Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt sev un savai ģimenei vismaz vienu no cilvēka pamata nepieciešamībām, piemēram, uzturēt savu mājokli siltu, reizi nedēļā ēst gaļu vai zivis, segt pēkšņus izdevumus par veselību.
Šodien norit Latvijā pirmais sarunu forums par hospisa aprūpi, aktualizējot mūsu valstī aktuālu un joprojām neatrisinātu jautājumu par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par situāciju Latvijā, hospisa idejas attīstību, problēmjautājumiem Neatkarīgās Rīta Avīzes saruna ar sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” valdes locekli Žaneti Jansoni.
Vismaz sešdesmit procentus no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta veido izdevumi pensijām, savukārt ap 30 procentiem sociālā budžeta ir invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstiem atvēlētais finansējums. Īstenojot atsevišķu politiķu interesi veselības aprūpes budžetam novirzīt 14 procentus no sociālās apdrošināšanas budžeta, pastāv būtisks risks pensiju un pabalstu finansiālajai pietiekamībai.
Igaunijā pavasarī būtiski pieaugs pensijas, lēmumu indeksēt pensijas pieņēmusi Igaunijas valdība. Pēc pensiju indeksācijas vidējā pensija kaimiņvalstī varētu sasniegt 700 eiro.
Vidējā pensija Latvijā būtiski atpaliek no igauņu, pašlaik mūsu senioru vidējā pensija ir 528 eiro. Būtiskākais pensijas apmēra kāpums notika pagājušā gada augustā, kad vidēja pensija pieauga par 90 eiro.
Ja līdz aprīļa vidum pedagogu arodbiedrība nesagaidīs rīcību no valdības, kura iepriekšējās streika sarunās apņēmās pildīt noteiktus uzdevumus, skolotāji uz trim dienām pārtrauks darbu.
Ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos valdība tomēr vienojusies atbalstīt Veselības ministrijas piedāvāto risinājumu P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas celtniecībai.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šā gada sākumā nonāca bērns, kuram tika konstatēta invazīvā pneimokoku infekcija, un, lai arī bērns bija vakcinēts, viņš smagās infekcijas dēļ nomira.
Labklājības nozarei papildus atvēlētais finansējums desmit miljonu apmērā ļaus palielināt minimālo ienākumu slieksni, kas savukārt nozīmēs lielāku sociālo atbalstu trūcīgajiem, uzsver labklājības ministre Evika Siliņa.
Farmācijas uzņēmumi samazina medikamentu pieejamību Latvijā. Milzīgais pieprasījums pēc pretsāpju un pretsaaukstēšanās zālēm šajā ziemā un farmācijas uzņēmumu nespēja saražot un piegādāt pietiekami daudz medikamentu nav vienīgie iemesli zāļu pieejamības apgrūtinājumiem.
Pašlaik ir skaidrs, ka Latvija nevarēs pilnībā atteikties no pieteiktajām vakcīnām, kā arī nevarēs par šo naudu iegādāties citas zāles, jo tam nepiekrīt farmācijas uzņēmums, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija. Tomēr ir arī kāda laba ziņa: visas pieteiktās vakcīnas nebūs jāizpērk, un tas nebūs jādara viena gada laikā.
Izskatot Saeimas opozīcijas deputātu un politisko partiju Saeimas frakciju priekšlikumu, valdībai bija iespēja izvērtēt papildus piešķiramo finansējumu sociālajai jomai un veselībai. Tomēr neviens no opozīcijas priekšlikumiem netika ņemts vērā un visi ierosinājumi par šāgada valsts budžeta līdzekļu pārdali tika noraidīti.
Valdības deklarācijā ir apņemšanās mazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu Latvijas iedzīvotājiem, tomēr 2023. gada valsts budžetā sirds un asinsvadu slimību mazināšanai nav paredzēti nekādi papildu līdzekļi, “Neatkarīgajai” apliecina Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.
Atbildību par medikamentu cenu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa zālēm samazinājumu, politiķi uzliek Veselības ministrijai, tomēr tieši no valdību veidojošo partiju sadarbības un vienota uzskata par nodokļu sistēmu ir atkarīgs, vai zālēm šogad būs iespējams samazināt vismaz nodokli, kas pašlaik ir augstākais Baltijas valstīs.
Zāļu valsts aģentūra līdz šim pieņēmusi lēmumu kompensācijās par Covid-19 vakcinācijas radīto zaudējumu izmaksāt jau vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Divos gadījumos tā ir bijusi maksimālā summa, ko var izmaksāt par smagu veselībai nodarītu kaitējumu vakcīnas dēļ. Zāļu valsts aģentūras izskatīšanā pašlaik ir vēl 25 pieteikumi kompensācijai.
Onkoloģijas plāna īstenošanai 2023. gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro. Tajā pašā laikā valdības iezīmētais papildu finansējums zālēm vēža pacientiem ir vien astoņi miljoni eiro, un šādu budžeta piedāvājumu 22. februārī plāno akceptēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Reto slimību pacientiem par izdzīvošanu šā gada veselības nozares budžeta gaisotnē būs jāpacīnās, jo papildus piešķirtais finansējums ir tikai neliela daļa no kopumā nepieciešamā. Latvijā ir reģistrētas vairākas retās slimības, un ne visu slimību pacienti laikus var saņemt dzīvībai nepieciešamos medikamentus.
Latvijā vēža pacientiem ļoti svarīgi ir laikus saņemt adekvātu ārstēšanu, tomēr tikpat būtisks ir sociālais atbalsts, ko pacientiem var sniegt līdzcilvēki. Diemžēl nereti vēža pacienti baidās lūgt palīdzību, un to var izskaidrot ar joprojām pastāvošo stigmu pret vēža slimību un grūtībām uzrunāt vēža pacientus.
Sociālās apdrošināšanas budžets šogad plānots četru miljardu eiro apmērā, un lielākā daļa izdevumu plānoti pensiju speciālajā budžetā. Neraugoties uz lielajiem izdevumiem pensijām un sociālās apdrošināšanas pabalstiem, pēdējo četru gadu laikā uzkrājums sociālajā budžetā palielinājies, turklāt ievērojami – līdz pat 1,7 miljardiem eiro.
Covid-19 pandēmijas karstākajā laikā šķita, ka veselības nozare piedzīvo visšausmīgākos mirkļus – piepildītas slimnīcas, noguruši un pārstrādājušies mediķi, smagi slimi un mirstoši pacienti. Pašlaik veselības nozare – tikai citu iemeslu dēļ – atkal atrodas krīzes priekšvakarā, un diemžēl izskatās, ka nevienam pagaidām tas īsti nerūp.
Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.