Piedāvājuma, ko darīt, lai veselības apdrošināšana arī turpmāk būtu pieejama privātpersonām, pašlaik nav. Saeimas deputāti tik vien kā pauž sašutumu par apdrošinātāju nevēlēšanos sniegt šos pakalpojumus, vainojot uzņēmējus, kamēr kompāniju pārstāvji norāda – tas tomēr ir bizness, nevis sociāls pakalpojums.
Par kādām būtiskām izmaiņām šajā sistēmā, lai veicinātu veselības apdrošināšanu, nesteidz runāt arī veselības nozares politikas veidotāji.
10 miljonu zaudējumi
Vakar šis jautājums kopā ar nozares pārstāvjiem tika apspriests arī Saeimā. Taču tālāk par pašreizējās situācijas konstatāciju – ka privātā apdrošināšana nav pieejama – tā arī šajās sarunās netika. "Jāsaprot, ka apdrošināšana ir komercdarbība un šis apdrošināšanas veids ir nesis vienīgi zaudējumus," deputātu pārmetumiem atbildēja Apdrošināšanas asociācijas prezidents Juris Dumpis. 2009. gada pirmajos trijos ceturkšņos apdrošināšanas kompānijām zaudējumi tieši veselības apdrošināšanas jomā esot lēšami 10 miljonu apjomā. Turklāt zaudējumus nesusi ne tikai privātā apdrošināšana, ko agrāk nodrošināja Rīgas slimokase un ko tās neizdevīguma dēļ citi nemaz nepiedāvā. Arī juridiskā apdrošināšana apdrošinātājiem bijusi neizdevīga. AAS Balta veselības apdrošināšanas produkta vadītāja Vita Bočkāne Neatkarīgajai gan sacīja – no juridisko personu apdrošināšanas kompānijas tāpēc noteikti neatteiksies. Taču esot jāsabalansē pakalpojuma cenas tā, lai zaudējumus mazinātu.
J. Dumpis turklāt atzina, ka ir apdrošināšanas kompānijas, kas nākotnē tomēr varētu piedāvāt arī privātpersonu apdrošināšanu. Taču, kad tas būs, nav skaidrs. Kompānijām esot nopietni jāizvērtē tirgus situācija un iespējamais piedāvājums. Līdz šim apdrošināto privātpersonu skaits no kopējā apdrošināto skaita bijis līdz 10%.
Privāto maskē kā juridisko
Nerentabls šis bizness bijis, jo veselības aprūpes pakalpojumu cenas pērn esot kāpušas par 28–30% un strauji – gandrīz par trešo daļu – pieaudzis polišu izmantošanas biežums. Tādējādi apdrošinātājiem pieauga izmaksas. Turklāt esot arī negodīga ārstu attieksme, kuri, redzot, ka pacientam ir polise, pieraksta arī tādus izmeklējumus un procedūras, kas nav veiktas vai nav vajadzīgas.
V. Bočkāne turklāt stāstīja, ka, ņemot vērā to, ka darba devēji arvien biežāk atsākās apdrošināt darbiniekus un valsts sektorā ar premjera rīkojumu tas liegts, cilvēki tik un tā meklē iespēju apdrošināties. Cilvēkiem ir liegta iespēja juridiski apdrošināties, un sāk veidotos situācija, ka savācas darbinieki, kas grib apdrošināties, sarunā ar darba devēju, kurš piekrīt parakstīt līgumu, bet par polisi maksā no privātpersonu līdzekļiem, notiekošo raksturoja V. Bočkāne. Taču viņa norādīja, ka nu tā ir sava veida privātā apdrošināšana, ļaujot saprast, ka no apdrošinātāja viedokļa tas netiek atbalstīts un arī ir neizdevīgi.
Obligāti pagaidām nē
Jau gadiem runāts, ka viens no risinājumiem, kā nodrošināt papildu naudas ieplūšanu veselības aprūpē un ārstniecības pieejamību pacientiem, būtu obligātā apdrošināšana. Tad polises būtu jāpērk visiem. Pacientam tas nozīmētu iespēju saņemt pakalpojumu neatkarīgi no tā, cik tas maksā un vai valsts to kompensē, bet apdrošinātājam tas mazinātu biznesa zaudējuma risku. Taču šobrīd šādas izmaiņas neatbalsta Veselības ministrija, jo cilvēkiem tās būtu papildu izmaksas, ko krīzes laikā nevar prasīt. Arī J. Dumpis atzina – šajā brīdī par sistēmas reformām var domāt tikai nākotnes formā.