Tieši politiskā atbalsta trūkumu kādiem vērienīgiem masu pasākumiem un mudinājumam protestēt politiķi, politologi un sociologi min par iemeslu, kādēļ šogad 13. janvāris visdrīzāk paies mierīgi.
Taču tas vien, ka protesta akcijām netiks izmantots šis datums, nenozīmējot, ka sabiedrība ir samierinājusies ar notiekošo un ka, prasmīgi organizējot un uzņemoties iniciatīvu, cilvēkus uz protestiem tuvākā nākotnē nevarētu mobilizēt.
Politikas analītiķi gan ir lielākoties vienisprātis – visdrīzāk tas notiks, ja iniciatīva nāks tieši no politiskās vides, piemēram, varas opozīcijas pārstāvjiem. Arī 2009. gada 13. janvārī ļaužu masas – ap 10 000 cilvēku – sapulcēja tieši politiskās partijas, kas tobrīd bija opozīcijā valdošajai koalīcijai, – galvenokārt atbildību par to uzņēmās Sabiedrība citai politikai (SCP), bet piedalījās arī Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība. Toreiz arī lozungs bija viegli saprotams: "Atlaist Saeimu!" Un, lai gan sarīkotais mītiņš un vēlākie grautiņi ir nodalāmi pasākumi, tieši sapulcēto ļaužu pulks bija priekšnoteikums, lai izprovocētu cilvēkus uz masu nekārtībām.
Pagaidām politiskās partijas, arī SCP, negrasās rīkot mītiņus. Tāpat tuvākajā laikā uz protesta akcijām neaicināšot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kura pēdējo reizi uz piketu cilvēkus aicināja decembrī, kad Saeimā pieņēma 2010. gada budžetu, taču atsaucība nebija liela. Kā iepriekš Neatkarīgajai norādīja sociologs Aigars Freimanis, arodbiedrībām gan nav arī tik lielas kapacitātes, lai tās vienas pašas sarīkotu vērienīgus pasākumus. Turklāt pašās arodbiedrībās ne vienmēr ir vienotība, līdz ar to protesti izšķīst, kā tas bija arī pērn, kad akciju bija daudz, taču ne visas sasniedza cerēto mērķi – atsevišķi protestēja skolotāji, atsevišķi – studenti, atsevišķi – mediķi, atsevišķi – pacienti, atsevišķi – pensionāri, atsevišķi – zemnieki.
Tiek prognozēts, ka pateicīgs laiks vērienīgu akciju organizēšanai varētu būt februārī, martā. Tas būs laiks, kad cilvēki reāli izjutīs politiķu līdz šim pieņemto lēmumu sekas, – tiks saņemtas algas pēc kārtējiem samazinājumiem un tā pa īstam aptverts jauno nodokļu slogs. Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pieļāvis, ka nemieri varētu tikt saistīti gan ar 16. martu, gan ceturkšņa beigām. Tad arī politiskās partijas kļūšot aktīvākas, rosīgākas un savstarpēji naidīgākas un kopējās nesaskaņas, iespējams, būs redzamas protestos uz ielas. "Pašreiz ir tāds sava veida politiskais sastingums, ko nosaka neziņa. Parasti jau aktivitāte nāk no lielās vilšanās, bet ar kaut kādu nojausmu, piemēram, kura ir lielākā nelaimes sakne. Pašreiz politiķu un valsts vadītāju pirksti rāda visapkārt cits uz citu, un tā īsti nav skaidrs, vai visi vai kāds no viņiem ir lielais nelaimes nesējs. Es domāju, ka šis apjukums radīs sava veida aktivitāšu stingumu 13. janvārī," sacīja J. Urbanovičs.