Jaunā valsts apmaksātās veselības aprūpes koncepcija, kas saista pakalpojuma saņemšanas iespēju ar nodokļu nomaksu, var palikt bez virzības un kalpot vien kā kārtējais apliecinājums Jaunā laika un Tautas partijas nesaskaņām.
Lai arī darba grupa, kas tika dibināta pēc premjera rīkojuma, savu darbu pabeigusi jau pērnā gada nogalē, jautājuma virzībai nepieciešams politisks atbalsts arī no veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) un viņas pārstāvētās partijas, jo tieši Veselības ministrija ir tā, kas varētu virzīt jautājuma izskatīšanu tālāk valdībā.
Taču šīs idejas aktualizēšanā galvenā loma bijusi Jaunajam laikam. Rudenī ar ierosinājumu mainīt sistēmu nāca klajā Jaunā laika deputāte Ingrīda Circene. Pēc tam viņas partijas biedrs premjers Valdis Dombrovskis dibināja darba grupu, kurai bija jāizstrādā koncepcija, bet šonedēļ šai koncepcijai oficiālu atbalstu pauda arī Jaunā laika valde.
Cer uz papildu naudu
Jāatgādina, ka idejas pamatā ir valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana tikai tiem, kas ir maksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā arī tiem, kas attaisnotu iemeslu dēļ to nemaksā. Tādējādi šis ierobežojums neattiektos uz pensionāriem, invalīdiem, bezdarbniekiem, nepilngadīgajiem, profesionālajās un augstākajās izglītības iestādēs studējošajiem, kā arī uz vienu no vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Iedzīvotājiem, kas nav nodokļu maksātāji un nepieder nevienai no šīm grupām, būtu dota iespēja pašiem sevi nodrošināt ar valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, veicot īpašas iemaksas valsts budžetā, kas varētu būt apmēram 200 lati gadā.
Pašlaik nodokļu nemaksāšana gan nozīmētu liegumu saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus tikai primārajā un sekundārajā aprūpē. Plānveida palīdzība slimnīcās – operācijas un tamlīdzīgi pakalpojumi, ko nevar veikt ambulatori vai dienas stacionāros, jau tagad nav pieejami – maksā nodokļus vai nemaksā. Slimnīcās no valsts budžeta spēj nodrošināt tikai neatliekamo palīdzību, kas jebkurā gadījumā pienāktos visiem – neatkarīgi no nodokļu nomaksas. Taču darba grupa esot aprēķinājusi – ja jaunā sistēma darbotos jau tagad, valsts nodrošinātā veselības aprūpe nepienāktos vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju, bet, iesaistot viņus valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, finansējums medicīnai tiktu papildināts par 56 miljoniem latu gadā.
Ministre neatbalsta
"Veselības aprūpes pieejamības saistīšana ar nodokļu nomaksu pretnostatīs ārstus un pacientus," ideju komentēja veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), jo pēc viņas teiktā ārstu uzdevums ir palīdzēt pacientiem atgūt veselību, bet ar nodokļu iekasēšanu jānodarbojas nodokļu inspektoriem. Pēc ministres domām, veselības aprūpes saistīšana ar nodokļu nomaksu ir pretrunā ar Veselības ministrijas īstenoto politiku – nodrošināt ārstniecības pieejamību un samazināt birokrātiju veselības aprūpē. "Redzu, ka Jaunā laika Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes iecere ir Latvijā veidot maksas medicīnas sistēmu līdzīgi kā Amerikas Savienotajās Valstīs. Esošais piedāvājums izskatās vienkārši pēc kārtējā mēģinājuma lāpīt valsts budžetu uz veselības aprūpes rēķina," sacīja B. Rozentāle.
Viņa gan norāda, ka jau Ministru kabineta sēdē, kuru vadīja Valsts prezidents Valdis Zatlers, lemts, ka jāizvērtē obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderība, un tas arī tikšot darīts. Pirms tam viņa uzklausīšot finanšu ministra, labklājības ministra un Latvijas Bankas prezidenta viedokli.
Igaunijā nāk pretim vairāk
Neatkarīgā jau rakstīja, ka līdzīga sistēma darbojas Igaunijā, bet tur iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus piesaistīta sociālā nodokļa nomaksai. Igaunijā tas ir 33% apmērā no ienākumiem un 20% tiek novirzīti pensijām, 13% – veselības apdrošināšanai. Tāpat tur ir arī sabiedrības grupas, kuras ārstniecību var saņemt, ja šādu nodokli nemaksā – pensionāri, bezdarbnieki, studenti. Tiesa, tur šo cilvēku loks ir daudz plašāks, nekā to pašreiz paredz Latvijā tapusī koncepcija. Tur valsts apmaksātie pakalpojumi tiek nodrošināti arī, piemēram, tam vecākam, kurš nestrādā un kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, nevis pusotram, kā paredz šī koncepcija, kā arī vienam no vecākiem, ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, kas jaunāki par 19 gadiem.