Iegrožo priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpējus

© Andrejs Terentjevs, f64

Lai arī kopumā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis būtiskus pārkāpumus un priekšvēlēšanu tēriņu griestus pārsniegusi tikai viena partija par salīdzinoši nelielu summu, viens no būtiskākajiem pārbaudes rezultātiem ir tas, ka pievilkti groži kārtējiem politisko partiju mēģinājumiem radoši apiet uzliktos ierobežojumus.

Šoreiz tas saistīts ar Pilsoniskās savienības centieniem kampaņā izmantot gandrīz 13 000 latu Eiropas Parlamenta līdzekļu. KNAB to atzinis kā neatļautu ziedojumu, kas partijai visdrīzāk būs jāatmaksā valsts budžetā kopā ar jau 500 latu uzlikto sodu.

Ja kļūdījušies, labošoties

Jāatgādina, ka Pilsoniskās savienības deputāta kandidāte Inese Vaidere pirms vēlēšanām izmantoja savu jau toreizējo eiroparlamentārietes statusu, lai tiktu pie Eiropas Parlamenta līdzekļiem. Par tiem tika apmaksāta reklāmas kampaņa mājaslapai, kurā savukārt tika izteikti aicinājumi balsot par I. Vaideres pārstāvēto politisko spēku. I. Vaidere gan toreiz noliedza, ka tā ir priekšvēlēšanu aģitācijas sastāvdaļa. Tā esot bijusi informatīva kampaņa par eiroparlamentāriešu darbu.

Tagad Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka partija informāciju un konstatētā pārkāpuma skaidrojumu no KNAB vēl nav saņēmusi, taču partija ievērojot likumus un, ja kļūda, kā norādīja Ģ. V. Kristovskis, priekšvēlēšanu laikā tiešām esot pieļauta, partija to būtu gatava labot. Taču tas vēl jāizvērtē.

Sodi daudzām partijām

Kopumā KNAB administratīvo sodu par pārkāpumiem vēlēšanās uzlicis 24 partijām; puse to jau samaksājusi. Naudas izteiksmē lielākais sods uzlikts PCTVL – 620 latu – par to, ka deklarācijā nav tikuši norādīti 14 044 latu ieņēmumi un izdevumi apmēram 20 000 latu par reklāmas izvietošanu un labdarības pasākumu finansēšanu. Tāpat deklarācija bijusi aizpildīta kļūdaini. Līdzīgi pārkāpumi bijuši arī citām partijām, lielākajām – Jaunajam laikam, Tautas partijai, LPP/LC, Zaļo un zemnieku savienībai – un citām. Tautas partijai un LPP/LC sods uzlikts arī par neatļautu ziedojumu pieņemšanu no juridiskām personām attiecīgi 400 latu un gandrīz 6000 latu. Lielākais neatļautais ziedojums gan bijis reģionālajai partijai Latgales tauta. Saskaņā ar KNAB ziņām šis ziedojums bijis reklāmas atlaides veidā, kas ir pretrunā ar likumu. Atlaides summa bijusi 10 910 latu.

Savukārt priekšvēlēšanu griestus pārsniegusi tikai viena partija – Latvijai un Ventspilij – par 1064 latiem. Pārtērētā nauda jau ir ieskaitīta valsts budžetā, un partija ir samaksājusi arī uzlikto sodu. Partija šo pārtēriņu jau bija norādījusi arī deklarācijā. Kopumā priekšvēlēšanu aģitācijai tā drīkstēja tērēt apmēram 7500 latu, bet iztērēja 8591 latu.

KNAB, veicot kādu pārbaudi, saskatījusi arī Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes par likumos noteikto grāmatvedības dokumentu viltošanu. To esot veikusi Osipova partija.

Grib labojumus, Saeima vilcinās

To, ka šajās vēlēšanās pārkāpumi nav bijuši būtiski, KNAB speciālisti gan skaidro nevis ar to, ka politiskās partijas būtu kļuvušas apzinīgākas, bet gan ar to, ka nosacījumi priekšvēlēšanu aģitācijai ir daudz brīvāki. Jāatgādina, ka tika būtiski paaugstināts atļauto tēriņu limits, turklāt daudzas no izdevumu sadaļām, piemēram, kampaņas organizēšana un reklāmas izgatavošana, no ierobežoto tēriņu kategorijas izņemtas. KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atzina, ka griestus noteikti vajadzētu samazināt. Pašlaik atļauto tēriņu apmērs ir 32 santīmi uz vēlētāju; 9. Saeimas vēlēšanās šis limits bija 20 santīmu uz vēlētāju. Tāpat KNAB ieskatā precīzi jādefinē slēptās aģitācijas jēdziens, jo pašlaik daudzos gadījumos, kur ir skaidra slēptās reklāmas klātbūtne, to esot grūti pierādīt.

KNAB ar savu iniciatīvu labot likumus Saeimā vērsās jau pērnā gada rudenī, taču parlamentārieši ar likuma grozījumu izstrādāšanu nesteidz, kas liek šaubīties, ka līdz 10. Saeimas vēlēšanām nepilnības sakārtos. Lai to varētu attiecināt jau uz gaidāmajām vēlēšanām, grozījumus būtu jāpaspēj pieņemt līdz jūnijam, kad oficiāli sāksies priekšvēlēšanu periods.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais