arrow_downwardPersonības

«Annas Brigaderes un Jāņa Jaunsudrabiņa darbos slēpjas kods, kas mūs padara par tiem, kas mēs, latvieši, esam. Un kur gan vēl labāk šo kodu atklāt, ja ne uz teātra skatuves, kur vienīgais ierobežojums ir mūsu iztēles robeža,» saka režisors Jānis Znotiņš.

«Šo pēdējo divu gadu laikā, kad esam bijuši tuvu apokalipsei, cilvēki alkst saņemt tādas emocijas, kas dziedina dvēseli. Cilvēki meklē gaismu, un Tuta ar saviem draugiem ir tie, kuri to cenšas radīt. Cik vien gaismas ir mūsos pašos, to atdodam no skatuves, un skatītāji ir gatavi to ne tikai uzņemt, bet arī dot pretī. Un mēs to jūtam,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Liene Sebre.

Latvijas valsts svētku – 18. novembra – priekšvakarā uz sarunu aicināju vienu no mūsu patriotisma simboliem – Atmodas laika galvenā okupācijas grāvēja kultūras jomā, Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” titullomas izpildītāju Igo. Intervijas brīdī Igo atradās Beļģijā, kur turpināja aktīvu koncertdarbību.

Mūžībā devusies baletdejotāja, kādreizējā Latvijas Nacionālā baleta soliste, pedagoģe Ausma Dragone (27.02.1942.-12.11.2022.), informē Latvijas Nacionālā opera un balets. 

«Lai cik dīvaini tas būtu, bet manas paaudzes bērnības Ziemassvētku un Jaungada filma bija «Likteņa ironija jeb Vieglu garu!», kas, protams, ir brīnišķīga filma. Citas jau tolaik nebija,» saka režisors un leģendārās grupas «Jumprava» mūziķis Aigars Grauba. 17. novembrī pirmizrādi kinoteātros visā Latvijā piedzīvos jauna Ziemassvētku piedzīvojumu filma visai ģimenei – «Circenīša Ziemassvētki».

Šodien 91 gada vecumā mūžībā devusies aktrise Velta Skurstene, vēsta "Latvijas Radio", atsaucoties uz aktrises meitu Zani Lāci.

«Es daudz domāju par šo grūto laiku, par neziņu un kara šausmām, kas ir tepat, soļa attālumā. Ir mākslinieki, kuri to atspoguļo savos darbos, bet es uzskatu mazliet savādāk – māksliniekam no tā visa ir jāspēj abstrahēties un ar saviem darbiem jāļauj skatītājam veldzēties skaistajā un gaišajā. Tāpēc es ar sevi strādāju, mēģinu savaldīties un būt mierīga. Tāpēc es nepadodos,» saka māksliniece Agija Jansone. No 10. novembra mākslas galerijā «Bazar’t» (t/c «Mols» 2. stāvā) aplūkojama viņas personālizstāde «Starp debesīm».

«Uz šo balvu pretendēja daudzi izcili aktieri, tostarp Ītans Houks un Īvans Makgregors. Žūrija ir izrādījusi man prātam neaptveramu uzmanību, par ko esmu ļoti pateicīgs. Tas ir tiešām neticami!» atzīst Dailes teātra jaunais aktieris Kārlis Arnolds Avots. Viņš spēlē Jazi režisora Viestura Kairiša jaunajā spēlfilmā «Janvāris», par ko 17. Starptautiskajā Romas filmu festivālā «Festa del cinema di Roma», kas notika no 13. līdz 23. oktobrim, saņēmis Vitorio Gasmana vārdā nosaukto balvu kā labākais aktieris.

«Man ir dažas ļoti tuvas draudzenes, ar kurām varu būt ļoti atklāta un runāt par visu, un tas ir baigi forši. Bet, godīgi sakot, es eju terapijā, kur tad arī izrunāju savas sasāpējušās tēmas, jo man nepatīk izmantot draudzenes kā izgāztuvi,» saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane.

«Es šodien gribu runāt par 1999. gadu. Tas ir zīmīgs ar to, ka par Latvijas prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga, Krievijā pie varas nāca Putins, bet tepat kaimiņos, Igaunijā, sākās otrā atmoda. Tautas atmoda no atmodas,» saka režisors Regnārs Vaivars. Sestdien, 22. oktobrī, viņam pirmizrāde Liepājas teātrī – «Igauņu bēres 1999».

«Jubilejas koncertus gaidu ar siltu sajūtu, jo zinu, ka tajos kopā ar mūzikas draugiem radīsim svētkus sev un latviešu mūzikai. Tie būs svētki arī man personīgi, jo, atskatoties uz padarīto un piedzīvoto, saprotu, ka šie desmit gadi mani kā cilvēku darījuši labāku un vēl laimīgāku,» saka muzikālās apvienības «Raxtu Raxti» mūziķis Marts Kristiāns Kalniņš. «Programma būs ļoti daudzveidīga, un caur to varēs dzirdēt, kā mēs paši esam attīstījušies, auguši, par ko domājuši un kurā virzienā gājuši,» piebilst mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa.

"Šis rīts nācis ar skumju ziņu: vakar, 7. oktobrī, mūžības ceļos devies operdziedonis, skaistā un skanīgā tenora īpašnieks JĀNIS SPROĢIS," vietnē "Facebook" vēsta "Latvijas Radio 3".

