Ļaudis ārdās par dziesmu svētku lielkoncertu mākslinieciskā vadītāja pateikto

© Ģirts Ozoliņš/MN

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies no 5. jūlija līdz 13. jūlijam.

Par gatavību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem laikrakstam "Diena" plašu interviju snieguši galveno lielkoncertu mākslinieciskie vadītāji Edgars Vītols, Dagmāra Bārbale un Haralds Bārzdiņš.

Citāti no sarunas:

Edgars Vītols: Par repertuāru domāju gan no politiskās situācijas, gan integrācijas viedokļa. Un vēl trešais aspekts: būsim godīgi un atklāti atzīsim, ka mūsdienu sabiedrība, īpaši jauniešu vide, nav tā vieta, kur var brīvi un plaši - arī dziesmās - runāt par visādiem jautājumiem. Nupat redzēju sižetiņu, kurā cilvēki jautāja, kāpēc mēs blakus tēvzemes mīlestībai nevaram runāt par citām mīlestībām. Piemēram, par ģimenes mīlestību un jauniešu attiecībām, par pirmo mīlestību. Es nebaidos runāt par māti un tēvu, bet pēc tam būs jātiek galā ar situācijām, kur ģimenēs notikušas traģēdijas, vecāki ir šķīrušies vai aizbraukuši prom ekonomisku apstākļu dēļ.

Nevaram dziedāt par brāļiem un māsām, jo kādam tie ir, bet citiem nav. Nevaram taču pamatskolas 4.-9. klašu koros, kuros dzied gan meitenes, gan puiši, likt zēniem dziedāt dziesmas, identificējoties ar meitenēm: Es meitiņa kā rozīte, Mēs bijām trīs māsiņas, Es bij’ meita, man bij’ vara. Nevaram runāt par puišu un meiteņu mīlestību, jo ir pilnīgi skaidrs, ka jau vidusskolas vecuma posmā veidojas arī viendzimuma pāri un rodas domas par dzimuma maiņu. Es vienmēr atbalstīšu latviešu tautasdziesmas un jebkuru tekstu, bet ja būs jāsāk skaidrot mūsdienu ļoti prasīgajiem vecākiem, kuri teiks: mana meita vai dēls ir tāds, bet kāpēc viņam korī ir jādzied tā?

Žurnālists: Tad jau Deju svētki vairs vispār nevarēs notikt, jo tur dejo pāros un apspēlē savstarpējās attiecības?

Edgars Vītols. Un drīz tā arī būs. Šobrīd jau redzam situācijas, ka meitenes grib vilkt puišu tautastērpus un dejot puišu vietā, bet puiši ir gatavi ģērbties meiteņu tērpos.

Dagmāra Bārbale. Neesmu to novērojusi un nebiju dzirdējusi, ka tas varētu būt tik aktuāli. Būs arvien vairāk, par ko diskutēt, bet man šķiet, ka atbilde ir savstarpējā cieņā. Tas, ka man patīk sava dzimuma cilvēks, nenozīmē, ka man riebjas pretējā dzimuma cilvēks un es ar viņu nevaru sadoties rokās un dejot laukumā.

****

Saeimas deputāte Ramona Petraviča šo interviju īpaši akcentējusi savā ierakstā "Facebook", ar to izraisot sabiedrības skaļu šķendēšanos.

"Esot iebildumi, ka dziesmu svētku repertuārā iekļauj dziesmas par māti un tēvu, par puiša un meitenes mīlestību... jo dažiem dziedātājiem esot homoseksuālas jūtas un domas par dzimuma maiņu, dažiem neesot tēva, dažiem mātes. Nopietni? Kam ir šie iebildumi, praida koalīcijai ir iebildumi?

Tagad dziedāsim "Pa gadskārtu praids atnāca…"," raksta politiķe.
  • Santa: Par prieku un laimi vai bēdu un neveiksmi arī tad nevar, jo kādam ir, bet kādam nav. Par jūriņu nevar - jo viens var atļauties aizbraukt apskatīt, otrs ne...
  • Nora: Ak šausmas, jo tālāk, jo trakāk! Uz ko gan mēs ejam?
  • Egīls: Jau tik tālu gan...
  • Oskars: Kas tas par marasmu?
  • Vija: Katram bērnam ir tēvs un māte, neatkarīgi no tā, vai dzīvo laulībā vai šķirti!
  • Kaspars: Ir iespēja šādiem iebildumu rosinātājiem neapmeklēt šo pasākumu, tieši tāpat, kā to saka praida atbalstītāji: "Neviens neliek iet, ja nepatīk."
  • Egons: Dziesmu svētkos Latvijā dziedāja vienmēr kas ir mūsu tautas dziesmu pūrā, tas bija pie visām varām. Kas tad tie par brīnumiem, kad slimie sāks diktēt, ko dziedāt veselai tautai!
  • Svetlana: Praids ir nodziedāts un nodancots tā, kā viņiem to gribējās. Tagad lai savu degunu nebāž mūsu simtgadu izveidotajā tradīcijā.
  • Mārīte: Ārprāts! Kāpēc tik ilgi nodzīvoju, lai visu šo piedzīvotu!
  • Ieva: Dziesmu un deju svētki taču nav obligāti. Ja kaut kas nepatīk, nedziedi korī vai nedejo. Dod iespēju kādam, kas to grib, bet netiek uzņemti, jo vietu nav. Tieši tik vienkārši!