Personības

14.mai
Apgāds "Jumava" publicējis videosarunu ar pasaules apceļotājiem Pēteri Strubergu un Ingūnu Grīnbergu.
 
30.apr
Tā vairs nebūs nekad: vēlā nakts stundā Preses nama tipogrāfijā gaidīt laikraksta signāleksemplāru un to parakstīt izlaišanai. Skatīties, kā lēnām sāk darboties drukas mašīna, kā parādās pirmie avīzes eksemplāri, neaizmirstami smaržojoši pēc krāsas, kā meistars paņem vienu laikrakstu, noliek to uz lielā montāžas galda un saka: «Gatavs, pārbaudiet.» Es ar acīm pārskrienu virsrakstiem, fotoattēliem, pieskaros rītdienas laikrakstam – viss kārtībā! Un parakstu. Rīt laikraksts iznāks, manas atbildības nests. Un šī rītdienas sajūta paliks. Vienmēr. Tā bija astoņdesmitajos gados. Tā iznāca Padomju Jaunatne, kurā es strādāju, tā iznāca Cīņa un citi laikraksti un žurnāli. Šodien, atceroties 80. un 90. gadu pārmaiņu laikus, sarunājos ar šo laiku liecinieku, mundrinoša humora un bagātas valodas īpašnieku – publicistu Ēriku Hānbergu. Viņš ir viens no Neatkarīgās Rīta Avīzes aizsācējiem.
 
29.apr
«Tikai mēs paši varam pieļaut vai nepieļaut demokrātijas izkropļojumu leģitimizēšanu pēc tam, kad sērga beigsies,» saka Gundega Repše. Saruna ar rakstnieci par šo laiku un par to, kā šis laiks, iespējams, mainīs sabiedrību.
 
28.apr
Pēc koronavīrusa pandēmijas dzīve kardināli mainīsies – šis apgalvojums tik bieži izskan publiskajā telpā, ka kļuvis gandrīz vai par mantru, ko atkārto vēl un vēl, un vēl, un daudzi gatavi sākt pavisam jaunu dzīvi. Ekstrasenss, dziednieks un vēdiskās astroloģijas zinātājs Vladimirs Golubickis uzsver, ka cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar izteicieniem, jo ikviena cilvēka patiesa vēlēšanās, kurai klāt likta arī darbība, kosmosam ir likums – tā tiek izpildīta.
 
24.apr
«Ja pirmajā brīdī mēs pārvērtējam vērtības, tad, procesam ieilgstot, mēs varam kļūt truli. Mēs visu laiku dzīvojam ar cerību, ka tas viss drīz beigsies,» saka rakstniece Nora Ikstena. Pašizolēšanos laiku viņa pavada savās mājās Ikšķilē kopā ar suni Pērkonu. Pandēmijas sākumposmā viņa nav pat varējusi turpināt rakstīt iesākto romānu Ūdens mirdzēšana, bet nu jau, pēc vairāk nekā mēneša, darbs turpinās, un, lai arī darba struktūra bija izdomāta krietni pirms vīrusa uzrašanās, jaunais romāns zināmā mērā būs šī laika bērns.
 
17.apr
Aprīļa pēdējā sestdiena jau tradicionāli piederējusi motociklistiem – tad notiek ikgadējā sezonas atklāšanas parāde. Taču ne šogad. Tas gan nenozīmē, ka kāds būtu atcēlis braukšanu ar močiem.
 
