Jaunajam partiju finansēšanas likumam, kas paredz politisko organizāciju daļēju finansēšanu no valsts budžeta un ko valdība vakar novirzīja turpmākajai izskatīšanai Saeimā, neprognozē raitu virzību. Partijas strīdas, vai jaunā finansēšanas sistēma tiešām būtu jāievieš jau no nākamā gada, turklāt domstarpības paredzamas arī par atsevišķām likuma grozījumu detaļām.
Par to liecināja arī valdībā jau atbalstītā projekta redakcija, no kuras tā sagatavošanas gaitā, piemēram, pazuduši vairāki Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieteikumi. Šobrīd likumprojektā noteikts, kādos gadījumos partijas var finansēt no valsts budžeta, kādiem mērķiem šo finansējumu izlietot, kā arī atrunāti gadījumi, kad valsts budžeta finansējumu partijai nepiešķir, pārtrauc vai aptur tā izmaksu. Taču ārpus projekta palikusi iecere, piemēram, noteikt, ka ziedotāji, kuriem, arī neraugoties uz valsts finansējumu, paliks iespēja finansēt partijas, nedrīkstētu ziedot vienlaikus kādai partijai un politiskai apvienībai, kurā ir šī pati partija. Līdzšinējā pieredze gan rāda – šobrīd ziedojot apvienībai un atsevišķi to veidojošajām partijām, kopējā summa pēc būtības vienam politiskajam spēkam var arī pārsniegt likumā noteikto limitu. KNAB priekšsēdētāja vietnieks Alvis Vilks Neatkarīgajai uzsver, ka, izskatot šo projektu Saeimas komisijās, birojs noteikti atkal iesniegšot valdībā aizmirstos priekšlikumus.
Jau rakstīts, ka šobrīd sagatavotajā likumprojektā nav atrunāti arī citi jautājumi, piemēram – vai, ņemot vērā budžeta līdzekļu piešķiršanu, tiks samazināts privātpersonu ziedojumu apmērs. No pašreizējās redakcijas izriet, ka ziedojumu apmērs paliks līdzšinējais, bet partiju kasēs papildus vienkārši ieplūdīs arī valsts nauda.
Tiesa, tā jau būs diskusijas par detaļām, kamēr skaidrības nav par galveno – vai politiķu vairākums atbalsta finansēšanas kārtības maiņu pēc būtības. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības ministri vakar balsojumā valdībā par likumprojektu atturējās vispār. Bet tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kura atbildībā bija minētā projekta sagatavošana, sēdē ieminējās, ka būtu rūpīgi apsverams, vai valsts tiešām var atļauties papildu līdzekļu piešķiršanu partijām jau nākamgad; taču tas nozīmētu arī partiju finansēšanas sistēmas maiņas atlikšanu vēl līdz nākamajām vēlēšanām. Arī vairāku partiju parlamentāriešu izteikumi neoficiālās sarunās ar Neatkarīgo liecina, ka vēl pirms gada stingri paustā apņemšanās ieviest partiju finansēšanu no valsts budžeta ir noplakusi.
Kā negatīvu signālu to uztver KNAB. Likuma mērķis neesot vienkārši piešķirt papildu naudu partijām, bet līdzēt tām kļūt neatkarīgākām no ziedotāju labvēlības. Turklāt no vēlētāju viedokļa palielināsies politisko lēmumu ietekmēšanas iespējas, jo tieši no vēlētāju atbalsta būtu atkarīgs finansējuma apmērs konkrētai partijai. Proti, katram politiskajam spēkam, kas Saeimas vēlēšanās pārvarētu 2% barjeru, tiktu piešķirti 50 santīmu gadā par katra vēlētāja atdoto balsi. Valsts budžeta tēriņos tas nozīmētu aptuveni pusmiljonu latu gadā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka valsts finansējuma partijām Eiropā šobrīd nav tikai Latvijā, Maltā un Kiprā, tāpēc doma par izmaiņām tiek apsvērta jau vairākus gadus – kopš 2003. gada, taču arvien tikusi atlikta.
