arrow_downwardLiene Barisa / Autori

Ja, grozot priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas likumus, partijas nevienosies par šauru labojumu spektru, tad darbu vajadzīgajā laikā visdrīzāk pabeigt nevarēs, bet diskusijas par tiem kļūs vien par priekšvēlēšanu retorikas sastāvdaļu. Pašlaik partijām ir ļoti atšķirīgi viedokļi.

Ja Veselības ministrijas izveidotā darba grupa vienosies par kādu no obligātās veselības apdrošināšanas modeļiem kā piemērotu Latvijai un to atbalstīs valdība, tad izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas sistēmā varētu ieviest jau nākamgad.

Valsts kanceleja tuvāko gadu laikā iecerējusi veikt četrus projektus, lai atbalstītu strukturālo reformu īstenošanu, analītisko spēju stiprināšanu, administratīvā sloga apzināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Kopējais finansējums šiem projektiem plānots 6,4 miljonu apmērā, kas pārsvarā tiks piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem.

Grūtā ekonomiskā situācija likusi mainīt cilvēku paradumus un no daudz kā atteikties. Viena no tādām lietām ir zobārsta pakalpojumi, kurus cilvēki var atļauties arvien retāk – mediķi novērojuši, ka pacienti vizīti pie zobārsta mēģina novilcināt līdz pēdējam brīdim.

Jaunajam partiju finansēšanas likumam, kas paredz politisko organizāciju daļēju finansēšanu no valsts budžeta un ko valdība vakar novirzīja turpmākajai izskatīšanai Saeimā, neprognozē raitu virzību. Partijas strīdas, vai jaunā finansēšanas sistēma tiešām būtu jāievieš jau no nākamā gada, turklāt domstarpības paredzamas arī par atsevišķām likuma grozījumu detaļām.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis vairākas izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas kārtībā un publiskos paziņojumos tos steigušas atbalstīt arī atsevišķas partijas, Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvju teiktais par šo tēmu liecina – līdz gaidāmajām vēlēšanām rudenī šādi grozījumi, visticamāk, netiks pieņemti.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pauduši sašutumu par Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas plāniem tērēt 3,3 miljonus latu Eiropas Savienības fondu naudas valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai, kas nozīmē dažādas apmācības un funkciju auditus.

Valsts budžeta finansējums ģimenes ārstiem atšķirībā no citām veselības aprūpes nozarēm nav mazināts.

Ārstniecības iestādes ar Veselības norēķinu centra piedāvātajiem līgumiem par valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu nav mierā. Naudas ir tik maz, ka pacientu ārstēšanai var arī nepietikt.

Lai arī kopumā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis būtiskus pārkāpumus un priekšvēlēšanu tēriņu griestus pārsniegusi tikai viena partija par salīdzinoši nelielu summu, viens no būtiskākajiem pārbaudes rezultātiem ir tas, ka pievilkti groži kārtējiem politisko partiju mēģinājumiem radoši apiet uzliktos ierobežojumus.

Lai arī kopumā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis būtiskus pārkāpumus un priekšvēlēšanu tēriņu griestus pārsniegusi tikai viena partija par salīdzinoši nelielu summu, viens no būtiskākajiem pārbaudes rezultātiem ir tas, ka pievilkti groži kārtējiem politisko partiju mēģinājumiem radoši apiet uzliktos ierobežojumus.

Pasaules kardiologu vērienīga konference, kurā apsprieda |jaunākos risinājumus kardiovaskulāro pacientu ārstēšanā un aprūpē, nedēļas nogalē notika Rīgā.

Veselības ministrija rosina Publisko iepirkumu likumu papildināt ar normu, kas noteiks, ka iepirkuma procesa laikā vajadzētu izvērtēt arī pretendentu reputāciju un iespējamu saistību ar korupciju.

Piedāvājuma, ko darīt, lai veselības apdrošināšana arī turpmāk būtu pieejama privātpersonām, pašlaik nav. Saeimas deputāti tik vien kā pauž sašutumu par apdrošinātāju nevēlēšanos sniegt šos pakalpojumus, vainojot uzņēmējus, kamēr kompāniju pārstāvji norāda – tas tomēr ir bizness, nevis sociāls pakalpojums.

Situācijā, kad valsts budžeta līdzekļi nozarei ir samazināti, palielināt finansējumu kādai konkrētai pakalpojumu programmai nav iespējams, pēc Neatkarīgā publikācijas, komentējot bažas par nepietiekamo finansējumu operācijām dienas stacionāros oftalmoloģijā, uzsvēra Veselības norēķinu centrs (VNC).

Saeimas deputātus Imantu Kalniņu (TB/LNNK) un Staņislavu Šķesteru (ZZS) Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija nolēma izdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nevis tādēļ, ka šīs komisijas deputāti piekrīt tam, ka abi minētie deputāti būtu nonākuši interešu konfliktā, jo viņu sievas pildījušas arī deputātu palīga pienākumus, bet gan tādēļ, lai šis jautājums nepaliktu, gaisā karājoties, un skaidrību likuma normu interpretēšanā viestu, piemēram, tiesa.

Ņemot vērā finansējuma samazinājumu medicīnai, sarucis arī to pacientu skaits, kuram valsts plānojusi apmaksāt neatliekamo palīdzību slimnīcās un ātro izsaukumus. Nozares pārstāvji gan šaubās, vai slimnieku skaits tiešām kļūs mazāks.

Valsts finansējums stacionārajai veselības aprūpei šogad būs vēl mazāks nekā pērn. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra (VNC) informāciju samazinājums būs apmēram 63 miljoni latu, kas ir par 37% mazāk.

"Ja finansējums vēl turpinās samazināties, visticamāk, pa ielām staigās akli slimnieki ārstējamas slimības dēļ, kas Eiropas Savienības valstij ir pilnīgi nepiedodami," situāciju oftalmoloģijā Neatkarīgajai raksturo P. Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.

Jaunā valsts apmaksātās veselības aprūpes koncepcija, kas saista pakalpojuma saņemšanas iespēju ar nodokļu nomaksu, var palikt bez virzības un kalpot vien kā kārtējais apliecinājums Jaunā laika un Tautas partijas nesaskaņām.

Kamēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pēc veselības ministres Baibas Rozentāles lūguma vēl tikai izvērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) rekonstrukcijas darbu iepirkuma procedūru un kārtējo lēmumu slēgt līgumu gandrīz 600 000 latu vērtībā ar iepriekš saistībā ar korupcijas skandālu minēto SIA Pamats, līdzšinējie amatpersonu un ekspertu izteikumi jau ļauj noprast, ka, visticamāk, nekas nemainīsies, jo likuma rāmjos, kuri šoreiz, jādomā, neesot pārkāpti, reputācijas jēdziens, uz kuru atsaucoties līgumu varētu lauzt, neesot iekļauts.

Tieši politiskā atbalsta trūkumu kādiem vērienīgiem masu pasākumiem un mudinājumam protestēt politiķi, politologi un sociologi min par iemeslu, kādēļ šogad 13. janvāris visdrīzāk paies mierīgi.