Taupa uz zobu veselību

Grūtā ekonomiskā situācija likusi mainīt cilvēku paradumus un no daudz kā atteikties. Viena no tādām lietām ir zobārsta pakalpojumi, kurus cilvēki var atļauties arvien retāk – mediķi novērojuši, ka pacienti vizīti pie zobārsta mēģina novilcināt līdz pēdējam brīdim.

To ietekmējis gan ienākumu kritums, gan tas, ka ievērojami mazinājies cilvēku skaits, kam ir veselības apdrošināšana. Bet valsts zobu ārstēšanu apmaksā tikai dažām iedzīvotāju grupām.

Saskaņā ar Valsts norēķinu centra informāciju no valsts budžeta līdzekļiem zobārstniecības palīdzība tiek apmaksāta bērniem līdz 18 gadu vecumam un pacientiem iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumos vecumā līdz 22 gadiem. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu izdevumus par zobārstniecības palīdzību valsts sedz 50% apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā. Pārējiem iedzīvotājiem zobārstniecības palīdzība ir maksas pakalpojums.

Zobu problēmas ielaiž

Vanaga zobārstniecības klīnikas vadītājs Valdis Vanags novērojis, ka arvien biežāk cilvēki pie zobārsta dodas tikai tad, kad sāp zobi, nevis laikus – profilakses pārbaužu veikšanai. Piemēram, viņa vadītajā klīnikā pērn to pacientu skaits, kas pie zobārsta devušies ar akūtām zobu sāpēm, pieaudzis par 45%. Savukārt par 25% samazinājušās profilaktiskās pārbaudes. Arī P. Stradiņa slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra vadītājs Andis Paeglītis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka pacienti zobārstu apmeklē retāk.

Neesot gan arī tā, ka klientu skaita kritums būtu vispārējs. "Tie pacienti, kas pie ārsta vēršas regulāri, to turpina darīt. Viņiem par ārstēšanu tādējādi ir jāizdod daudz mazāka nauda," skaidroja ārsts, jo attiecīgi zobu stāvoklis ir labāks. Viņš gan piebilda, ka jūtamāks klientu skaita samazinājums ir dārgajiem pakalpojumiem – protezēšanai, implantoloģijai. "Tur gan ir grūtāki laiki nekā vienkārši ārstēšanai." Tomēr neesot ziņu, ka kāda zobu tehniskā laboratorija tādēļ būtu bankrotējusi. "Drīzāk otrādi – mums ir ziņas, ka laboratorijas vairāk strādā ar ārzemju pasūtījumiem un viņiem ir darbs," atzina A. Paeglītis. Grūtāk esot jaunajiem zobārstiem, kuriem vēl nav izveidojusies stabila klientūra. Daļa no viņiem aizbraukuši uz ārzemēm. Pērn, piemēram, aizbraukuši 37 zobārsti.

Cenas ne visur pazemina

Lai klientus noturētu, daudzās zobārstniecībās vērojams cenu kritums vai akcijas ar īpašām atlaidēm. Tiesa, liela daļa joprojām turas pie vecajiem izcenojumiem, noskaidroja Neatkarīgā. A. Paeglītis to pamato ar to, ka cenas klīnikās vienmēr ir bijušas ļoti dažādas. "Un ir zobārstniecības kabineti, kur tās ir bijušas reizes trīs augstākas par citu zobārstniecību cenām. Tie, kam bija šīs augstākās cenas, tās arī samazina. Bet citviet gluži otrādi – cenas jau ir teju pašizmaksas līmenī, tāpēc samazinājumi nav gaidāmi," viņš sacīja.

Ārsts arī uzsvēra, ka, sekojot līdzi veselībai, var izvairīties no lieliem izdevumiem. "Vienmēr ir bijuši cilvēki, kas pie zobārsta iet novēloti. Bet, ja regulāri – reizi gadā – iet pie zobārsta, šīs izmaksas sen vairs nav lielas. Un ielaistos gadījumos zoba izraušana – tas būtu tas vienkāršākais. Bet tad jādomā, ko likt vietā – un tur sākas problēma. Vai arī – kad jāķeras klāt kanālu ārstēšanai, tās ir milzīgas summas. Nevajag tās atdot no ģimenes budžeta. Vajag laikus aiziet pie ārsta," teica A. Paeglītis.