«Es uzaugu Latvijas mazpilsētā. Šim faktam ir blaknes. Šo savu Latvijas upju, mežu un mazpilsētu sajūtu esmu pārtulkojis mitoloģiskā trillerī, kas stāsta par jauna vīrieša iniciāciju vissenāko dabas spēku priekšā,» saka režisors un scenārists Uģis Olte. No otrdienas, 4. oktobra, kinoteātros visā Latvijā būs skatāma viņa debijas spēlfilma «Upurga».

«Man vairs nevienam nekas nav jāpierāda, man vairs nav sevi kaut kā īpaši jāapliecina. Šis ir tas brīdis, kad varu darīt to, kas man patīk. Tas ir līdzīgi kā ar mazbērniem – ja bērni mums ir jāaudzina, ir jāstrādā un par viņiem jārūpējas, tad mazbērnus mēs varam vienkārši mīlēt. Tā man šodien ir ar teātri – es daru tikai to, kas man patīk, es mīlu to, ko daru, un tas mani dara laimīgu,» saka tautā mīlētais teātra aktieris Jānis Skanis.

«Šodien, kad izšķiras Ukrainas, Latvijas un visas Eiropas nākotne, mūzika nevar un nedrīkst būt nošķirta no notikumiem, kas ietekmē mūs visus,» saka pianists Andrejs Osokins, uzsverot, ka māksla un mūzika gadsimtu gaitā ir sekojusi vēsturiskiem notikumiem, smalki un spēcīgi reaģējot uz tiem gan kā cilvēka iekšējās pasaules pārdzīvojumu spogulis, gan arī globālu procesu atainotājs.

«Filmā nav ne politiska, ne sociāla «mesidža». Mans mērķis bija uztaisīt filmu par mūsu pasauli, kurai nav nekāda sakara ar realitāti. Lai cilvēki, kuri katru dienu «tiešraidē» redz karu un epidēmijas, pusotras stundas būtu atrauti no ikdienas problēmām, bailēm un dusmām, pilnībā aizmirstu sevi un savu dzīvi, kas ir bijusi pirms seansa,» saka kinorežisors Aiks Karapetjans.

«Mana globālā teorija ir: domā kā vesels cilvēks, dari kā vesels cilvēks, un būsi vesels cilvēks. Tas tā baigi labi skan, bet jāatzīst, ka ne vienmēr man tas izdodas. Lai arī šo teoriju esmu apguvis, rokas reizēm nolaižas. Bet plinti krūmos es vēl neesmu iemetis, jo – man jau plintes nemaz nav!» smaidot saka dziedātājs, pianists un komponists Arnis Mednis.

«Situācija pasaulē ir ļoti sarežģīta. Ja godīgi, mums sarežģīta tā bijusi gan padomju laikos, gan citos vēsturiskos laikos, bet, manuprāt, viss atkarīgs no tā, kā mēs uz to spējam paskatīties. Es domāju, ka šī sarežģītība vairāk ir mūsos pašos. Katra situācija, ja nevari to mainīt, ir jāizvērtē un apzināti jāpieņem – lai saglabātu sevi, lai varētu turpināt piepildīt savus sapņus un vienkārši būt,» saka komponists un dziesminieks Arnis Miltiņš.

«Privātam teātrim šodienas ekonomiskajos apstākļos strādāt kļūst arvien grūtāk, tāpēc skaļi lielīties ar jaunās sezonas plāniem, kurus, iespējams, praktisku iemeslu dēļ nevarēsim īstenot, laikam būtu nevietā. Tas visu laiku ir cīniņš par izdzīvošanu. Protams, var teikt: nu netaisiet privātus teātrus un nesūdzieties. Bet «Teātris TT» nesūdzas, vien ik pa laikam izveido kādu izrādi, kas, mūsuprāt, ir nepieciešama Latvijas teātra kopbildei. Īpaši, kas attiecas uz latviešu jauno dramaturģiju,» saka dramaturgs, scenārists un režisors Lauris Gundars.

«Ir diezgan neaptverami un pat iznīcinoši apzināties, ka tās vērtības, vibrācijas, par kurām mākslā mēdzam runāt, acīmredzot nav spējušas sasniegt tik daudzus adresātus. Kamēr mēs Torņakalna baznīcā koncertā «Amao omi» lūdzam par mieru, citviet pasaulē piesauc tumsu, nāvi un ciešanas,» saka komponists un diriģents, «Lielās mūzikas balvas 2021» laureāts kategorijā «Gada komponists» Jēkabs Jančevskis. 25. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, kas no 13. augusta līdz 8. septembrim notiks Rīgā un Liepājā, pirmatskaņojumu piedzīvos divi viņa jaundarbi.

«Šī loma pie manis atnāca ļoti harmoniski. Viņa ir manos jutekļos, viņa ir visās manās sajūtās. Tā ir loma, kurā ir gan jūtas, gan prāts, gan cilvēciskais kodols – viss, kas man patīk un ir būtisks,» saka Liepājas teātra aktrise Signe Dancīte. Viņa spēlē Madi Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklā «Purva bridējs ugunī». Izrādi, kas Liepājā ieguvusi lielu skatītāju mīlestību, otrdien un trešdien, 9. un 10. augustā, varēs noskatīties Rīgā, Dailes teātrī.

«Mākslai vasarā ir ļoti īpaša nokrāsa. Rudens/ziemas sezonā tā ir ļoti klasiska, «pareiza», bet vasarā, kad viss zied un smaržo, arī cilvēkiem gribas ziedēt, un jebkurš festivāls, kas notiek brīvā dabā, iegūst savu īpašo smaržu. Un Ikšķiles estrāde ir brīnišķīga vieta, kur to piedzīvot,» saka operas dīva un Operetes teātra soliste Sonora Vaice.