Veselības ministrija rosina Publisko iepirkumu likumu papildināt ar normu, kas noteiks, ka iepirkuma procesa laikā vajadzētu izvērtēt arī pretendentu reputāciju un iespējamu saistību ar korupciju.
Savukārt vairāk nekā 120 000 latu vērtiem būvdarbiem un vairāk nekā 20 000 latu vērtām medicīnas iekārtām iepirkumus veselības nozarē varētu rīkot centralizēti. Tas gan attiektos tikai uz valsts, nevis pašvaldību ārstniecības iestādēm.
Ierosinājumi saistīti ar korupcijas skandālā iesaistīto firmu SIA Pamats. Jau tad, kad pērnā gada novembrī atklājās, ka šis uzņēmums, kas bija uzvarējis konkursā par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, saistīts ar iespējamām nelikumīgām darbībām, veselības ministre rosināja – labākai konkursu pārskatāmībai būtu jārīko centralizēti iepirkumi. Savukārt jautājums par reputāciju aktualizējās šogad, kad Pamats, neraugoties uz iepriekšējiem notikumiem, uzvarēja kārtējā konkursā par būvniecību Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
Lai gan likumiska iemesla liegt piedalīties šādā konkursā šim uzņēmumam saskaņā ar pašreizējo likumdošanu nav, reputācijas problēma ietekmē arī Bērnu slimnīcas tēlu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka pašlaik likumdošanā nav atrunāts reputācijas jautājums. Nav gan arī tā, ka koruptīvos darījumos iesaistītus uzņēmumus nevarētu izslēgt no konkursa. Taču Publisko iepirkumu likuma 39. pants noteic, ka kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā pasūtītājs izslēdz, ja kandidāts vai pretendents par vainīgu atzīts "ar spēkā stājušos tiesas spriedumu". Saistībā ar pērn ierosināto kriminālprocesu tāda nav, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagaidām arī nesauc termiņus, cik ilgā laikā izmeklēšanu pabeigs. Turklāt pārbaudei par notikušo Bērnu slimnīcas būvniecības sakarā pievienojusies vēl viena lieta – sākta pārbaude arī par Rīgas Stradiņa universitātes slēgtajiem sadarbības līgumiem ar būvfirmu Pamats.
Sākotnēji no Veselības ministrijas puses reakcija pēdējās SIA Pamats uzvaras sakarā bija rezervēta, norādot uz likuma rāmjiem. Pēc tam veselības ministre Baiba Rozentāle tomēr uzdeva Iepirkumu uzraudzības birojam vēlreiz izvērtēt pēdējā konkursa norisi. Šonedēļ turklāt B. Rozentāle arī LTV raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka vajadzētu atgriezties pie melno sarakstu izveides negodīgajiem uzņēmumiem, kas ar negodīgām metodēm cenšas panākt uzvaru valsts un pašvaldību izsolēs un konkursos. Ministre atgādināja, ka jau 2001. gadā bija ieteikums veidot šādus sarakstus, taču toreiz Saeimas komisija to esot noraidījusi.