Iestudējuma "Tilti" pirmizrāde. Mīlestība vai pārbaudījums

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Piektdien, 13. martā, Valmieras teātrī režisora Georgija Surkova iestudējuma Tilti pirmizrāde. Galvenajās lomās Elīna Vāne un Tālivaldis Lasmanis.

Izrādes pamatā ir Roberta Džeimsa Volera romāns Medisona apgabala tilti (1993), pēc kura motīviem 1995. gadā tapa tāda paša nosaukuma filma ar Merilu Strīpu un Klintu Īstvudu galvenajās lomās, kas nu jau atzīta par vienu no «100 kaislīgākajām filmām 100 gadu laikā». Režisors Georgijs Surkovs uzsver, ka iestudējuma pamatā tomēr ir romāns, un radošā komanda likuši savus akcentus šajā stāstā. Izvēli iestudēt šo materiālu režisors pamato ar «brieduma vecumu, kurā ikviens cilvēks sastopas ar izvēlēm par ejamo ceļu dzīvē. Mēs visi savā laikā stāvam izvēles priekšā, arī es».

Izrāde vēsta par Karolīnu un Mihaēlu, kuri atgriežas mājās uz savas mātes Frančeskas bērēm, un viņiem lielu mulsumu raisa mātes lūgums viņas mirstīgās atliekas kremēt un pelnus izkaisīt pie Rouzmana tilta, nevis guldīt blakus tēvam. Bērni atsakās izpildīt mātes mīklaino lūgumu, taču Frančeskas atstātā vēstule, kurā viņa abiem saviem bērniem atklāj kādu ilgi glabātu noslēpumu par četrām dienām savā dzīvē, pilnībā pārvērš Karolīnas un Mihaēla priekšstatus par viņu māti un savu ģimeni un liek paskatīties arī pašiem uz savu dzīvi pavisam citādā gaismā. Režisors Georgijs Surkovs atzīst: «Mums šajā stāstā ir svarīgi tas, kas notiek ar bērniem, kad viņi uzzina mātes noslēpumu, un kā mainās viņu attieksme pret pagātni un vecākiem, arī pret sevi.»

Režisors Georgijs Surkovs atzīst, ka šis iestudējums nav par to, ka cilvēks neļaujas mīlestībai un pirmajā vietā liek pienākumu pret ģimeni. «Tas, kas notiek ar galveno varoni, nav īsta mīlestība, kurai būtu jāļaujas. Vissarežģītākais dzīvē ir saprast, vai tas, kas ar tevi notiek, ir mūža mīlestība un tavs liktenis vai tikai ap-stākļi, kuros esi iekļuvis. Tātad - vai tas cilvēkam ir lemts, vai arī tas ir viens no pārbaudījumiem cilvēkam. Un to vienmēr ir grūti atšķirt. Mēs veidojam izrādi par to, ka šī sieviete neatteicās no īstas mīlestības, bet notikušais ar viņu bija pārbaudījums, un tas, ka viņa tika tam pāri, iedeva spēku dzīvot dzīvi tālāk, mīlēt savu vīru un ģimeni un būt laimīgai.»

Radošā komanda šim iestudējumam izvēlējusies raksturojošu apakšvirsrakstu «mammas vēstule divās daļās», un režisors uzskata, ka mammai bijis svarīgi saviem bērniem atklāt to, kas ar viņu ir noticis, jo viņa vēlējusies, «lai bērni tiktu skaidrībā par savu dzīvi. Vai viņu dzīve ir tāda, kādu viņi to grib, vai arī tāda, kādu apstākļi veidojuši. Lai bērni no jauna paskatītos uz savu dzīvi ar savas mammas acīm, lai viņiem būtu spēks to mainīt. Un spētu dzīvot savu dzīvi tā, kādu viņi paši to vēlas, nevis tādu, ko kāds uzskata par pareizu».

Šis ir jaunā režisora Georgija Surkova otrais iestudējums Valmieras teātrī, un šoreiz radošais process bijis ar dažādām grūtībām, un vislielākā - galvenās aktrises maiņa veselības apstākļu dēļ. «Ikvienas izrādes iestudēšanas procesā ir pārbaudījumi, un parasti domā - ja tiksi pāri šiem pārbaudījumiem, tad varēsi visu, bet, jau sākot darbu pie nākamās izrādes, jūties kā pirmo reizi šajā profesijā.