņa un citi laikraksti un žurnāli. Šodien, atceroties 80. un 90. gadu pārmaiņu laikus, sarunājos ar šo laiku liecinieku, mundrinoša humora un bagātas valodas īpašnieku – publicistu Ēriku Hānbergu. Viņš ir viens no Neatkarīgās Rīta Avīzes aizsācējiem.
 
29.apr
«Tikai mēs paši varam pieļaut vai nepieļaut demokrātijas izkropļojumu leģitimizēšanu pēc tam, kad sērga beigsies,» saka Gundega Repše. Saruna ar rakstnieci par šo laiku un par to, kā šis laiks, iespējams, mainīs sabiedrību.
 
28.apr
Pēc koronavīrusa pandēmijas dzīve kardināli mainīsies – šis apgalvojums tik bieži izskan publiskajā telpā, ka kļuvis gandrīz vai par mantru, ko atkārto vēl un vēl, un vēl, un daudzi gatavi sākt pavisam jaunu dzīvi. Ekstrasenss, dziednieks un vēdiskās astroloģijas zinātājs Vladimirs Golubickis uzsver, ka cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar izteicieniem, jo ikviena cilvēka patiesa vēlēšanās, kurai klāt likta arī darbība, kosmosam ir likums – tā tiek izpildīta.
 
24.apr
«Ja pirmajā brīdī mēs pārvērtējam vērtības, tad, procesam ieilgstot, mēs varam kļūt truli. Mēs visu laiku dzīvojam ar cerību, ka tas viss drīz beigsies,» saka rakstniece Nora Ikstena. Pašizolēšanos laiku viņa pavada savās mājās Ikšķilē kopā ar suni Pērkonu. Pandēmijas sākumposmā viņa nav pat varējusi turpināt rakstīt iesākto romānu Ūdens mirdzēšana, bet nu jau, pēc vairāk nekā mēneša, darbs turpinās, un, lai arī darba struktūra bija izdomāta krietni pirms vīrusa uzrašanās, jaunais romāns zināmā mērā būs šī laika bērns.
 
17.apr
Aprīļa pēdējā sestdiena jau tradicionāli piederējusi motociklistiem – tad notiek ikgadējā sezonas atklāšanas parāde. Taču ne šogad. Tas gan nenozīmē, ka kāds būtu atcēlis braukšanu ar močiem.
 
16.apr
Sandra Ratniece Rīgas literārajā vidē pazīstama jau sen – galvenokārt kā literatūras kritiķe un pētniece, vairāku augstskolu pasniedzēja. Viņa arī vada Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) jauno biedru uzņemšanas ekspertu komisiju un pēc Daiņa Grīnvalda aiziešanas mūžībā kļuvusi par skolēnu literārā semināra Aicinājums dzinējspēku. Sandras enerģijas rezultāts savā ziņā vainagojās, dibinot literāro mēnešrakstu konTEKSTS. Situācija bija smaga, naudas allaž par maz, bet tieši viņa uzņēmās būt par galveno redaktori un tur virs ūdens šo izdevumu, kas vienīgais Latvijā pilnībā veltīts literatūrai. Tie, kas Sandru Ratnieci pazina tuvāk, jau labu laiku viņu skubināja darboties ne tikai idejas vārdā, bet arī domāt par sevi. Nu beidzot tas ir noticis Covid–19 krīzes karstumā, iznācis Sandras Ratnieces pirmais dzejoļu krājums Šķietami klusu.
 
31.mar
«Ir jābūt pacietīgai. Kā profesionālei mans uzdevums ir būt labā fiziskā un emocionālā formā tad, kad varēsim atgriezties darbā, tikties ar skatītājiem,» saka baleta soliste Jūlija Brauere. Pandēmija izjaukusi viņas debiju divos baleta atjaunojumos – Gulbju ezerā un Bahčisarajas strūklakā, kas mūsu Baltajā namā bija paredzēti marta izskaņā un aprīļa sākumā, bet viņa ir pārliecināta, ka dzīvē viss notiek tieši tā, kā nepieciešams. Un to, ka dzīvē notikumi mēdz būt ļoti strauji un negaidīti, Jūlija zina ne tikai teorētiski.
 
26.mar
Pāris dienas pirms starptautiskās satiksmes pārtraukšanas Rīgā ar divām publiskām lekcijām viesojās operkritiķis Vadims Žuravļovs, Youtube kanāla Dievu mijkrēslis (Sumerki bogov) veidotājs. 12. marta vakarā koncertzālē Artissimo viņš dalījās pārdomās par tēmu Primadonnu laikmeta beigas, bet 13. martā aplūkoja šī gada simtgadnieka – Zalcburgas festivāla – vēsturi.