Inga Paparde / Autori

Latvija nedrīkst atteikties no starptautiski pieņemta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa, jo nepastāv racionāls pamats un nav saskatāmi būtiski ieguvumi, ja Latvijā tiek mainīti veselības aprūpes finansējuma principi, secinājusi Latvijas Ārstu biedrības organizētā veselības aprūpes finansēšanas darba grupa.

No e-veselības uz digiveselību – vai šādi pārsaukts veselības aprūpes digitalizācijas projekts būs veiksmīgāks, to rādīs nākamais gads, taču pagaidām valdība atkal lēmusi par projekta pagarināšanu. Iemesli ir objektīvi – Covid-19 pandēmija, kas būtiski ietekmēja projekta īstenotāja, Nacionālā veselības dienesta darbu un veiktspēju, tomēr, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar e-veselības projekta īstenošanu un iztērētajām milzu naudas summām, bažas nemazinās.

Vairāk nekā 160 miljoni eiro – tik liels pašlaik ir finansiālais iztrūkums veselības nozarē. Veselības ministrija to vairs nesauc pat par kritisku situāciju, bet salīdzinājumā ar sauso un karsto laiku mežā, kur pat vismazākā dzirkstele vai izraisīt postošu ugunsnelaimi, lieto vārdu savienojumu “degošas vajadzības”. Šāds finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu situācijas nepasliktināšanos, atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins un nozares eksperti.

Slimnīcām uzņemšanas nodaļās ir grūti nodrošināt speciālistu pieejamību un nepieciešamos izmeklējumus visu diennakti. Tāpat stacionāros nav vienotas izpratnes par veselības aprūpes pakalpojumu profila saturu un tā izpildi, kas neapšaubāmi ietekmē arī veselības aprūpes kvalitāti.

Sirds asinsvadu alianse vēršas Saeimā ar priekšlikumu nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai.

Latvijā valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai pagaidām ir vāji rezultāti, jo tikai trešā daļa aicināto sieviešu atsaucas uzaicinājumam un veic krūšu pārbaudi.

Ciemats “Rožkalni” ir maza terapeitiska kopiena Latvijā, kas veidota cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem netālu no Valmieras. Kopiena jau vairāk nekā trīsdesmit gadus uzņēmusi pie sevis cilvēkus, kurus citkārt sabiedrība īpaši nepieņem.

Latvijas Pensionāru federācijas vadības grožus seniori vēlreiz uzticējuši līdzšinējai organizācijas vadītājai Aijai Barčai. Vai tas nozīmē, ka Latvijā lielākā pensionāru organizācija saglabās savas iepriekšējās tradīcijas un centīsies ar atbildīgajām institūcijām un politiķiem vienmēr panākt kompromisu?

Latvijā katra sestā meitene kavē mācību dienas vai stundas tāpēc, ka viņai nav pieejamas higiēnas preces. Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju parakstījuši kolektīvo iesniegumu par bezmaksas higiēnas precēm meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs.

Sociālās apdrošināšanas budžetā nepieciešams vismaz septiņu miljardu eiro uzkrājums, lai veidotu drošības spilvenu un mēs būtu droši, ka pensiju izmaksa kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ neapstāsies.

Latvijā ir kritiski zema sieviešu atsaucība vēža skrīninga programmām, un ir daudz diskutēts par uzaicinājuma vēstulēm – gan par saturu, gan tehnisko risinājumu, gan vizuālo izskatu. Līdz šim atbildīgās iestādes sūrojušās, ka daļa sieviešu nav norādījuši pareizu adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu. Beidzot Nacionālais veselības dienests uzaicinājumus sūtīs arī elektroniski.

Valsts pensiju sistēma ir konstruēta, lai tā darbotos ilgtermiņā, riskus sadalot starp pensiju sistēmas līmeņiem, tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un prognozes, rodas jautājums – vai darbaspējīgie Latvijas iedzīvotāji spēs “pavilkt” pensiju izmaksu arī nākotnē, kad uz vienu pensionāru būs 1,7 vai pat mazāk strādājošo un nodokļus maksājošo? Otrkārt, lai gan vidējās pensijas apmērs pēdējā gada laikā ir pieaudzis, Latvijā ir zems pensijas atvietojuma līmenis. Tas nozīmē, ka cilvēka ienākumi pensionējoties būs divas reizes mazāki nekā alga. Uz šo problēmu Latvijai norāda arī Eiropas Komisija.

Ja nebūs papildu finansējuma kompensējamo zāļu apmaksai, gada beigās deficīta dēļ būs jāsamazina kompensācijas apmēri un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.

Sarunā ar premjerministru Krišjāni Kariņu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gaida konkrētu risinājumu – kā valdība šogad plāno risināt problēmsituācijas veselības aprūpē, jo līdzšinējie soļi neliecina par patiesu situācijas izpratni.

Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu atsaucības rādītājiem krūts veselībā – tikai trešā daļa sieviešu izmanto uzaicinājuma vēstules, lai veiktu veselības pārbaudi – skrīningu. Kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir būtiski augstās – 56 procenti sieviešu veikušas pārbaudi.

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs neuzskata, ka no saules iedarbības ir jāsargā āda, bet trešdaļa iedomājas, ka to dara, bet patiesībā – āda no tiešu saules staru iedarbības paliek nesargāta, un tas ir milzīgs risks veidoties ādas vēzim.

Saeima sākusi izskatīt iniciatīvu par agrākas pensionēšanās iespēju daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Atbildīgās ministrijas pašlaik ir skeptiskas – jo agrāka pensionēšanās nozīmēs papildu slogu sociālajam budžetam.

Katastrofāls naudas trūkums veselības aprūpes sistēmā grauj ikviena pacienta cerības jau tuvākajos mēnešos tikt ārstētam, “Neatkarīgajai” saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča. Tāpēc pacientu organizācijas apvienojušās ar mediķiem un šodien protestē pie Saeimas nama.

Veselības ministrija rosina atcelt obligātu prasību par sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs. Slimnīcas, poliklīnikas un pansionāti bija Covid-19 masku pēdējie “bastioni”. Tajā pašā laikā izglītības iestādes saņēmušas jaunu brīdinājumu, ka koronavīruss nekur nav pazudis un jāsaglabā prasība aizdomu gadījumā skolēniem un skolotājiem veikt paštestus.

Kad pēc nepilnu četru gadu braukāšanas pie dažādiem ārstiem un speciālistiem Gunita ar mammu beidzot bija nonākušas īstajā kabinetā, kurā ārsts vienā teikumā noteica diagnozi, slimība jau diemžēl bija smagā pakāpē. Līdzīgi kā daudziem pulmonālās hipertensijas pacientiem arī Gunitas mammai slimību atklāja novēloti.

Nacionālais veselības dienests, izplatot ziņu par e-veselību, kurai no nākamā gada varēs piekļūt tikai ar e-parakstu, ļoti satraucis sabiedrību, īpaši gados vecākus cilvēkus, kuri e-parakstu neizmanto un, visticamāk, neizmantos.

Eiropas Savienībā reģistrētās zāles joprojām nesasniedz pacientus pietiekami ātri un nav pieejamas visās dalībvalstīs. Augstas cenas par inovatīvu ārstēšanu un zāļu trūkums rada nopietnas bažas pacientiem un veselības aprūpes sistēmai.