Personības

20.jūl
Lai gan komponistam Jurim Kulakovam 60. dzimšanas diena iezvanījās maijā, lielākās svinības notiks tagad – šodien, 20. jūlijā, viņa dzimtajos Līvānos notiks tradicionālā Kulakova nakts ar daudzu pazīstamu mūziķu piedalīšanos.
 
19.jūl
«Nu, kā es tagad dzīvoju? Rakņājos pa zemi, rakņājos pa atmiņām,» saka vitālais aktieris Jānis Kubilis. Pēckara paaudzes skatītāju elks, kurš visu savu radošo mūžu nostrādāja Nacionālajā teātrī (tolaik – Drāmas teātrī). Pirms teju 30 gadiem viņš negaidīti un strauji aizgāja no teātra, nu jau izaugusi paaudze, kas viņu uz skatuves nemaz nav redzējusi. Ar latviešu kino viņam nebija tuvas attiecības, tāpēc aktiera mūžs palicis vien publikas atmiņās, recenzijās, intervijās un fotogrāfijās. Nākamajā nedēļā, 24. jūlijā, Jānim Kubilim apritēs 95. Neatkarīgā devās ciemos pie aktiera, kas ir tikai piecus gadus jaunāks par Latvijas valsti.
 
13.jūl
XXVI dziesmu svētku goda virsdiriģents, mūzikas pedagogs, viens no zēnu koru kustības pamatlicējiem, arī starptautisko zēnu koru festivālu aizsācējs Latvijā Jānis Erenštreits stāsta Neatkarīgajai par dziesmu svētkiem, slavē katru dalībnieku un uzsver, ka koriem skolās nepieciešams savs statuss.
 
12.jūl
«Jūtamies pagodināti, ka ar savu koncertprogrammu esam izvēlēti atklāt Senās mūzikas festivālu, kas, kā jau katru gadu, piedāvā iespēju dzirdēt muzikāli augstvērtīgus māksliniekus vairākos koncertos, dāvājot senās mūzikas mīļotājiem īstus svētkus,» saka Elīna Šimkus. Šodien, 12. jūlijā, ar Elīnas Šimkus un senās mūzikas ansambļa Fantasia Ficta (Šveice) koncertu tiek atklāts 24. Starptautiskais senās mūzikas festivāls, kas līdz 14. jūlijam koncertos Rīgā un Rundālē piedāvās itāļu, vācu un angļu baroka mūzikas izmeklētākos opusus, kā arī spāņu un flāmu vecmeistaru darbus.
 
10.jūl
Šosestdien, 14. jūlijā, teritorija pie ēku kompleksa Ganību dambī 24d pārvērtīsies par Radio SWH parku – tā tiks svinēta radiostacijas ceturtdaļgadsimta pastāvēšana.
 
4.jūl
«Parasti man neveicas loterijās, bet šoreiz, iespējams, palaimējās tāpēc, ka anketu aizpildīja mana sieva, un mēs kā daudzbērnu ģimene ieguvām iespēju iegādāties biļetes uz dziesmu svētku noslēguma koncertu,» saka mūziķis Kārlis Kazāks, kurš kopā ar sievu un trim bērniem, vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, svētdien būs XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku koncertā Zvaigžņu ceļā.
 
2.jūl
«Dziesmu svētki man vienmēr bijuši kas īpašs. Dziesmu svētkos izpaužas latviešu nācijas labākās īpašības, tās talanti saplūst kopā brīnišķīgā uguņošanā, un to var tikai apbrīnot,» saka Rundāles pils direktors un gleznotājs Imants Lancmanis.
 
28.jun
Olgai Freibergai dejošana ir teju asinīs, un viņas vārds gadu desmitiem nesaraujami saistīts ar bērnu tautas deju ansambli Dzintariņš, kas ir tikai mazliet jaunāks par viņu. To savulaik izveidoja un ilgus gadus vadīja Olgas mamma Zinaīda Zeltmate. Tajā dejoja arī Olga, bet pēc tam mācīja to darīt citus. Nu Dzintariņam ir 65, bet Olgas kundzei – 71, un arī šajos dziesmu un deju svētkos abi būs kopā.
 
