Stingrāku aģitācijas kārtību līdz vēlēšanām var arī neieviest

 

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis vairākas izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas kārtībā un publiskos paziņojumos tos steigušas atbalstīt arī atsevišķas partijas, Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvju teiktais par šo tēmu liecina – līdz gaidāmajām vēlēšanām rudenī šādi grozījumi, visticamāk, netiks pieņemti.

Politiķi par to runā izvairīgi, ļaujot noprast, ka pat tām partijām, kas izmaiņas atbalsta, konkrēta rīcības plāna, kā panākt, lai grozījumus sāktu skatīt un tos pieņemtu samērā lielā tempā – līdz jūnijam, kad oficiāli sākas priekšvēlēšanu periods, nemaz nav.

Vārdos, ne darbos

Par to, ka aģitācijas likums jāgroza, pagājušās nedēļas nogalē paziņojumu medijiem izplatīja apvienība Vienotība, kuru veido politiskās partijas Pilsoniskā savienība, Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai. Taču pat no šo partiju pārstāvju teiktā izriet, ka galvenā iniciatore tam bijusi tikai viena no apvienības trijām partijām – Pilsoniskā savienība – un citās īsti pat nevarēja paskaidrot, kādā veidā izmaiņas tiks virzītas. Turklāt arī Pilsoniskās savienības aktivitātes tiek skaidrotas drīzāk ar partijas centieniem apslāpēt negatīvās ziņas, ka pirms pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām tieši Pilsoniskās savienības aģitācijas kampaņā KNAB konstatējis būtiskāko pārkāpumu – Eiropas Parlamenta naudas 13 000 latu apmērā izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, ko KNAB definējis kā neatļautu ziedojumu, kas, visticamāk, būs jāatskaita valsts budžetā.

Turklāt parlamentā norāda – izmaiņas aģitācijas kārtībā varētu skatīt tikai kopā ar likumu, kas paredz politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta, jo šīs lietas ir saistītas. Taču partiju finansēšanas likumprojekts pirms izskatīšanas parlamentā jāizstrādā Ministru kabinetā, kur ilgu laiku tas tika vilcināts. Šodien gan to paredzēts skatīt valdības sēdē, tomēr arī tas negarantē raitu likumprojekta virzību Saeimā. Koalīcijas politiķu teiktais liecina, ka partijas nav gatavas šo jautājumu cilāt priekšvēlēšanu laikā. Turklāt pašreizējā redakcijā valdībā gatavotais likumprojekts paredz, ka partijas no valsts budžeta būtu jāsāk finansēt jau no 10. Saeimas, taču ne visas tam ir gatavas, ar ko skaidrojama vilcināšanās. Tādējādi aģitācijas noteikumi, kas attiektos jau uz tuvākajām vēlēšanām, būtu jāskata atsevišķi.

Priekšlikumi neviennozīmīgi

No partiju viedokļa situāciju sarežģījot arī tas, ka KNAB priekšlikumi aģitācijas likumu uzlabošanai neattiecas tikai uz tēriņu griestiem, kurus, pēc biroja speciālistu domām, vajadzētu pazemināt, un limitā iekļaut arī reklāmas materiālu sagatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu un organizēšanu, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksas un citas lietas, kas pašlaik netiek iekļautas ierobežoto tēriņu kategorijā. KNAB rosinājis definēt arī slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju un noteikt tās aizliegumu, atrunāt, ka, tāpat kā sabiedriskajās raidorganizācijās, arī komercraidorganizācijās deputāta kandidāts nedrīkst vadīt raidījumus un gatavot intervijas, bet, lai ierobežotu administratīvo resursu izmantošanu politiķu popularizēšanai, aicina izvērtēt jautājumu par ierobežojumu noteikšanu pašvaldību finansēto preses izdevumu izdošanai priekšvēlēšanu periodā, nosakot, ka tajos ir aizliegtas intervijas ar deputāta kandidātiem, vai arī 30 dienu pirms vēlēšanām vispār aizliegt izdot šādus preses izdevumus. Taču Saeimā par to esot – "cik frakciju, tik viedokļu". Kad pieņemts pašreiz spēkā esošais likums, partijas esot bijušas vienisprātis, ka likums ir slikts un tas jālabo, bet šoreiz tā neesot.

Var tērēt pusmiljonu

Jāatgādina, ka KNAB iniciatīva saistīta ar biroja speciālistu secinājumiem, ka šobrīd partijām ir pārāk brīvas rokas vēlētāju ietekmēšanā ar reklāmas palīdzību, turklāt daudzas lietas likumos nav atrunātas. Zināmā mērā jaunie grozījumi nozīmētu atgriešanos pie vecās kārtības, kad tēriņu griesti bija zemāki un tajos tika iekļauti praktiski visi partiju izdevumi priekšvēlēšanu laikā. Šobrīd atļauto tēriņu apmērs ir 32 santīmi uz vēlētāju; 9. Saeimas vēlēšanās šis limits bija 20 santīmu uz vēlētāju.

Ja aģitācijas noteikumi netiks mainīti, pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām katra partija reklāmām varēs tērēt gandrīz pusmiljonu latu. Salīdzinoši – pirms 9. Saeimas vēlēšanām atļautais limits bija nepilni 280 000 latu. Oficiāli priekšvēlēšanu periods, kad jāsāk uzskaitīt partiju tēriņi aģitācijas sakarā, sākas trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Šogad tas būs 5. jūnijā.