Ja, grozot priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas likumus, partijas nevienosies par šauru labojumu spektru, tad darbu vajadzīgajā laikā visdrīzāk pabeigt nevarēs, bet diskusijas par tiem kļūs vien par priekšvēlēšanu retorikas sastāvdaļu. Pašlaik partijām ir ļoti atšķirīgi viedokļi.
Kaut gan sākotnēji varēja domāt, ka vismaz Jaunais laiks (JL) vienojies ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) par likumprojektu virzīšanu, ko politikas procesa vērotāji tiecās skaidrot ar šo politisko spēku kārtējo saliedēšanos pret Tautas partiju (TP), JL un ZZS principāli atšķirīgās nostājas par atsevišķiem priekšlikumiem liek secināt, ka diskusijas par izmaiņām partiju finansēšanā un aģitācijā varētu buksēt arī šo partiju starpā.
Koalīcijas sadarbības padomē šis jautājums gan vēl neesot vispusīgi apspriests. Tas visdrīzāk notikšot nākamnedēļ. Priekšvēlēšanu periods sākas jūnijā, tādējādi grozījumi, ja partijas tiešām gribētu ko mainīt, būtu jāpieņem līdz tam.
Mazāk reklāmu, ilgāk klusumu
Jau vēstīts, ka JL piedāvā ierobežot aģitācijas tēriņu limitu no pašlaik 571 000 latu uz 356 000 latu, šajā summā iekļaut pirms pēdējām vēlēšanām izņemtās izdevumu kategorijas, piemēram, izdevumus par vēlēšanu kampaņu organizēšanu, kā arī samazināt maksimālā ziedojuma apmēru no 100 līdz 50 minimālajām mēnešalgām gadā. Tas nozīmē, ka pašlaik atļauto 18 000 latu gadā vietā viena persona varētu ziedot, piemēram, 9000 latu. ZZS savukārt piedāvā tā saukto klusuma periodu, kad mēnesi pirms vēlēšanām tiktu būtiski ierobežota vēlēšanu aģitācija. Šis turklāt nav pirmais šāds ZZS mēģinājums. Savulaik šī partija iesniedza priekšlikumu pat par trīs mēnešu klusuma periodu.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai stāstīja, ka ZZS piedāvātajā variantā klusuma periods būtu saistošs elektroniskajiem medijiem – radio un televīzijai, jo tieši tur reklāmas ir visintensīvākās un atstāj lielāko iespaidu uz vēlētāju. Uz drukātajiem medijiem, pēc viņa teiktā, šāds ierobežojums neattiektos. Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi partijas nevis pirktu reklāmas laiku un skandinātu tajā savus saukļus, bet piedalītos televīzijas vai radio diskusijās un savu piedāvājumu paustu partijām speciāli piešķirtos laikos.
ZZS un JL priekšstati nesakrīt
JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka par atbalstu šim ZZS priekšlikumam partija vēl nav lēmusi. ZZS savukārt jau tagad kategoriski neatbalsta Jaunā laika priekšlikumu, kas paredz ziedojuma apmēra samazināšanu, uzsvēra A. Brigmanis. Atšķirīgas nostājas šīm partijām ir arī par jautājumu, kas ir partiju finansēšanas likuma atvēršanas pamatā. Proti, likums, kurā partijas gatavojos iekļaut arī daļu no saviem minētajiem priekšlikumiem, tiek atvērts uz tā likumprojekta bāzes, kas tiek sūtīts no valdības un kurā paredzēta partiju finansēšana no valsts budžeta jau no 2011. gada – tātad pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. To atbalsta JL, savukārt noraida – ZZS, kuras pārstāvētie ministri atturējās arī balsojumā valdībā, kad šo likumprojektu nodeva izskatīšanai Saeimā. A. Brigmanis sacīja, ka pašreiz nav īstais laiks šādām izmaiņām partiju finansēšanā. To, pēc viņa domām, nesaprastu arī vēlētāji.
Neērtais priekšvēlēšanu laiks
Jāatgādina, ka pret būtiskām izmaiņām kopumā aģitācijas un finansēšanas likumos ir TP. Tās deputāts Māris Kučinskis atzina, ka diskutēt vēl varētu par tiem grozījumiem, kas ir vairāk tehniski un kurus ieteicis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Bet politiskas diskusijas nebūtu prātīgi uzsākt. Kam iebilst TP atrodas gan JL, gan ZZS ierosinājumos. Piemēram, par mēnesi ilgo klusuma periodu M. Kučinkis sacīja, ka optimāls variants ir jau pēdējos grozījumos pieņemtais – kad aģitācija aizliegta vēlēšanu dienā un dienu pirms tam. Pretējā gadījumā, pēc politiķa domām, vienkārši palielinātos slēptās reklāmas īpatsvars un administratīvo resursu izmantošana. Savukārt, runājot par JL priekšlikumu atkal iekļaut limitējamo priekšvēlēšanu izdevumu kategorijā tās lietas, kas tika izņemtas, viņš atgādināja, ka toreiz izmaiņas atbalstīja JL, un norādīja, ka toreiz labojumu mērķis bija pārlikt uzsvaru no reklāmas uz tiešo aģitāciju. Tāpēc diezin vai to vajadzētu atkal mainīt.
Drīzāk noraidošas šo likumu revidēšanai priekšvēlēšanu laikā ir arī partijas opozīcijā. Šādu nostāju publiski paudis Saskaņas centrs. Citas opozīcijas partijas, LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo savukārt atzina, ka partija par šiem jautājumiem lēmumu nav pieņēmusi, taču viņš pats domājot, ka gads pirms vēlēšanām nav labākais laiks, lai mainītu noteikumus.