Bērniem valsts apmaksā

Bērniem gan joprojām ir iespēja zobus ārstēt par valsts naudu, un tas stabilus ienākumus nodrošina arī tām praksēm, kurām ir līgums par zobārstniecības palīdzību bērniem. Pēc Veselības norēķinu centra datiem, kopējais finansējums zobārstniecības pakalpojumu apmaksāšanai no valsts budžeta šogad ir 5,6 miljoni latu, un līgums noslēgts ar vairāk nekā 300 praksēm. Jāpiebilst – pirms dodaties pie zobārsta, jānoskaidro, vai tam ir attiecīgs līgums ar valsti, pretējā gadījumā arī bērnu ārstēšana būs maksas pakalpojums.

A. Paeglītis Neatkarīgajai stāstīja, ka liels prieks esot par iespēju nodrošināt bērniem tā saukto mobilo zobārstniecību. Proti, pa Latviju braukā divi speciāli aprīkoti autobusi jeb zobārsta kabineti uz riteņiem. "Un mērķis mums ir apbraukāt mazās skolas un bērnudārzus, kur ar zobārsta pieejamību ir grūtāk." Bērnu vecākiem ir iespēja uzzināt, kad šis autobuss pie viņiem brauc, un pieteikties. Šis pakalpojums esot ļoti pieprasīts. "Daudzviet šie autobusi jau ir bijuši, un Latgalē tie burtiski tiek izķerti," atzina zobārsts. Viņš uzsvēra – arī par to maksā valsts, tāpēc arī šajā grūtajā laikā nevarot teikt, ka bērni ir aizmirsti. Tarifi, par kādiem valsts pērkot šos zobārstu pakalpojumus, gan esot diezgan zemi, un ne vienmēr tas mediķus apmierina. Taču tas esot vismaz kaut kas. "Nekad nepiekritīšu runām, ja kādi vecāki teiks – nu toreiz krīzes laikā jau neko nevarēja izdarīt. Nē, bērnus pie zobārsta var aizvest," uzsvēra A. Paeglītis.

Klientus meklē ārzemēs

Diezgan regulārus ienākumus zobārstiem nodrošina arī pacienti no ārzemēm un citvalstu klīnikas, kas pērk mūsu laboratoriju pakalpojumus. Atsevišķās zobārstniecību praksēs turklāt stāsta, ka ārzemju klientu skaits pieaudzis diezgan ievērojami. Vanaga zobārstniecības klīnikā, piemēram, 2009. gadā, ārzemju klientu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaudzis divas reizes.

A. Paeglītis gan bilst – lai tiešām varētu teikt, ka Latvijā attīstās medicīnas tūrisms, vēl daudz jāstrādā. "Līdz galam jau nesaprotam, kas ir medicīnas tūrisms. Ja mēs uztveram to vienkāršā veidā – ka ārzemnieki brauc pie mums ārstēties, tad jāatzīst, ka tas jau visu laiku notiek. Tomēr tas nav organizēti. Mūsu interese ir organizēt to lietu. Piemēram, no Austrijas uz Čehiju pie zobārstiem brauc speciāli autobusi," stāstīja A. Pagelītis, norādot, ka arī Latvijā notiek darbs, lai organizētā veidā ārzemnieki uz šejieni brauktu regulāri. Viņš pauda prieku, ka arvien novērtētāki ārzemēs ir mūsu zobu tehniķi, kuru pakalpojumus pērk ārzemēs. "Viņi regulāri strādā gan Zviedrijai, gan Vācijai, viņu darbi tur labi kotējas. Un tur jau nevajag klāt pacientu – viņi atsūta attiecīgu modeli, un tad mūsu speciālisti sūta atpakaļ gatavus zobiņus," skaidroja A. Paeglītis.