Pie ģimenes ārstiem biežāk vēršas ar nabadzības slimībām

Valsts budžeta finansējums ģimenes ārstiem atšķirībā no citām veselības aprūpes nozarēm nav mazināts.

Arī ņemot vērā līgumu slēgšanas gaitu, skaidrs, ka izpaliks iepriekšējos gados pieredzētās problēmas, kad ģimenes ārsti atteicās slēgt līgumus, cīnoties par izdevīgākiem noteikumiem. Taču mediķi uzsver – pat ja finansējums palicis līdzšinējais, ievērojami palielinājies darba apjoms. Turklāt dakteriem nākas saskarties ar arvien smagākām kaitēm, kuras veicina pieaugošā nabadzība.

Pēc jaunākajiem Veselības norēķinu centra datiem, noslēgts jau 901 (no 1276 plānotajiem) jaunais primārās veselības aprūpes pakalpojumu līgums par ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanu. No valsts naudas primārajai aprūpei plānots atvēlēt 45 912 929 latus, kas ir par 150 000 latu vairāk nekā pērn. Tāpat ģimenes ārstiem no tā sauktā sociālā spilvena līdzekļiem šogad piedāvāta iespēja algot vēl vienu medmāsu.

Balvu ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sarunā ar Neatkarīgo gan atklāj, ka, neraugoties uz optimistiskajiem skaitļiem, kopumā situācija ir drūma.

Pirmkārt, palielinājusies ģimenes ārstu slodze, jo nepieejamāka kļuvusi veselības aprūpe slimnīcās un arī pacienta līdzmaksājuma dēļ – sekundārajā līmenī pie ārstiem speciālistiem. Otrkārt, palielinās to slimību īpatsvars, kas ir tieši saistītas ar valsts ekonomisko situāciju. "Ļoti saasinās zarnu infekcijas, un iemesls bieži ir arī ļoti vienkāršs – cilvēki ēd vecu ēdienu. Tāpat sociālā riska ģimenēs, kur dzīvo ļoti nabadzīgi, saasinās kašķis. Cilvēki vienkārši nevar nodrošināt normālus higiēnas apstākļus, lai ar to kašķa ērcīti cīnītos – viņiem nav kur mazgāt drēbes, nav ar ko gludināt un pašam nav kur mazgāties," skaidro L. Kozlovska. Biežāk slimojot arī bērni. "Arvien vairāk bērnu tiek ievietoti krīzes centros un patversmēs. Trūcīgos bērnus vecāki nevar izvadāt uz bērnudārzu vai skolu, viņus uz nedēļu atstāj internāta bērnudārzos, un rezultātā arī slimības pieaug – kā jau kolektīvos un bez mammas: neirozes un citas vainas – veselas slimību buķetes," stāsta L. Kozlovska. Turklāt arvien vairāk nākoties sadarboties ar sociālajiem dienestiem, jo palielinās vardarbība gan pret sievietēm, gan bērniem, neslēpj daktere.

Ņemot vērā, ka no sociālā spilvena naudas trūcīgajiem veselības aprūpe šobrīd ir bez maksas, neesot gan tā, ka šie cilvēki paliek vispār bez palīdzības. Taču, kā norāda L. Kozlovska, pie ģimenes ārsta, speciālista un slimnīcā jau cilvēks tiek, bet zāles nopirkt nevar. Jo, lai gan kompensējamās zāles arī tiek apmaksātas no spilvena naudas, ir ļoti daudz tādu medikamentu, kuru kompensējamo zāļu sarakstā nav.

Tas viss atstājot iespaidu arī uz ārstu darbu. "Depresīvu pacientu skaits ļoti palielinājies, un uz tā rēķina arī personāls ļoti cieš, jo diendienā ir drūms noskaņojums un psiholoģiski arī pašiem ir grūti to visu izturēt un vēl palīdzēt otram," atzīst ģimenes ārste. Viņa prognozē, ka arī tā saucamais izdegšanas sindroms mediķu vidū šajā situācijā noteikti palielināšoties.