16.apr
Sandra Ratniece Rīgas literārajā vidē pazīstama jau sen – galvenokārt kā literatūras kritiķe un pētniece, vairāku augstskolu pasniedzēja. Viņa arī vada Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) jauno biedru uzņemšanas ekspertu komisiju un pēc Daiņa Grīnvalda aiziešanas mūžībā kļuvusi par skolēnu literārā semināra Aicinājums dzinējspēku. Sandras enerģijas rezultāts savā ziņā vainagojās, dibinot literāro mēnešrakstu konTEKSTS. Situācija bija smaga, naudas allaž par maz, bet tieši viņa uzņēmās būt par galveno redaktori un tur virs ūdens šo izdevumu, kas vienīgais Latvijā pilnībā veltīts literatūrai. Tie, kas Sandru Ratnieci pazina tuvāk, jau labu laiku viņu skubināja darboties ne tikai idejas vārdā, bet arī domāt par sevi. Nu beidzot tas ir noticis Covid–19 krīzes karstumā, iznācis Sandras Ratnieces pirmais dzejoļu krājums Šķietami klusu.
 
31.mar
«Ir jābūt pacietīgai. Kā profesionālei mans uzdevums ir būt labā fiziskā un emocionālā formā tad, kad varēsim atgriezties darbā, tikties ar skatītājiem,» saka baleta soliste Jūlija Brauere. Pandēmija izjaukusi viņas debiju divos baleta atjaunojumos – Gulbju ezerā un Bahčisarajas strūklakā, kas mūsu Baltajā namā bija paredzēti marta izskaņā un aprīļa sākumā, bet viņa ir pārliecināta, ka dzīvē viss notiek tieši tā, kā nepieciešams. Un to, ka dzīvē notikumi mēdz būt ļoti strauji un negaidīti, Jūlija zina ne tikai teorētiski.
 
26.mar
Pāris dienas pirms starptautiskās satiksmes pārtraukšanas Rīgā ar divām publiskām lekcijām viesojās operkritiķis Vadims Žuravļovs, Youtube kanāla Dievu mijkrēslis (Sumerki bogov) veidotājs. 12. marta vakarā koncertzālē Artissimo viņš dalījās pārdomās par tēmu Primadonnu laikmeta beigas, bet 13. martā aplūkoja šī gada simtgadnieka – Zalcburgas festivāla – vēsturi.
 
19.mar
«Manas apzinīgās dzīves laikā pirmo reizi ir izsludināta pandēmija, turklāt – visā pasaulē, nevis tikai kādā valstī vai reģionā, tātad – notiekošais ir nopietni. Tas liek visas pasaules līmenī paskatīties uz to, kādi esam pret sevi, pret līdzcilvēkiem, pret planētu,» saka Māra Brante (attēlā), dainu meditāciju, latvisku un šamanisku rituālu vadītāja, senu zināšanu glabātāja. Dzīve viņai likusi iziet cauri dažādiem, arī skarbiem un pat ļoti nežēlīgiem pārbaudījumiem. Par personiski piedzīvoto viņa saka: «Uzskatu, ka viss jau bija izlemts smalkajā līmenī, un reālajā dzīvē tikai notika tam apstiprinājumi. Kritiens bedrē vai bezdibenī bija milzīgs. Pirmais jautājums man bija – kāpēc ar mūsu ģimeni tā notika?» Māra arī uzdod jautājumus un meklē atbildes par to, kas ne tikai ar viņu, bet ar mums visiem notiek šobrīd.
 
10.mar
Saruna ar XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un Rīgas Doma kora skolas vadītāju Gintu Ceplenieku.
 
27.feb
Šodien galerijā Daugava atklāj mākslinieces Kristas Dzudzilo gleznu izstādi "Mīklaini kā spogulī".
 
25.feb
«Dzīve ir pārāk īsa, lai ietu tikai uz vienu teātri,» saka jaunizveidotā teātra – Willa teātris – dibinātājs un producents Kalvis Lasmanis. Galvenais vadmotīvs, veidojot šo teātri, bija radīt jaunu platformu skatītājiem un aktieriem.
 
20.feb
«Es ļoti gaidu koncertus Latvijā, jo te tos izbaudu daudz vairāk nekā citviet pasaulē. Spēlējot Latvijā, ir jāatdod no sevis vislabākais, jo klausītājs ir ļoti prasīgs – viņš jutīs, ja neatdosi sevi visu,» saka jaunais pianists Daumants Liepiņš, Lielās mūzikas balvas 2017 laureāts, viens no četriem jaunajiem pianistiem pasaulē, kuram žurnāls Pianist Magazine 2020. gadā iesaka sekot līdzi.
 
