Ņemot vērā finansējuma samazinājumu medicīnai, sarucis arī to pacientu skaits, kuram valsts plānojusi apmaksāt neatliekamo palīdzību slimnīcās un ātro izsaukumus. Nozares pārstāvji gan šaubās, vai slimnieku skaits tiešām kļūs mazāks.
Taču skaidras atbildes, ko darīt ārstniecības iestādēm, ja uz papīra rakstītie skaitļi neatbilst realitātei, Veselības ministrijai nav. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis vien pauda nozares pārraugu apņemšanos negaidīt gada beigas, bet pastāvīgi sekot līdzi situācijai un vajadzības gadījumā meklēt iespējas pārdalīt naudu tā, lai neatliekamajai palīdzībai pietiktu.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sagatavoto informāciju neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm valsts finansējuma ietvaros plānots 379 734 izsaukumu vietā, kā bija pērn, apmaksāt 365 000 izsaukumu, kas ir par 14 734 izsaukumiem mazāk nekā 2009. gadā, bet slimnīcās stacionēt 200 000 pacientu, salīdzinot ar 317 994 pacientiem 2009. gadā, kas ir par 117 994 mazāk.
Bažas par to, ka naudas, lai medicīnisko palīdzību sniegtu visiem pacientiem, kam tas nepieciešams, var nepietikt, pauda Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Valdis Ģīlis (TP), kura pārstāvētajā komisijā šo jautājumu izskatīja. Ar ministrijas pārstāvjiem deputāti vienojās pie tā atgriezties pēc trim mēnešiem, kad varēs novērtēt reālo situāciju. J. Bundulis gan jau tagad atzina, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences, naudas stacionāriem tiešām vajadzētu tik, cik pietiktu apmēram 300 000 pacientu ārstēšanai, kā tas bijis iepriekš, taču esošajā situācijā tas neesot iespējams.
Veselības ministrijas pārstāvis arī uzsvēra, ka kopumā finansējums vidēji ir lielāks nekā pērn otrajā pusgadā, kad pēc valsts budžeta grozījumiem gada vidū veselības nozari skāra lieli finanšu samazinājumi. Tādējādi nevarot būt tā, ka veselības aprūpes pieejamība varētu būt vēl sliktāka nekā pagājušā gada otrajā pusē. J. Bundulis arī sacīja, ka finansējums ambulatorajai aprūpei ir praktiski tāds pats kā iepriekš. Arī Veselības ministrijas dati par plānoto pacientu skaitu liecina, ka primārajā un sekundārajā aprūpes līmenī plānots apmaksāt vairāk pacientu vizīšu pie ārsta nekā līdz šim.
Piemēram, pie ģimenes ārstiem šogad paredzēts apmaksāt par 44 966 apmeklējumiem vairāk, bet pie ambulatorajiem speciālistiem – par 314 520 apmeklējumiem vairāk nekā pērn.
Taču stacionārajai aprūpei gan finansējums ir ievērojami sarucis. Pēc iespējas no samazinājumiem esot sargātas tās jomas medicīnā, kas atzītas par prioritārām. Tāpēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Dzemdību namam, Ainažu bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai finansējums, salīdzinot ar pērno gadu, būšot tikai par 11% mazāks. Taču universitātes un reģionālajām slimnīcām gan nākšot rēķināties vidēji ar gandrīz 30% samazinājumu, bet lokālajām daudzprofilu slimnīcām – ar vidēji 37% finansējuma samazinājumu. Veselības norēķinu centra direktors Andrejs Doveiks sacīja, ka tuvākajās dienās ar slimnīcām arī tiks noslēgti līgumi par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, bet ārstniecības iestādes par gaidāmajiem samazinājumiem brīdinātas jau iepriekš. Kā atzina A. Doveiks, pēc līgumu saskaņošanas nekas neliecinot, ka kāda slimnīca varētu atteikties līgumu parakstīt finansējuma samazinājuma dēļ, un tagad atliekot vien līgumus noslēgt papīra formā.