Valsts atvēl 6,4 miljonus latu neskaidriem projektiem

 
©nra.lv

Valsts kanceleja tuvāko gadu laikā iecerējusi veikt četrus projektus, lai atbalstītu strukturālo reformu īstenošanu, analītisko spēju stiprināšanu, administratīvā sloga apzināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Kopējais finansējums šiem projektiem plānots 6,4 miljonu apmērā, kas pārsvarā tiks piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem.

Lai gan finansējums ir salīdzinoši liels, informācija par tā izmantošanas mērķiem ir miglaina, bet Valsts kancelejas skaidrojumi – vispārīgi.

Zināms vien tas, ka projektu veikšanai tiks piesaistīti neatkarīgi auditori. Jau projektu darbības laikā gan tiek solīta detalizētāka informācija, kuru pagaidām nevarot atklāt, jo nav izsludināti konkursi plānoto aktivitāšu īstenošanai. Tam, lai tā tiešām būtu, sekot apņēmusies Saeimas Eiropas lietu komisija, kuras uzdevums ir pārraudzīt Eiropas struktūrfondu izlietojumu.

Summu zina, detaļas – ne

Lai gan oficiāli projekta detaļas Valsts kanceleja neatklāj, no Neatkarīgās rīcībā esošās Valsts kancelejas sagatavotā finansējuma tabulas izriet, ka par 1,5 miljoniem paredzēts atbalstīt strukturālo reformu īstenošanu un analītisko spēju stiprināšanu. Aptuveni pusmiljons četru gadu laikā no tā paredzēts strukturālo reformu ietekmes novērtējumam noteiktām jomām, kā arī atsevišķi finansējums 400 000 latu apmērā – šo jomu funkciju audita īstenošanas atbalstam. Šogad plānots to veikt piecās jomās. Kas būs šīs jomas, Valsts kanceleja nesaka un vakar neatklāja arī Saeimas deputātiem Eiropas lietu komisijā, jo to vēl lemšot Valsts pārvaldes politikas attīstības padomē. Tas, ka šīs jomas it kā nav zināmas, gan nav traucējis noteikt, ka vajag izvērtēt tieši piecas un ka tām būs nepieciešams tieši tik liels finansējums, cik paredzēts.

Informēšanai – 138 tūkstoši

Tāpat vairāk nekā miljons latu paredzēts administratīvā sloga samazināšanai un administratīvo procedūru vienkāršošanai. 55 000 latu no tiem paredzēti nozaru komersantu un ekspertu aptaujām par regulējuma radīto slogu un administratīvajām procedūrām, 149 997 lati – iedzīvotāju aptaujai administratīvo procedūru novērtējumam, savukārt regulējuma prasību analīzei un pārvaldes institūciju novērtējumam – 345 000 latu. Taču vēl 337 000 latu šajā projektā paredzēti administratīvā sloga pētījumiem, kas pēc būtības pārklājas ar iepriekšminētajām aktivitātēm. Metodisko rokasgrāmatu izstrādei šajā projektā paredzēti gandrīz 20 000 latu. Tāpat nauda atvēlēta semināriem un konferencēm.

Miljons latu domāti arī publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanai, un šā projekta ietvaros tiks izvērtēta publisko pakalpojumu sniegšanas kārtība un vēlamais modelis. Bet par nepilniem trijiem miljoniem plānots izstrādāt publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmu.

Plānojot projektu finansējumu, nav aizmirsts arī par sabiedrības informēšanu, kā to paredz Eiropas Komisija. Taču atvēlētās summas šim mērķim ir diezgan ievērojamas – kopumā par visiem četriem projektiem gandrīz 138 000 latu.

Skepse par lietderību

Lai gan nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes sistēmu un izglītot ierēdņus nenoliedz, neizpratni par projekta lietderību pauduši Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti. Vakar jau trešo reizi uz komisijas sēdi tika aicināti Valsts kancelejas pārstāvji, taču deputātu skepse netika kliedēta. "Man joprojām ir bažas par iecerēto valsts pārvaldes funkciju audita projektu realizācijas kvalitāti un rezultātiem. Paredzēti neskaitāmi pētījumi, kuriem plānots tērēt miljonus latu. Tomēr atklāts paliek jautājums, kā tie praktiski uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti, cik daudz līdzekļu varēs ietaupīt?" sacīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (PS). Viņa arī piebilda, ka valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanai un uzlabošanai jābūt vienam no ierēdņu pamatuzdevumiem, nevis tas jārisina kampaņveidīgi, tērējot ES fondu finansējumu. "Nedrīkst būt tā, ka gadiem nekas netiek darīts, bet tagad tam jau nepieciešami miljoni," komisijas sēdē teica V. Paegle.

Trūkst politiskās gribas

Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane gan norādīja, ka bieži šādu projektu praktiskais ieguvums ir atkarīgs no politiskās gribas, proti, vai politiķi ir gatavi ņemt vērā un realizēt ekspertu ieteikumus un auditu rezultātus. Taču paredzētie auditi un izvērtējumi esot akūti nepieciešami. Piemēram, administratīvā sloga samazināšanas vajadzību paredz Eiropadomes vienošanās, ka līdz 2007. gadam administratīvais slogs tiek samazināts par 25%, uz publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas nepieciešamību norādījuši starptautiskie aizdevēji, bet strukturālās reformas ir paredzētas Pasākumu plānā valsts pārvaldes un civildienesta optimizēšanai.