Kamēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pēc veselības ministres Baibas Rozentāles lūguma vēl tikai izvērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) rekonstrukcijas darbu iepirkuma procedūru un kārtējo lēmumu slēgt līgumu gandrīz 600 000 latu vērtībā ar iepriekš saistībā ar korupcijas skandālu minēto SIA Pamats, līdzšinējie amatpersonu un ekspertu izteikumi jau ļauj noprast, ka, visticamāk, nekas nemainīsies, jo likuma rāmjos, kuri šoreiz, jādomā, neesot pārkāpti, reputācijas jēdziens, uz kuru atsaucoties līgumu varētu lauzt, neesot iekļauts.
Turklāt, pēc IUB interneta mājaslapā pieejamās informācijas, līdz vakardienai arī neviens no pārējiem iepirkuma procedūras dalībniekiem nebija apstrīdējis BKUS lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar SIA Pamats.
Tikmēr konkursā uzvarējušā uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Kreicers joprojām atrodas apcietinājumā. Formāli, vērtējot konkursu, tam neesot nozīmes. Neesot gan arī tā, ka koruptīvos darījumos iesaistītus uzņēmumus nevarētu izslēgt no konkursa. Taču Publisko iepirkumu likuma 39. pants nosaka, ka kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā pasūtītājs izslēdz, ja kandidāts vai pretendents par vainīgu atzīts "ar spēkā stājušos tiesas spriedumu". To kā argumentu izmanto arī BKUS. Šajā gadījumā nevienam no aizdomās turamajiem līdz šim brīdim nav uzrādītas pat apsūdzības. Pašlaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) joprojām turpina pirmstiesas izmeklēšanu un, tiklīdz tā tiks pabeigta, nosūtīs lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Taču lietas pabeigšanas termiņu prognozēt esot sarežģīti, atzina KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Birokrāti neņem vērā arī citus gadījumus, kas met ēnu uz minēto uzņēmumu. Jāatgādina, ka Valsts kontrole vērsusies Ģenerālprokuratūrā saistībā arī ar SIA Pamats līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU). Tur pēc cenu aptaujas RSU līgumu par rekonstrukcijas darbiem noslēdza ar SIA Pamats, kura piedāvātā pakalpojuma cena – 124 832 lati – bija vairāk nekā divas reizes augstāka par pretendenta piedāvājumu ar zemāko pakalpojuma cenu. Turklāt universitāte pieņēma darbā divpadsmit SIA Pamats administrācijas darbiniekus – tehnisko direktoru, sekretāri, kvalitātes vadītāju, būvdarbu vadītāju, un citus – piemēram, celtniekus strādniekus, kas rada aizdomas par būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu un iepriekšējās vienošanās risku.
No augstākajām amatpersonām asu sašutumu par to, ka firma ar tādu reputāciju atkal uzvarējusi konkursā, līdz šim paudis vienīgi premjers Valdis Dombrovskis (JL), pēc kura izteikumiem veselības ministre arī uzdeva IUB veikt pārbaudi. Atzinums par konkursa norisi birojam jāsniedz mēneša laikā, taču tiek norādīts, ka IUB var vērtēt tikai tā likumību; bet aģentūrai LETA bijušais KNAB priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs bija norādījis – ja pieņem, ka pēdējais konkurss noticis uz godīga pamata, nav tiesiskas iespējas atzīt to par nenotikušu, kopumā problēmu raksturojot kā "diezgan sarežģītu".
Jāpiebilst, ka saskaņā ar IUB informāciju, SIA Pamats uzvarējis daudzos ārstniecības iestāžu izsludinātajos konkursos – Rīgas 1. slimnīcā, Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā, Austrumu slimnīcā, Latvijas Infektoloģijas centrā, kā arī jau minētajā RSU. Taču uzvaras BKUS rīkotajos konkursos SIA Pamats bijušas ar ievērojamu regularitāti. Kopš 2004. gada atklātajos konkursos šī firma uzvarējusi apmēram desmit reižu, un līgumcena kopumā pārsniedz 10 miljonus latu. Šie dati neuzrāda iespējamos sadārdzinājumus, kas radušies darbu veikšanas gaitā.