Ārstniecības iestādes ar Veselības norēķinu centra piedāvātajiem līgumiem par valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu nav mierā. Naudas ir tik maz, ka pacientu ārstēšanai var arī nepietikt.
Taču to, ka līgumus vispār neparakstīs, Neatkarīgās aptaujātajās slimnīcās gan nesaka. "Nevarēs jau to līgumu neparakstīt, jo, ja divu mēnešu laikā neparakstām, tad to piedāvās citiem," vaļsirdīgi atzīst Madonas slimnīcas vadītājs Bruno Kokars. Taču ārstniecības iestādes vēl pacīnīšoties, lai līguma noteikumi tomēr būtu labvēlīgāki.
Grozījumus līgumos pieteikušas praktiski visas slimnīcas, un daudzām norēķinu centrs nācis pretim.
Kur paliks pacienti?
Nepieciešamos datus, lai pierādītu, ka atsevišķos punktos līgums ir pārskatāms, vēl gatavo, piemēram, Madonas slimnīca. "Atsūtīto līgumu vēl neesam parakstījuši. Tikāmies arī ar ministri [Baibu Rozentāli], un es izteicu priekšlikumu, ka mums vajadzētu vairāk atbalstīt dienas stacionāru. Viņa teica – mēģiniet pierādīt. Un mēs tagad vācam informāciju, lai to izdarītu," stāstīja B. Kokars. Viņš skaidroja, ka diennakts stacionāram noņemti 37% finansējuma, salīdzinot ar pērno gadu, un sprieda, ka daudz ko, kas līdz šim ārstēts diennakts stacionārā, varētu darīt arī dienas stacionārā. Taču tad naudas vajag vairāk – vēl vismaz 100 000 latu, lai varētu izdarīt vismaz tik, cik pērn.
Jāpiebilst, ka Veselības norēķinu centrs līgumā noteicis, ka Madonas slimnīca var apkalpot 2000 neatliekamo pacientu. "Bet pagājušogad mums gada laikā bija 6000. Nesaruks taču tas pacientu skaits! Kur tad viņi paliks? Hospitalizācijas plāni ātrajai palīdzībai jau nav mainījušies. Viņi jau ved uz tām pašām slimnīcām, kur pagājušogad. Tātad naudas pietrūks," viņš secināja.
Neatliekamos gadījumos neatteiks
To pašu Neatkarīgajai teica arī citās slimnīcās. Galu galā finansējums stacionārajai aprūpei, kurā jau pērn varēja nodrošināt tikai neatliekamo palīdzību, šogad sarucis vēl par trešo daļu. Tātad teorētiski arī palīdzību varētu sniegt par trešo daļu mazāk pacientu. Jau rakstīts, ka arī pašas ministrijas sniegtie aprēķini apliecina, par šā gada finansējumu teorētiski iespējams apmaksāt par 14 734 izsaukumiem mazāk ātro izsaukumu nekā 2009. gadā, bet slimnīcās stacionēt kopumā 200 000 pacientu, salīdzinot ar 317 994 pacientiem 2009. gadā, kas ir par 117 994 mazāk. Tomēr slimnīcās uzsver – akūtos slimniekus aiz durvīm nekādā gadījumā neatstās. "Neatliekamo palīdzību sniegsim pilnā apjomā," Neatkarīgajai sacīja Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs. Arī tur līguma summa ir par 33% mazāka nekā pērn. "Cik nu ir tās naudas, tik ir. Kad naudas vairs nebūs – tad domāsim, ko darīt. Mēs esam šīs situācijas upuri, bet negrasāmies nesniegt palīdzību," sacīja A. Ķipurs. "Mēs jau neatliekamiem pacientiem nemaz nedrīkstam atteikt. Tad jau būs krimināllieta. Mēs drīkstam atteikt uz plāna [plānveida pacientiem], bet plāna jau nav," teica arī B. Kokars.
Draud zaudējumi
A. Ķipurs gan uzsvēra – slimnīcai, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbībā, par visu ir jāsamaksā. "Un mēs nevaram veikt nekādus darbus, nesaņemot par to finansējumu," piebilda slimnīcas vadītājs, norādot, lai tad "gudrās galvas" arī finansējumu meklējot. Kamēr tas būs, slimnīca strādāšot. Tiesa, pacienti diennakts stacionāros palīdzību varēs saņemt tikai akūtos gadījumos. A. Ķipurs gan piebilda: "Tā robeža starp plānveida palīdzību un akūto ir duāla." "Plānveida principā mēs nesniedzam. Bet 92% ir neatliekamie slimnieki. Pārējie 8% – it kā ir plānveida, kas drīz būs neatliekamie," viņš skaidroja.
Ja slimnīcās palīdzību sniegs lielākam skaitam pacientu, nekā valsts maksā, tas nozīmēs zaudējumus pašām ārstniecības iestādēm un jaunus parādus. Veselības ministrija gan solījusi sekot līdzi situācijai un vajadzības gadījumā meklēt risinājumus, lai bez neatliekamās palīdzības cilvēkus neatstātu.