Vairāk nekā 160 miljoni eiro – tik liels pašlaik ir finansiālais iztrūkums veselības nozarē. Veselības ministrija to vairs nesauc pat par kritisku situāciju, bet salīdzinājumā ar sauso un karsto laiku mežā, kur pat vismazākā dzirkstele vai izraisīt postošu ugunsnelaimi, lieto vārdu savienojumu “degošas vajadzības”. Šāds finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu situācijas nepasliktināšanos, atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins un nozares eksperti.
Veselības ministrija apkopojusi datus par nepieciešamo finansējumu veselības nozarei: lai īstenotu valsts saistības pret Latvijas iedzīvotājiem veselības jomā šogad papildus ir nepieciešami vismaz 160 miljoni eiro, kas kopumā veidotu 12 procentus no valsts budžeta izdevumiem. “Problēma ir saistīta ar rindu pieaugumu, jo aug pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojuma,” skaidroja Veselības ministrijas speciālists Boriss Kņigins. Finansējums nepieciešams, lai mazinātu rindas, kuras pašlaik jau ir “apdraudoši garas”.
Atšķirībā no citiem gadiem šoreiz nav runa par papildu finansējuma piešķiršanu, lai kaut ko nodrošinātu Latvijas pacientiem papildus, jo šis aprēķinātais finansējums - ja to piešķirs - ļaus tikai saglabāt pakalpojumus līdzšinējā (turklāt - nepietiekamā!) līmenī. Kam ir nepieciešama nauda? Vispirms viena no akūtākajām vajadzībām ir bērnu zobārstniecība. Ar pašreiz piešķirto finansējumu vairs nav iespējams nodrošināt valsts apmaksātus zobārsta pakalpojumus bērniem. Šajā gadā tam ir nepieciešami vairāk nekā četri miljoni eiro.
Viena no finansiāli ietilpīgākajām pozīcijām ir stacionāro ārstniecības iestāžu gultasdienu tarifu noteikšana atbilstoši faktiskajām izmaksām. Veselības ministrija aprēķinus balstījusi uz iepriekšējo mēnešu faktiskajiem izdevumiem, secinot, ka kopējais iztrūkums pret faktiskajam izmaksām 2023. gadā ir 106,9 miljoni eiro. “Lielākās tarifu nenosegtās izmaksu pozīcijas ir medikamentu faktiskās izmaksas un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas veido kopā 34 procentu pieaugumu,” sacīja B. Kņigins.
Savukārt ambulatorajā veselības aprūpē nepieciešami 42,7 miljoni eiro - tā būtu nauda tieši konsultāciju un izmeklējumu apmaksai pacientiem. Kā piemēru Veselības ministrija min datortomogrāfiju izmeklējumus, kur papildu finansējums varētu nodrošināt 68 503 izmeklējumus, vai rehabilitācijas pakalpojumus bērniem - finansējums ļautu sniegt vismaz 62 282 bērniem šādu palīdzību. Finansējums nepieciešams arī oftalmoloģijas, otolaringoloģijas, rehabilitācijas pakalpojumiem, rentgenoloģijas izmeklējumiem, ķirurģijas, ginekoloģijas pakalpojumiem, elektrokardiogrāfijas izmeklējumiem un ultrasonogrāfijas pakalpojumiem. Ņemot vērā pieaugošās izmaksas, nauda nepieciešama arī ģimenes ārstu prakšu uzturēšanai.
“Ja ambulatoro aprūpi un valsts apmaksāta zobārsta pakalpojumus otrajā pusgadā būtu - jā, necilvēcīgi, tomēr apturēt, tad pārtraukt zāļu apmaksu hroniskiem pacientiem ir nepieļaujami. Pašlaik iztrūkums kompensējamo zāļu budžetā ir 42 miljoni eiro,” sacīja Boriss Kņigins. Tas skar turpat 150 000 pacientu. Tie ir pacienti ar asinsrites slimībām, endokrīnām slimībām, onkoloģijas pacienti un citi.
Kopumā dati liecina, ka pacientu skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada sākumu, audzis par 20 procentiem. Tas notiek laikā, kad veselības nozarē trūkst speciālistu - nav kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Finanšu ministrijai atbildes uz jautājumu par finansējumu veselības nozarei pagaidām nav. Notiek sarunas. “Ministri uzdod jautājumu, kas būs labāk veselības aprūpē, ja piešķirs finansējumu,” sarunas par naudas meklējumiem citu ministriju budžetos atstāsta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka. “Man jāatzīst, ka, klausoties arī šodienas diskusiju un redzot datus, mēs gribētu sagaidīt no Veselības ministrijas lielāku iesaisti, es negribētu teikt vārdu reformas, bet lielāku iesaisti finansējuma pārstrukturēšanā. Viens piemērs. Izskanēja bērnu zobārstniecība. Mēs redzam, ka papildu finansējums nenodrošinās pakalpojumu, tāpat uz bērnu zobārstiem būs rindas.”
Finanšu ministrija arī redz, ka valsts slimnīcās ir zaudējumi, bet reģionālās slimnīcas strādā ar peļņu. Kāpēc tā, vai tur kaut ko nevar mainīt? Stradiņa slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš atgādināja, ka universitātes slimnīcās nonāk pacienti ar sarežģītākām veselības problēmām, kur aprūpes izmaksas ir augstākas. Jautājums ir par to, vai universitātes slimnīcām samaksā reālajām izmaksām atbilstošu tarifu. Tieši to aicina noteikt Veselības ministrija. Finanšu ministrija vēlas redzēt, ka nauda “aiziet mērķēti”, un no Karinas Plokas teiktā varēja saprast, ka līdz šim finansisti daudz ko ieteikuši, bet nekas neesot izdarīts.
“Šī nauda tiek lūgta nevis tādēļ, lai uzlabotu veselības aprūpi, bet lai nodrošinātu veselības aprūpi,” atgādināja Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības vadītāja, “mēs esam uz izdzīvošanas robežas.” “Finanšu ministrijas jautājums - kas būs labāk, ir neadekvāts, es varu pateikt, kas būs sliktāk, ja nebūs finansējuma,” uzsvēra Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. “Minēšu piemēru satiksmes jomā. Valsts iedod naudu autobusu satiksmei uz Daugavpili, bet pie Jēkabpils pasaka: naudas vairāk nav. Bet kad naudu sameklē līdz tai Daugavpilij, tad prasa, kas būs labāk. Varēs aizbraukt līdz galam!”
