Pusaudžu depresija

© Foto: unsplash

Depresija skar visus, arī pusaudžus. Pusaudža vecums ir sarežģīts laiks, kad notiek lielas izmaiņas ķermenī, smadzenēs un sociālajā dzīvē, līdz ar to periodisks īgnums, garastāvokļa svārstības un nevēlēšanās komunicēt ir raksturīgi pusaudžiem.

Taču, ja sanāk iestrēgt šajās emocijās un domās, tad pusaudži var kļūt pārņemti ar to un ieslīgt depresīvā stāvoklī. Ir pusaudži, kas ir spējīgi paši runāt par savām problēmām, bet tie, kas nav, izpauž savas grūtības caur savu uzvedību.

Pazīmes, kas varētu liecināt, ka pusaudzim ir depresija:

Akadēmiskā performance

Ja iepriekš nav bijušas problēmas ar sekmēm, tad ievērojams kritums varētu būt tikai vēl viens attīstības posms vai pazīme, ka notiek kaut kas nopietns. Dažos gadījumos “kaut kas nopietns” var būt depresija vai cita garīga slimība. Depresijas gadījumā pusaudzim nav enerģijas un motivācijas pievērsties sekmēm, jo viņa garīgais stāvoklis laupa motivāciju un aizņem lielu daļu mentālo resursu, lai turētu savu pašsajūtu līdzsvarā.

Publicitātes foto

Somatizācija

Biežas galvassāpes, vēdera sāpes, neizskaidrojams nogurums u.tml. Vairumā gadījumu šīs sūdzības ir pamatotas, bet iemesls nav fizisks, drīzāk garīgs. Šo procesu sauc par somatizāciju.

Somatizācija ir process, kurā psihoemocionāls stress izpaužas fiziski, izraisot fiziskus simptomus bez redzama medicīniska pamatojuma. Depresīvi pusaudži var somatizēt savus simptomus, jo viņiem ir neērti runāt par savām emocijām vai garīgo veselību. Viņiem var būt vieglāk izteikt savu stresu ar fiziskiem simptomiem, nevis runāt par to.

Somatizācija depresīviem pusaudžiem var būt veids, kā saņemt apstiprinājumu un atbalstu no citiem. Fiziskie simptomi ir redzamāki un taustāmāki nekā emocionālie simptomi, un citi cilvēki tos var uztvert nopietnāk un piedāvāt palīdzību vai līdzjūtību.

Ēšanas paradumi

Publicitātes foto

Tāpat kā pieaugušie arī pusaudži bieži ēd, reaģējot uz emocijām. Ja pusaudzim pēkšņi nav apetītes un šķiet, ka viņš zaudē svaru, vai gluži pretēji viņš ēd vairāk nekā parasti un pieņemas svarā, tad iemesls varētu būt depresija. Šī ir diezgan nopietna pazīme, kur būtu svarīgi apmeklēt ārstu, lai izslēgtu gan medicīniskus cēloņus, tostarp arī ēšanas traucējumus, trauksmi un depresiju.

Nepārejošas dusmas un skumjas

Tas ir pilnīgi normāli, ka pusaudži reizēm ir dusmīgi vai skumji, visi zinām, cik pusaudžu vecums bija izaicinošs. Ir dažas situācijas, kurās skumjas vai skumjas ilgāku laiku var būt normālas; ja ģimenē ir notikusi nāve (tostarp mājdzīvnieka nāve) vai ģimene pārdzīvo traumatisku periodu (piemēram, mājokļa zaudēšana), skumjas vai dusmas ilgāku laiku var būt vienkārši daļa no sēru posmu pārvarēšanas.

Bet, ja šīs negatīvās sajūtas saglabājas vairākas dienas vai nedēļas, tad tas nav kārtējais niķis, bet pazīme, ka pusaudzis cieš no depresijas.

Interešu trūkums

Ir pilnīgi normāli, ka jaunieši vēlas izmēģināt jaunas lietas un reizēm atteikties no vecajām interesēm un sporta veidiem, lai eksperimentētu ar ko citu. Bet, ja pusaudzis nevēlas uzsākt neko jaunu, lai aizstātu to, kas ir iepriekš interesējis vai ir vienlaicīgi atmetis visas iepriekš aizraujošas aktivitātes, tad ir jāaizdomājas par depresiju.

Miega problēmas

Publicitātes foto

Ja pusaudžiem būtu iespēja izvēlēties, tad tie labprātāk gulētu līdz dienas vidum un paliktu augšā līdz vēlai naktij. Tas ir normāli, ja pusaudzis ikdienā ievēro nosacīti konkrētu režīmu un izlaižas brīvdienās un nedēļas nogalēs. Taču, ja jaunieša miega paradumi traucē pildīt ikdienas darbus, skolas lietas un piedalīties dažādās aktivitātes, tad tam ir jāpievērš uzmanība. Depresija var izpausties ar bezmiegu vai pastiprinātu tieksmi gulēt vairāk nekā nepieciešams, lai atgūtu enerģiju.

Vielu lietošana

Eksperimentēt pusaudžu vecumā ir normāla izpausme, taču visam ir savas robežas. Lai gan daudzi vecāki domā, ka alkohola vai narkotiku lietošana ir atsevišķa problēma un nevis depresija (un dažkārt tā arī ir), šie divi stāvokļi var iet roku rokā. Daži pusaudži mēģina pašārstēt savas sliktās izjūtas, pievēršoties vielām, un lietošana var ātri pāraugt ļaunprātīgā lietošanā. Tas savukārt var pasliktināt depresiju, jo pusaudzis var justies vainīgs un nomākts, turot pie sevis tik nopietnu noslēpumu.

Ja ir aizdomas, ka pusaudzis lieto narkotikas vai alkoholu, ir jāpatur prātā, ka depresija varētu būt pamatā esošais iemesls.

Garastāvokļa svārstības un uzvedības problēmas

Visi saprot, ka pusaudži mēdz būt svārstīgi, taču nespēja noturēt emocijas iespējamajos rāmjos, ir pazīme, ka iekšā notiek pārāk daudz. Tādos gadījumos katrs sīkums ikdienas komunikācijā un situācijās var likties kā milzīgs aizvainojums, pārmetums u.tml. Šādos gadījumos nevajadzētu pusaudža reakcijas ņemt personīgi, bet drīzāk censties paskatīties, kas aiz tā slēpjas.

Publicitātes foto

Personīgā higiēna

Netīra istaba, vienas un tās pašas drēbes - vairākas dienas, zobi tiek tīrīti vienu reizi dienā, netīri nagi un mati. Tas viss liecina par to, ka kārtība un higiēna vairs nav prioritāte. Un tas notiek tādēļ, ka pārdzīvojumi aizņem lielu daļu iekšējo resursu, tāpēc arī visa uzmanība tiek vērsta uz iekšējo pasauli vai izvairīšanos no tās. Līdz ar to higiēna un kārtība nav prioritāte.

Dzīvesstils

“Pētījumi liecina, ka indivīdiem, kuri ievēro bezglutēnu diētu, organismā bieži ir zems noteiktu vitamīnu līmenis, jo bezglutēnu miltu maisījumos un konditorejas izstrādājumos ir mazāk šķiedrvielu, dzelzs, B vitamīnu, cinka, magnija un kalcija nekā glutēnu saturošajos pārtikas produktos,” raksta extension.usu.edu.