Latvijas Nacionālā baleta iestudējums "Bahčisarajas strūklaka": emocionāls un kaislīgs stāsts

© Oksana Džadana/F64

Rīt, 12. martā, Latvijas Nacionālais balets piedāvā iestudējuma Bahčisarajas strūklaka atjaunojuma pirmizrādi.

«Parasti mums ir divi jauniestudējumi gadā, bet mūsu izrādēm ir pat ļoti ilgs mūžs, un mēs nevaram uzturēt tik lielu repertuāru, piemēram, šajā sezonā mūsu repertuārā ir 20 pilnmetrāžas baletu. Laiku pa laikam esam spiesti ņemt nost izrādes, lai gan tās tiek izrādītas pilnībā izpārdotās zālēs. Līdzīgi notika ar Bahčisarajas strūklaku - repertuārā ienāca jaunas izrādes, kādu vajadzēja «ņemt nost», un tā «plauktā nolikām» šo iestudējumu,» stāsta šā iestudējuma horeogrāfs un Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Tā kā šajā sezonā repertuārā ienāca tikai viens jauniestudējums (Trīs draugi), nolemts atjaunot «plauktā nolikto» iestudējumu, un, tiklīdz biļetes uz to parādījās pārdošanā, pēc tām momentāni bija liels pieprasījums. Aivars Leimanis uzskata, ka tas liecina par mūsu publikas vēlmi skatīties stāstus. «Teiksim, Amsterdamā ir tradīcijas, ka cilvēki nāk skatīties «tīru deju» - viencēliena baletus bez sižeta, tāpēc daudz retāk baleta trupu repertuārā tiek iekļauti pilnmetrāžas baleti, savukārt mūsu skatītājs ir pieradis pie šāda formāta darbiem. «Nesen runāju ar saviem kolēģiem Čehijā, teicu - ja uz izrādi desmit biļešu nav pārdotas, es to uzskatu par traģēdiju, bet viņi esot laimīgi, ja puse zāles ir piepildīta,» atzīst Aivars Leimanis.

Atjaunotajā iestudējumā Bahčisarajas strūklaka būs arī jaunu solistu debijas, un horeogrāfs to komentē lakoniski: «Balets ir jaunības māksla, kāds vairs nevar izdarīt, savukārt kādam ir laiks pienācis darīt. Kad iestudējumā ieplūst jaunas asinis, tajā vienmēr kaut kas mainās. Un horeogrāfa uzdevums ir panākt, lai iestudējuma atjaunojums noteikti ir labāks, nekā bija pirmizrāde, jo gadi iet, dejotāju fiziskās dotības un profesionālās sagatavotības līmenis aug.»

Aleksandrs Puškins poēmu Bahčisarajas strūklaka (1821-1823) sacerējis pēc hanu pils apmeklējuma Krimas ceļojuma laikā. Dzejojums iedvesmojis komponistu Borisu Asafjevu un pēc tam arī horeogrāfu Rostislavu Zaharovu radīt baletu, kas pirmoreiz iestudēts 1934. gadā Pēterburgas Marijas teātrī. Bahčisarajas strūklakas pirmiestudējums Latvijas Nacionālajā operā notika 1940. gada pavasarī. Šī būs 2008. gadā pirmizrādi piedzīvojušā iestudējuma atjaunojuma izrāde, kas bija jau sestais iestudējums latviešu baleta vēsturē.

Horeogrāfs uzskata, ka «Bahčisarajas strūklaka ir viens no skaistākajiem baletiem, kas nepelnīti aizmirsts. Tā spraigais sižets ļauj radoši izvērsties horeogrāfam, pārdomājot, kā šo stāstu padarīt saistošu mūsdienu skatītājam, saglabājot klasisko bāzi un nepārnesot notikumus citā laikā un telpā. Šis ir emocionāls un arī kaislīgs stāsts, arī mūzika neapšaubāmi ļoti emocionāli iedarbīga».

Kultūra

Jaunā Rīgas teātra izrādē “Melnais piens” laipni gaidīti “Breša zemnieku” bērni, lai viņi ar dzīvo bilžu palīdzību varētu atgriezties savā skaistajā bērnībā vai jaunībā un dažkārt padarītu to saprotamāku saviem bērniem.

Svarīgākais