26.jun
Šodien, 26. jūnijā, ar koklētājas Laimas Jansones solo koncertu Kokles dvēsele Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiek atklāts 17. Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM (Uz gaismu).
 
24.jun
Dibināt savu uzņēmumu nozīmē uzdrīkstēties un izkāpt ārā no savas komforta zonas, tā uzskata uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība studente Annija Oueijan. Gan mans uzņēmums, gan dzīvesstāsts kopumā ir par to, ka nemitīgi jāapgūst kaut kas jauns un jāpilnveido sevi. Valsts sarežģītā nodokļu politika ir iemācījusi arī to, ka uzņēmējs nevar iztikt bez laba grāmatveža.
 
21.jun
Kristīnes Želves filma Mērijas ceļojums ir skaudrs stāsts par sievieti, kas Otrā pasaules kara gados Vācijā izglāba Latvijas muzeju dārgumus un vērtīgākās kolekcijas. Dzimtenē viņai par to paldies neteica, labi vēl, ka cietumā neielika. Mērija Grīnberga bija viena no Grosvaldu dzimtas atvasēm, kas pilnībā izbaudīja padomju dzīves rūgtās mieles. Abas ar māti Mēriju Grīnbergu vecāko viņas visu mūžu mitinājās divās no sava dzīvokļa istabām. Pagultēs glabājās unikāla gleznu kolekcija, ko mūsdienās varētu apskaust jebkurš, bet viņām bieži nebija ko paēst, nemaz nerunājot par normālu apģērbu.
 
21.jun
«Vienmēr ir brīnišķīgi, ja pirms svētkiem ir kāds atbildīgs koncerts, jo tad svētkos jūties nopelnījis sev atpūtu un vari atļauties par darbu vispār nedomāt,» saka pianists Andrejs Osokins. Rītvakar, 22. jūnijā, pulksten 20 Mazajā Mežotnes pilī skanēs latviešu klaviermūzikas zināmie un vēl neatklātie šedevri, un tos izpildīs pianistu Osokinu dinastija – tēvs Sergejs un dēli Andrejs un Georgijs.
 
18.jun
Iestājoties nedēļai, kuru tās nogalē vainagos Līgo svētki, daudzi kļūst aizvien ieinteresētāki par tautiski pareizām svinēšanas tradīcijām, par latviešu mūziku, folkloru un vēsturi. Īstais brīdis aprunāties ar etnomuzikoloģi Asnati Rancāni – meiteņu apvienības Tautumeitas un vairāku citu projektu virzošo spēku!
 
14.jun
Sestdien, 16. jūnijā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā Rīgas festivāla ietvaros notiks ģitārista Matīsa Čudara un Latvijas Radio kora grupas koncerts Mīlestības vēstules Dievam; tā programmā skanēs Matīsa Čudara jaundarbi – skaņās tērptas Dievam veltītas mīlestības vārsmas ar saknēm dažādu laikmetu un dažādas izcelsmes mistiķu darbos. Pie diriģenta pults – Kaspars Putniņš. Koncertā piedalīsies arī sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans.
 
14.jun
Tulkotāja profesija ir nepateicīga tajā ziņā, ka viņš allaž paliek ēnā. Lasītāju, lai kādā valodā lasītu grāmatu, interesē tika autors. Tulkotājs šķiet kā pašsaprotams starpnieks, kaut patiesībā tieši no viņa atkarīgs, vai autora radītais teksts tulkojumā kādu spēs aizraut tikpat ļoti, cik oriģinālā. Silvija Brice šajā ziņā ir izņēmums, jo erudīti latviešu lasītāji labi zina – ja grāmatu tulkojusi viņa, tad ir vērts tai pievērst uzmanību. Klasiķa Dzintara Soduma dzimšanas dienā Silvijai Bricei pelnīti tika pasniegta prestižā Dzintara Soduma balva literatūrā, jo viņas attiecības ar tekstu un valodu ir kaut kas īpašs.
 