18.feb
«Protams, ka būšu Pīķa dāmas pirmizrādē Rīgā, lai gan dienu iepriekš notiek Andreja Žagara vēl viena iestudējuma – Manona Lesko – atjaunojuma pirmizrāde Maskavā,» saka Kristīne Pasternaka. Šis laiks kostīmu māksliniecei ir darbīgs un stresains, bet pirmizrādes diena ir robežpunkts, un tad ir arī pavisam citāds stress. «Pirmizrādes parasti skatos no gaismotāju būdas. Starp citu, tajā nedzird zāles reakciju, dzird tikai to, kas notiek uz skatuves.»
 
14.feb
Latvijas Kinematogrāfistu savienība ziņo, ka 12.februārī mūžībā aizgājis kino režisors un operators, Viestura ordeņa kavalieris Aleksandrs Demčenko - ar spilgtu talantu, radošu azartu un drosmi apveltīts kino profesionālis. Viņš ir paveicis patiesi daudz, īpaši mūsdienu frontes operatoru darbā, pārstāvot demokrātisko spēku intereses, vairojot patiesu informāciju mēdijos par kritiskajām politiskajām norisēm un situācijām.
 
14.feb
Šo sestdien, 15. februārī, VEF Kultūras pilī notiks albuma Piparmētru tēja prezentācijas koncerts. Tajā iekļautās dziesmas sacerējis Raimonds Pauls, bet to izpildīšana uzticēta vienam no jaunās paaudzes daudzsološākajiem, taču līdz šim nenovērtētākajiem dziedātājiem Mārtiņam Ruskim.
 
4.feb
«Izrādēs bērniem un jauniešiem spēlēju jau tik ilgi, ka jūtos pārliecināta par sevi šajā lauciņā un uzdrošinos teikt, ka daru to tiešām profesionāli. Man arī ļoti patīk dauzīties, un es izbaudu to, ko daru, bet – man ir trīsdesmit gadu un, veidojot dramaturģiju izrādei, es varu tikt uztverta arī kā nopietna dāma,» smaidot saka aktrise Ance Muižniece.
 
31.jan
«Teātrim ir ļoti liela nozīme, negribas teikt, cilvēku programmēšanā, tāpēc saku – viedokļa veidošanā. Latvieša mentalitātei teātris ir ļoti nozīmīga dzīves sastāvdaļa, tāpēc ir īpaši jādomā par to, kas, kā un par ko tiek runāts uz skatuves,» uzskata komponists Kārlis Auzāns. Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde Lauras Grozas-Ķiberes jaunākajam iestudējumam Talantīgais misters Riplijs, un Kārlis Auzāns ir viens no izrādes veidotāju radošās komandas.
 
30.jan
Šonedēļ Dailes teātrī franču autora Floriana Zellera lugas Māte pirmizrāde. Iestudējuma režisors Intars Rešetins, galvenajā lomā – Lilita Ozoliņa.
 
28.jan
«Es nekad neesmu gribējusi būt pirmā, un Dievs mani visu mūžu arī ir sargājis, ļaujot labi justies kā otrajai. Pauls pa priekšu, un es viņa azotē – siltāk jau nevar būt,» smaidot saka mūzikas pedagoģe un diriģente, ilggadējā bērnu vokālā ansambļa Dzeguzīte mākslinieciskā vadītāja Daila Martinsone.
 
24.jan
Jurim Kaukulim – 50! Izklausās neticami, taču tas ir fakts: latvju rokgrupas Dzelzs vilks vienmēr jaunā vokālista, ģitārista un dziesmu autora pusgadsimta jubilejai par godu februārī un mazliet arī aprīlī notiks virkne koncertu dažādās Latvijas pilsētās.