Onkoloģiskās slimības ir viens no lielākajiem mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem. Statistika rāda, ka attīstītajās valstīs katrs otrais cilvēks savas dzīves laikā var sastapties ar onkoloģisku saslimšanu.
“Tas, ka mēs ar vēzi saskaramies biežāk, nav medicīnas neveiksme. Gluži pretēji - tas ir panākumu rezultāts. Mēs dzīvojam ilgāk, jo labāk ārstējam citas hroniskas slimības. Tādējādi vienkārši ir lielāka iespēja kādā dzīves posmā saskarties ar ļaundabīgu audzēju,” skaidro ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs.
Ģimenes ārsts uzsver, ka šis modernās medicīnas paradokss prasa mainīt domāšanu - no ārstēšanas uz proaktīvu profilaksi un risku vadību visa mūža garumā. Aptuveni puse no visiem vēža gadījumiem ir potenciāli novēršami, un tas ir spēks, kas jāizmanto ikvienam.
Efektīvākie profilakses ieroči nereti slēpjas ikdienas paradumos. Veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, normāla svara uzturēšana, atteikšanās no smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas vienlaikus mazina risku saslimt ne tikai ar vēzi, bet arī ar citām nopietnām slimībām. “Taukaudi nav tikai inerta masa. Tie ir hormonāli aktīvi audi, kas spēj ražot vielas un ietekmēt mūsu hormonālo sistēmu. Liekais svars kļūst par sava veida “hormonu fabriku”, kas var veicināt audzēju augšanu,” uzsver Ainis Dzalbs.
Tādēļ rūpes par normālu ķermeņa masu ir daudz vairāk nekā tikai estētisks jautājums - tas ir nopietns profilakses instruments. Statistika skaidri parāda: cilvēkiem, kuri dzīvo fiziski aktīvi un izvēlas veselīgu uzturu, ir ievērojami mazāka iespēja saslimt ar onkoloģiskām slimībām.
Īpaša uzmanība jāvelta cilvēka papilomas vīrusam (HPV), kas izraisa vairākus vēža veidus. Ar šo vīrusu savas dzīves laikā inficējas 80-90% cilvēku. Tas izplatās ne tikai seksuāli, bet arī sadzīves kontaktu ceļā, un pat dzemdību laikā no mātes bērnam.
“Dzemdes kakla vēzis nav liktenis vai ģenētika. Tas ir faktors, ko mēs zinām un ko varam ietekmēt,” uzsver ģimenes ārsts. Viņš norāda, ka HPV ir atbildīgs ne tikai par dzemdes kakla, bet arī maksts, vulvas, anālā kanāla, dzimumlocekļa, kā arī mutes, rīkles un citiem audzējiem. Kopumā aptuveni katrs 20. audzējs pasaulē ir saistīts ar HPV.
HPV vakcīna ir viens no nozīmīgākajiem sabiedrības veselības sasniegumiem. Tā pasargā no deviņiem agresīvākajiem vīrusa tipiem, kas izraisa dažādus audzējus. Latvijā vakcīna no šī gada vasaras tiek apmaksāta no valsts budžeta gan meitenēm, gan zēniem no 12 gadu vecuma, - līdz pat 25 gadu vecumam, kā arī īpašām riska grupām.
“Šis ir fantastisks valsts nodrošinājums - plašs un pieejams. Tomēr realitātē vakcinācijas aptvere Latvijā ir satraucoši zema, īpaši zēniem,” saka Ainis Dzalbs. Citās valstīs, piemēram, Austrālijā un Skandināvijā, augsta vakcinācijas aptvere jau ļāvusi krasi samazināt HPV izraisīto vēžu sastopamību.
Mīti un aizspriedumi joprojām kavē vakcināciju. Dzalbs tos skaidro: “Piemēram, pastāv mīts, ka HPV vakcīna ietekmē auglību. Taču ir gluži pretēji - tā pasargā no slimībām un ārstēšanas, kas var radīt nopietnas sekas reproduktīvajai veselībai. Tāpat vakcinācija neveicina agrāku seksuālo dzīvi - pieredze rāda, ka zināšanas par veselību tikai padara jauniešus atbildīgākus.”
Ģimenes ārsti ir tie, kuriem sabiedrība uzticas visvairāk - ap 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi paļaujas uz sava ārsta ieteikumiem. Tāpēc ārstu vārds un skaidrojums bieži ir galvenais faktors, kas mudina cilvēku vakcinēties vai piedalīties skrīninga programmās.
“Profilakse ir viens no sarežģītākajiem, bet vienlaikus arī aizraujošākajiem ģimenes ārsta darba aspektiem. Tā nozīmē motivēt, izglītot un palīdzēt pacientiem izdarīt izvēles, kas var pagarināt dzīvi,” uzsver Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs.
Profilakse vienmēr ir lētāka, efektīvāka un humānāka nekā slimības ārstēšana. Tāpēc katram iedzīvotājam ir iespēja un atbildība rūpēties par savu veselību laikus. Ģimenes ārsts aicina izmantot vasaras mēnešus, kad ārstu noslodze ir mazāka, lai apmeklētu ģimenes ārstu un parunātu par profilakses pasākumiem.
“Uzdodiet savam ārstam “neērto jautājumu” - ko es varu darīt, lai izvairītos no vēža? Atbildes šodien var būt tieši tas, kas ļauj dzīvot ilgāk un veselīgāk rīt,” saka Ainis Dzalbs. Pilna saruna ar ārstu video formātā par to, ko ģimene var darīt vēža profilaksei jau šodien, skatāma “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” platformā Vecakuorganizacija.lv.
Vairāk par veselību lasiet šeit.