12.jun
Ar orientēšanās sacensībām, teicēju un muzikantu koncertu, gājienu un lielkoncertu Šurp, Jāņa bērni! sestdien sāksies starptautiskais folkloras festivāls Baltica. Trīs ar pusi tūkstoši dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm līdz pat 21. jūnijam, kad septiņās vietās Latvijā tiks svinēti vasaras saulgrieži, demonstrēs savu tautu tradicionālo kultūru – dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu un amatniecību. Un aicinās darboties pašiem. «Aicinu nepaiet garām, domājot, ka cilvēki, kas muzicē, tērpti tautastērpos, attiecas uz citiem. Aicinu kaut solīti panākties pretī, un tad no klausītāja un skatītāja var viegli pārtapt darītāju. Cilvēki, kas iesaistījušies folkloras kustībā, ir ļoti draudzīgi un ietveroši, un citus pieņemoši,» saka festivāla Baltica programmu direktore Gita Lancere.
 
8.jun
61 gadu vecais slavenību šefpavārs un TV personība Entonijs Bordēns atrasts miris savā viesnīcas numuriņā pēc tam, kad viņš izdarīja pašnāvību, ziņo CNN.
 
7.jun
Sezonas pēdējais jauniestudējums LNOB ir Gaetāno Doniceti komiskā opera Dons Paskvāle.To iestudēt atbraucis viens no dzīvajiem Eiropas teātra klasiķiem – itāļu aktieris, dramaturgs un režisors Džordžo Barberio Korseti.
 
5.jun
«Tagad ir tā: Latvija uzņem sīriešu bēgļus, dod viņiem naudiņu un pajumti, bet man, Latvijā dzimušai, augušai, šeit nav iespēju atgriezties. Nu, vai nav bēdīgi? Jo es tiešām gribētu dzīvot savā dzimtenē un noslēgt savu garo dzīvi šeit, nevis svešā zemē, kur nekad neesmu jutusies kā mājās,» atzīst pasaulē pazīstamā dejotāja, horeogrāfe, lektore un pedagoģe Vija Vētra.
 
31.mai
Piektdien, 1. jūnijā, notiks Baznīcu nakts, un tajā varēs iepazīt vairāk nekā 170 dievnamus visā Latvijā. Baznīcu nakts ideja līdz Latvijai atceļoja no Austrijas, kur pirms nedaudz vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais šāds kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumenisks notikums. Jau piekto gadu šajā pasākumā piedalīsies arī Āgenskalna baptistu draudze, un Neatkarīgā uz sarunu aicināja tās mācītāju Edgaru Maži.
 
31.mai
Maija sākumā Rīgas pilī notika svinīgā ceremonija, kurā tika pasniegti mūsu valsts augstākie apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Teātra pētniece Ieva Struka tajā saņēma Atzinības krustu «par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā, latviešu literārā mantojuma izpētē un popularizēšanā». Viņas jaunākais veikums ir Gunāra Priedes Kopotu rakstu sastādīšana, tomēr Ievas labo darbu saraksts ir nenoliedzami plašāks: te ir gan grāmatas par izcilām Latvijas teātra personībām, gan pašas darbs teātrī, gan darbība kritikā un kultūras žurnālistikā, gan aktivitātes Radošo savienību padomē. Starp citu, 1. jūnijā Radošo savienību padome ar pasākumu Lielajā ģildē atzīmēs 30. gadadienu kopš vēsturiskā plēnuma 1988. gada vasarā, kad radošie pirmoreiz publiski vārdos ietērpa to, ko klusībā domāja daudzi: Latvija tika okupēta, tai jātop brīvai. Ieva Struka šajā pasākumā debatēs par Radošo savienību lomu mūsdienu sabiedrībā.
 
29.mai
«Kad pirmoreiz šo stāstu izlasīju, es, godīgi sakot, raudāju. Jo tajā ir kaut kas ļoti cilvēcisks, saprotams un reizē – arī apšaubāms un neizprotams. Tajā nav tikai melns un balts, tajā nav labais un sliktais – šajā stāstā atklājas cilvēks visās savās krāsās, un tieši tas mani ļoti uzrunā,» atzīst Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops. Ceturtdien, 31. maijā, pulksten 19 viņam pirmizrāde – Andžeja loma dramaturga Jāņa Baloža lugā Mežainis, ko LMT Jaunajā zālē iestudējis režisors Valters Sīlis.