“To man arī teica ārsti, ka stress ir viens no kancirogēniem aspektiem,” raidījumā “Dzīvei nav melnraksta" pārdomās par to, kāpēc viņai radās krūts vēzis, dalās TV žurnāliste Henrieta Veroustinska.
Pirmo skarbo dzīves triecienu sieviete esot ieguvusi 22 gadu vecumā, pēc kura viņa ieguvusi depresiju. Šausminošais gadījums ar sievieti noticis kādā skaistā vasarīgā rīta, kad gājusi pēc pasākuma uz mājām. “Man piesitās klāt kāds vīrietis. Es biju draudzīga tajā laikā, komunikabla. Es ar viņu sarunājos.” Kad jaunais vīrietis esot pavadījis Henrieti līdz mājas slieksnim, viņš trepju telpā jauno meiteni izvaroja.
“Es biju ārkārtīgi nobijusies, jo viņš bija pielicis man nazi. Viņš mani arī drusciņ piekāva,” sāpes atceras iemīļotā raidījuma vadītāja. “Es biju sastingusi. Man bija šausmīgas bailes.” Viņa atceras, ka garām mājai ir gājuši kaut kādi cilvēki, bet no sastinguma, bailēm un kauna apziņas, viņa nav spējusi pasaukt palīgā. “Ja es nebūtu, mukdama prom, sākusi dauzīties gar logiem, un cilvēki nebūtu izsaukuši policiju, visticamāk, tā situācija tā arī nogrimtu. Bet varbūt tas būtu bijis pat labāk, jo tas nepiekāda rezultāta nenoveda.”
Henrieta stāsta, cik pazemojoša ir bijusi policijas attieksme un cer, ka mūsdienās policijā pēc izvarošanas gadījumiem netiek vainota sieviete. Arī ārstu komisija esot bijusi tik šausminoša, ka jutusies izvarota vēlreiz.
“Es vairs neuzticējos cilvēkiem. Es ar viņiem vairs tik brīvi nespēju komunicēt. Nācās ļoti strādāt ar sevi, lai es to pārvarētu.”
Ārsti bieži apgalvo, ka vēža rašānās iemesls ir nervu sistēma - stresi, pārdzīvojumi, nelāgi notikumi, kas atstāj sekas uz cilvēka psihi.
Jāteic, ka Heinrietai Veroustinskai šis izvarošanas gadījums nav bijis vienīgais stresa cēlonis dzīvē. Arī bērnība nav bijusi rožaina. Sieviete atzīstas savos stresa pilnajos piedzīvojumos ar mammu, kurai bija sagas veselības problēmas un ar tēvu, kurš katru dienu bijis piedzēries.
Mammai bijusi klīniskā depresija, kas prasīja regulāru ārstēšanos. “Ar tēvu man nekad nav bijušas ļoti tuvas attiecības, jo viņš bija alkoholiķis. Tēvs bija ļoti liels dzērājs. Lasot savu tīņu gadu dienasgrāmatu, esmu konstatējusi, ka viņš ir dzēris katru dienu. Viņš pie tam ļoti neganti uzbruka mammai - nevis fiziski, bet emocionāli. Viņš principā katru dienu atnāca mājās piedzērie, viņš sāka kliegt. Es biju ieslēgusies savā istabā un aizbāzusi ar rokām ausis, lai varētu mācīties vai lasīt grāmatas.”
"Depresija man sākās tad, kad man bija jākopj abi vecāki, kuri kļuva nevarīgi. Kaut arī es biju noalgojusi aprūpētājas, viņas regulāri slimoja vai netika, viņas arī nemaz nebija tur katru dienu. Man bija jābrauc pie vecākiem, bija jāliek mammai pampers, bija jābrauc naktī, kad viņa izkrita no gultas, jo bija nolēmusi kaut kur doties un neaprēķināja savus spēkus. Tas vilkās apmēram divus gadus," atklāja Henrieta.
Kultūras žurnāliste un teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska nebaidās runāt atklāti par savu diagnozi - krūts vēzis, lai iedrošinātu citus iet uz regulārām pārbaudēm, jo viņai tieši tā arī vēzis tika konstatēts - atsaucoties uz valsts uzaicināto medicīnisko pārbaudi - mamogrāfiju.
