Vērtēs izmaiņas veselības apdrošināšanā
Ja Veselības ministrijas izveidotā darba grupa vienosies par kādu no obligātās veselības apdrošināšanas modeļiem kā piemērotu Latvijai un to atbalstīs valdība, tad izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas sistēmā varētu ieviest jau nākamgad.
Tas izriet no Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jura Bunduļa teiktā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kurā vakar apsprieda veselības politikas jautājumus, kā atbilde diskusijai par brūkošo brīvprātīgās apdrošināšanas tirgu. Brīvprātīgā veselības apdrošināšana pašlaik piedzīvo smagus laikus, un apdrošināšanas sabiedrības, kas šo pakalpojumu piedāvā, strādā ar finansiāliem zaudējumiem. Apdrošināts tiek arvien mazāks cilvēku loks, polišu cenas pieaug, daudzi tās nevar atļauties, kas nozīmē, ka saslimšanas gadījumā lielāks maksājumu slogs gulstas uz pašu pacientu pleciem. Par to, ka obligātā apdrošināšana varētu būt viens no risinājumiem, runāts jau gadiem. Tad polises būtu visiem, kas pacientam nozīmētu iespēju saņemt pakalpojumu neatkarīgi no tā, cik tas maksā un vai valsts to kompensē, bet apdrošinātājam tas mazinātu biznesa zaudējuma risku.
Darba grupu, kurā paredzēts apspriest obligātās apdrošināšanas iespējas pasaulē un piemērotākos modeļus Latvijā, Veselības ministrija izveidoja februāra sākumā. Tajā darbojas speciālisti no Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas, un paredzēts, ka līdz 31. martam tajā izstrādās informatīvu ziņojumu par veselības apdrošināšanas sistēmām Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī sniegs atzinumu par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību Latvijā. Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina J. Bundulis, pēc ziņojuma saņemšanas līdz gada beigām varētu strādāt pie tā, lai obligāto veselības apdrošināšanu varētu ieviest jau no nākamā gada 1. janvāra.
Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) gan vairakkārt uzsvērusi, ka neatbalstīs obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, ja tas nozīmēs papildu nodokļu slogu vai maksājumus citādā veidā. Arī izveidojot darba grupu, viņa sacīja, ka labākais veselības aprūpes nodrošināšanas modelis ir valsts finansēta sistēma un ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, nesamazinot esošo nodokļu slogu, tagad nav pieļaujama. Tāpēc lielā mērā izmaiņas sistēmā būs atkarīgas no politiskās gribas. Jāatgādina, politiskās vienotības trūkuma dēļ pašlaik Veselības ministrija ir noraidījusi vienu no alternatīvajiem finansēšanas modeļiem, kas paredzēja valsts apmaksātās veselības aprūpes pieejamību saistīt ar ienākuma nodokļa nomaksu, ko bija iniciējis Jaunais laiks. Tas nozīmētu, ka tiem, kas šo nodokli nemaksā un tam nav attaisnota iemesla, valsts apmaksātā veselības aprūpe nebūtu pieejama.
Nav ticis atbalstīts arī Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa priekšlikums, kas paredzēja noteiktas ienākuma nodokļa daļas iezīmēšanu kā veselības nodokli, kas nonāktu veselības aprūpei noteiktā kontā. Jāatgādina, ka izvērtēt obligātās apdrošināšanas ieviešanas iespējas paredz arī vienošanās, kas tika panākta pērnā gada septembrī Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktajā valdības sēdē. Toreiz gan tika runāts, ka būtiskas izmaiņas praksē varētu ieviest ne agrāk kā 2013. gadā, kad uzlabotos finansiālā situācija valstī.