Acu operācijas jāgaida vairākus gadus

"Ja finansējums vēl turpinās samazināties, visticamāk, pa ielām staigās akli slimnieki ārstējamas slimības dēļ, kas Eiropas Savienības valstij ir pilnīgi nepiedodami," situāciju oftalmoloģijā Neatkarīgajai raksturo P. Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.

Viņa atzīst, ka problēmas bijušas jau daudzu gadu garumā, taču, tā kā 2009. gada finansējums tika ierobežots vēl vairāk, arī nepieciešamo acu operāciju gaidīšana paildzinājās.

Arī saskaņā ar Veselības norēķinu centra datiem 2009. gada 1. decembrī rindas uz dienas stacionāru oftalmoloģijā ir vienas no garākajām – Latvijas–Amerikas acu centrā valsts apmaksātais pakalpojums jāgaida pusotru gadu, Gaiļezerā – nedaudz vairāk nekā gadu, savukārt P. Stradiņa universitātē – trīs gadus. Salīdzinoši mazāk jāgaida, ja pacients nolemj ārstēties Vidzemes slimnīcas dienas stacionārā – tur pacientam rinda pienāks pēc četriem mēnešiem.

Zaudē redzi

Dienas stacionārā tiek veiktas kataraktas operācijas, plakstiņu, konjunktīvas operācijas, atsevišķos gadījumos arī citas acu operācijas. Katarakta, kas ir biežākā slimība, ko ārstē dienas stacionārā, ir acs lēcas apduļķošanās, kuras dēļ pazeminās lēcas gaismas staru caurlaidība. Līdz ar to gaismas stari līdz tīklenei nokļūst izkropļoti vai vispār to nesasniedz, tas nozīmē, ka attēls kļūst miglains, bet ar laiku iespējams, ka redzēt vairs nevar nemaz. Lai to ārstētu, apduļķotā lēca ķirurģiski jāizņem un jāaizstāj ar mākslīgo, kas paliek acī visu mūžu. Lēcas apduļķošanās katram pacientam attīstās dažādi – vienam progresē ātri, citam daudzu gadu garumā process norisinās ļoti lēni.

G. Laganovska atzīst – parasti kataraktas operācijas gaidīšana neatstāj būtisku ietekmi uz redzes vēlāko rezultātu pēc operācijas. "Taču slikta redze pati par sevi apgrūtina pacienta dzīvi, būtiski samazina dzīves kvalitāti, un, ņemot vērā, ka cilvēka dzīve ir ierobežota laikā, ir depresīvi pāris gadus dzīvot tumsā un neizmantot dzīvi pilnībā. Daudzi pacienti kļūst depresīvi, un slikta redze būtiski palielina dažādu traumu biežumu," viņa piebilst. Turklāt daudzos gadījumos apduļķotā lēca var sākt uzbriest un pievienoties glaukoma, un tad pacients jāoperē jau neatliekamā kārtā. Tāpēc pacientiem, kuri gaida rindā, nepieciešams regulāri pārbaudīt redzi pie acu ārsta.

Ātrāk, ja maksā pats

Ja acu slimnieks nevēlas gaidīt valsts apmaksāto operāciju, visās ārstniecības iestādēs ir iespēja maksāt pašam. Turklāt, kā atzina Austrumu slimnīcā, neraugoties uz slikto finansiālo stāvokli, maksas operāciju skaits ar katru gadu pieaug. Mediķi gan arī norāda, ka lielākā daļa redzes slimnieku tomēr ir pensionāri un viņiem samaksāt pašiem ir grūti. Aptaujājot slimnīcas, Neatkarīgā noskaidroja, ka, maksājot pašam par operāciju, jārēķinās ar vairākiem simtiem latu par vienu aci. Ja slimība skārusi abas acis, arī izdevumi attiecīgi pieaug.

Par valsts naudu ārpus rindas tiek operēti pacienti, kuriem pēc acu ārsta konsultācijas konstatē, ka pacients ar slimo aci neredz pilnībā vai arī ir redzi apdraudoša situācija – piemēram, ja sakarā ar kataraktas uzbriešanu paaugstinās acu spiediens. Šajos gadījumos, ja netiek veikta savlaicīga operācija, pacientam vēlāk redzi atgriezt nav iespējams, sacīja G. Laganovska. Šajos gadījumos acu ārsti pacientu nosūta uz operāciju vai konsultāciju neatliekamā kārta.

Skaits pieaugs

Jebkurā valstī viens no galvenajiem oftalmoloģiskās kvalitātes radītajiem ir kataraktas operāciju skaits gadā uz vienu miljonu iedzīvotāju, skaidro G. Laganovska. ASV un attīstītajās rietumu valstīs šis skaitlis ir 6000, bet Latvijā tikai 3200 – pie mums tiek veiktas apmēram 7000 kataraktas operācijas gadā. Tā kā cilvēki dzīvo aizvien ilgāk un vēlas dzīvot līdz mūža galam kvalitatīvu dzīvi – lasīt un strādāt ar datoru, skatīties televizoru, ir jāprognozē, ka pieprasījums pēc kataraktas operācijām nākotnē pieaugs. Arī Austrumu slimnīcā atzīst – pacienti ir vairāk izglītoti un agrāk par to sāk interesēties, apmeklējot acu ārstus. Vienlaikus mediķi gan mudina vēl apzinīgāk izturēties pret savu veselību, jo sākotnēji kataraktas esamību var arī neievērot.

Tikmēr Veselības ministrijā, skaidrojot to ar kapacitātes trūkumu pēc darbinieku skaita samazinājuma, kopš pagājušās trešdienas Neatkarīgajai tā arī nevar atbildēt, pēc kādiem principiem tiek dalītas kvotas un noteikts, ka uzņemšana oftalmoloģijas dienas stacionārā jāgaida ilgāk nekā citu slimību gadījumā. Tāpat nav atbildes, cik liela daļa no veselības aprūpes finansējuma ir iedalīta dienas stacionāriem.

***

RINDAS DIENAS STACIONĀROS

Oftalmoloģijā – līdz trim gadiem

Ginekoloģijā – līdz 35 dienām

Invazīvajā kardioloģijā – līdz 90 dienām

Ķirurģijā – līdz 40 dienām

Avots: VNC, gaidīšanas rindas 2009. gada 1. decembrī