Podkāstā EWTN Latvija kanālā DJ, radio un TV personība atzīstas par saviem pusaudžu gadiem, kad neapmeklēja skolu un palika uz otro gadu, jo bijusi emocionālā krīze.
Toms atcerējās pusaudžu gadus, kad bija beigusies agrīnā bērnība, bet vēl nebija sākusies pieaugušā dzīve. “Es biju jau gana atpazīstams, jo darbojos televīzijā, es biju spēris jau pirmos soļus radio, kas beidzās, jo “nobeidzās” radio. Man bija 15, un bērnības slava beidzās...tu pārtopi no bērna par jaunu vīrieti, un nevienu tu vairāk neinteresē - meitenēm tu neinteresē, tajā laikā arī nav nekādu mediju workshopu, kuros tu kā jaunietis vari piedalīties.”
Šis posms esot bijis ļoti grūts arī socializācijā ar vienaudžiem, jo viņam nav bijušas kopīgas intereses ar sava vecuma cilvēkiem. “Bet jo ar vecākiem, lielākiem cilvēkiem tusējies, jo lielākas muļķības provē, dari...”.
Skolā atzīmes esot bijušas tik sliktas, ka Toms tika atskaitīts, nākamajā skolā administrācija neļāva pāriet nākamajā klasē, bet lika otro reizi mācīties astotajā. “Nu, te jau ir problēma. Tu esi vecākais klasē, pilnīgi jaunā vidē. Atceros, ka viena no pirmajām piezīmēm man bija, ka esmu ar 10. klases meiteni bučojies gaitenī. To astoto klasi es pabeidz, bet tā vide bija tik stulba savā ziņā, ka es vienkārši sāku neiet uz skolu.”
Lai mamma nenojaustu, Grēviņš katru rītu, izejot no mājas ir gājis uz “Kino 52”, kur katru rītu rādīja senioriem Streiča filmu “Likteņdzirnas” par 20 santīmiem. “Tas bija pietiekami lēti, lai es varētu pusotru stundu pagulēt siltā vietā.
Pēc kino jaunietis gājis uz Latvijas Universitātes Matemātikas fakultāti, kur priekštelpā bija ierīkota tāda kā lasītava, tajā atradās datori, kuros varēja lasīt interneta avīzi. Tā vēl pāris stundas pavadot laiku, lasīdams avīzes, Grēviņš gājis uz mājām. Kādu laiku esot izdevies izvairīties no atbildības. “Es par šo nekad neesmu runājis. Tā bija bedre. Tur nebija nekādu izeju. Es gaidīju, kādu risinājumu, kad kaut kas kaut kā sakārtosies. Tas kas notika - es nonācu vakarenē jau divus gadus iekavējis.”
Šajā skolā atmosfēra esot bijusi pavisam cita - pieauguši cilvēki, kuri arī ir bijuši bedrē, kas esot veidojis vidi līdzīgi kā darba kolektīvā. “Man neviens neteica - tu esi stulbs. Neviens pedagogs nesāka dialogu ar šādu naratīvu, kādu es biju pieredzējis citur.”
Toms Grēviņš ar ļoti labām sekmēm pabeidzis vidusskolu un pēc tam iestājies budžeta grupā Kultūras Akadēmijā, ko arī pabeidza labi. “Man patīk skaļi to paust, jo varbūt tas dod kādam, kas arī bedrē, impulsu.”
