Speciāli izdienas pensiju jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu, kas ietver arī priekšlikumus izdienas pensiju reformai, tomēr pagaidām ar to iepazīties nav iespējams. Esot uzsākts “politisko diskusiju cikls”.
Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, atklātā vēstulē politiķiem un sabiedrībai norāda Latvijas jauno ārstu asociācija.
Šogad pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā tika reģistrēts difterijas gadījums. Tāpat šogad, arī pēc trīs gadu pārtraukuma, ir reģistrēts jauns masalu saslimšanas gadījums. Samazinoties kopējam imunizācijas līmenim valstī, “mostas” tādas infekciju slimības, ar kurām bērni līdz šim gadu desmitiem neslimoja vai slimoja ļoti, ļoti reti.
Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei un ilūzijas par to, ka kārtējās reformas sakārtos medicīnas nozari Latvijā, ir iemesli, kāpēc pedagogu streikam sekos mediķu protesta akcijas.
Saeimai tuvākajā laikā būs jāapspriež iedzīvotāju parakstīta iniciatīva – daudzbērnu ģimeņu vecākiem ļaut pensionēties pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma.
Gandrīz divdesmit gadus Latvijā nebija mainīts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, un, lai gan likums paredz, ka transporta pabalsta apmēru pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, visus šos gadus pabalstu nepārskatīja.
Tikko kā atviegloti nopūtāmies, saņemot ziņu, ka vismaz senioriem jaunās elektroniskās identifikācijas kartes nav steidzami nepieciešamas, jo rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās joprojām ir garas un pieraksts aizpildīts mēnešiem uz priekšu. Bet velti!
Labklājības ministrija pagājušajā gadā pārbaudījusi 14 sociālās aprūpes centrus – tā ir tikai neliela daļa no visiem Latvijas pansionātiem. Lielākoties vērtēts nevalstisko organizāciju un privāti veidoto sociālās aprūpes iestāžu darbs. Visvairāk problēmu konstatēts saistībā ar atbilstošu aprūpi un rehabilitāciju, par ko arī izteikti ieteikumi.
Tikai trešā daļa uz krūts vēža skrīninga izmeklējumu – mamogrāfiju – aicināto sieviešu pagājušajā gadā ir atsaukušās uzaicinājumam un veikušas šo veselībai tik būtisko pārbaudi. Skrīninga rezultāti Latvijā klibo, un diemžēl pēc Covid-19 pandēmijas tie ir vēl bēdīgāki.
Premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītais par izdienas pensiju sistēmu vienā no pēdējām valdības sēdēm ir kaut kas līdzīgs “deja vu”, tiesa, te ir viena atšķirība – mums nešķiet, ka runa par izdienas pensiju ilgtspēju būtu nosapņota un nekad nebūtu bijusi.
Nemājīgas istabiņas, pārapdzīvotība, neciešama smaka telpās, minimālas iespējas nomazgāties, izgulējumi, bez pastaigām svaigā gaisā – šāda un vēl cita informācija atklājusies tiesībsarga veiktajā izpētes kampaņā par dzīvi pansionātos.
Ņemot vērā iegūtās ziņas par apstākļiem sociālās aprūpes centros, kuros dzīvo seniori, Tiesībsarga birojs veiks detalizētu pansionātu izpēti, lai noskaidrotu, vai šajās iestādēs tiek ievērotas cilvēktiesības.
Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošai seniorei Latvija atteikusi piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz uzkrāto darba stāžu un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Acīmredzot Francijas notikumu iedvesmots, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības ārkārtas sēdē tieši pirms Lieldienām nāca klajā ar ideju, ka Latvijā pavisam noteikti būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana.
Pirms diviem gadiem Latvija dāvinājumā no Lietuvas saņēma Covid-19 vakcīnas ar domu, ka, tiklīdz Lietuva pieprasīs, Latvijai būs vakcīnas jāatdod. Ņemot vērā lielo vakcīnu pārpalikumu, Lietuva, protams, vakcīnas neatprasīs, taču valdībai bija jāpieņem īpašs lēmums šajā jautājumā, ko Ministru kabinets arī vakar paveica.
Latvijas Pensionāru federācijai ir virkne prasību Saeimai, kuras politiķi solījuši izpildīt, bet diemžēl to ignorējuši, pat neraugoties uz šo jautājumu atrašanos Labklājības ministrijas prioritāšu augšgalā.
Lai diagnosticētu miega slimības, pašlaik Latvijā pieaugušajiem netiek apmaksāti miega izmeklējumi. Šīs slimības neārstēšana rada būtisku riska faktoru visām citām slimībām un cilvēka veselībai kopumā.
Lai arī Latvijas iedzīvotāju tiesības ir aizstāvēt savu viedokli tiesā, atsevišķos gadījumos tiesas procesus varētu uzskatīt par bezjēdzīgiem. Pirms diviem gadiem valdība izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru darbiniekiem bija jāuzrāda derīgs Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, ja viņi gribēja turpināt strādāt.
Kamēr būs spēkā pašreizējais līgums ar vakcīnu piegādātāju, Nacionālajam veselības dienestam nav nekāda pamatojuma to izbeigt, pat ja Imunizācijas valsts padome ieteikusi vakcinēt bērnus ar citu vakcīnu pret pneimokoku infekciju. Tomēr turpmākajos vakcīnu iepirkumos dienests varētu iepirkt vakcīnas, kuras bērnu aizsargātu lielākā mērā, tiesa, tas būtu reāli tikai tad, ja Veselības ministrijai būs papildu finansējums. Šogad acīmredzot nē.
Pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā pieaug saslimstība ar tuberkulozi, turklāt arvien vairāk pacientu slimnīcā nonāk ar ielaistu slimību. Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem tuberkulozes izplatības rādītājiem Eiropas Savienībā, kas ļauj sasaistīt kopējo situāciju veselības aprūpē ar iedzīvotāju veselības rādītājiem.
Veselības budžeta apstiprināšana, dažādu dokumentu pieņemšana, tikšanās un iepazīšanās ar veselības nozari – šādus simt dienās paveiktos darbus uzskaita veselības ministre Līga Meņģelsone. Ministri varētu uzslavēt par darba ražīgumu, ja vien šie visi uzdevumi nebūtu pašsaprotamas lietas, kas valdības loceklim jādara, un būtu dīvaini, ja nozares ministrs nepiedalītos budžeta apstiprināšanā.