Inga Paparde / Autori

Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.

Pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem, tāpēc mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai, – tā par garajām rindām pēc valsts obligātā noteiktā personu apliecinoša dokumenta saka tiesībsargs Juris Jansons.

Lai arī onkoloģiju šajā gadā valdība ir izziņojusi kā vienu no veselības aprūpes prioritātēm, valdības apstiprinātais valsts budžets rāda, ka vēža pacienti šogad turpinās just nepietiekamā finansējuma smagās sekas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina diskusijas par jauniem noteikumiem Tabakas ierobežošanas likumā un pašlaik ir atbalstījusi priekšlikumu aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus un elektroniskās cigaretes personām, kuras ir jaunākas par 19 gadiem. Tas nozīmē, ka par vienu gadu tiek paaugstināts vecuma slieksnis personām, kas var iegādāties gan tabakas izstrādājumus, gan elektroniskās smēķēšanas ierīces.

Ļoti maz ir Latvijas iedzīvotāju, kuri nekad nebūtu mērījuši asinsspiedienu vai nebūtu nodevuši asins analīzes, tomēr liela daļa cilvēku to dara reti vai ir darījuši pirms daudziem gadiem. Asinsspiedienu pēdējā gada laikā ir izmērījuši tikai 63 procenti iedzīvotāju, lai gan tas būtu jāmēra regulāri un vismaz vienu reizi gadā.

Situāciju plaušu vēža pacientu ārstēšanā komentē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem par plaušu vēža diagnostiku un ārstēšanu.

Veselības ministrijas sagatavotajā un valdības apstiprinātajā Onkoplānā minēti satraucoši dati – mirstība no plaušu vēža ir viena no augstākajām, turklāt pēdējos gados Latvijā ir palielinājusies gan saslimstība, gan mirstība. “Septiņdesmit līdz astoņdesmit procentiem pacientu plaušu vēzis ir ielaistā stadijā, tāpēc ir ļoti grūti runāt par radikālu ārstēšanu un ļoti veiksmīgu rezultātu,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas torakālais ķirurgs Artjoms Špaks.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais sieviešu nāves iemesls pasaulē un Latvijā. Gadā no asinsrites slimībām nomirst ap 10 000 sieviešu. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, runātu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Stradiņa slimnīcu februārī organizē Sievietes sirds veselības dienas.

Lai risinātu situāciju ar antibiotiku un pretvīrusu medikamentu trūkumu, Zāļu valsts aģentūra izsniegusi nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļaujas, paralēlā importa atļaujas un atļāvusi piegādāt zāles citas valsts tirgum paredzētā iepakojumā. Zāļu pieejamība uzlabojas, jo samazinās arī inficēšanās gadījumu skaits ar akūtām saaukstēšanās slimībām – gripu un citām.

Viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām slimībām pasaulē un arī Latvijā ir plaušu vēzis, tomēr Latvijā plaušu vēža pacientu mirstības rādītāji ir daudz augstāki nekā citviet pasaulē.

Ar veselības nozarei papildus plānoto naudu medicīnas jomas finansējums šogad nokritīsies zemāk par četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Pretēji valdošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem arī konkrētos miljonos eiro tas būs ievērojami mazāks nekā 2022. gadā.

Valdība apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm trešā darbinieka atalgošanai, taču diemžēl šīs naudas pietiks tikai vienam mēnesim.

Neraugoties uz pietiekami lielu interesi par Zāļu valsts aģentūras vadīšanu un pat konkursā izvirzītu uzvarētāju, izrādās – Veselības ministrijai konkursi nav vajadzīgi. Pretendents, kas konkursā ieguva visaugstāko vērtējumu, nesaņēma veselības ministres Līgas Meņģelsones “jāvārdu” un tāpēc netiek virzīts apstiprināšanai valdībā.

Latvija līdz šim ziedojusi citām valstīm Covid-19 vakcīnas par daudziem miljoniem eiro, taču cer, ka turpmāk pieteiktajām, bet vēl neiepirktajām vakcīnām paredzēto finansējumu varēs novirzīt citu medikamentu iegādei.

Latvijas slimnīcas aicina veselības ministri nekavējoties risināt finansējuma problēmu, jo finansējums šogad ir par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams. To sarunā veselības ministrei Līgai Meņģelsonei norādījuši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.

Minimālo ienākumu slieksni turpmāk Latvijā noteiks atbilstoši vidējam ienākumu līmenim valstī. Proti, tā vairs nebūs voluntāri izvēlēta skaitliska vērtība, ko līdz šim parasti izvēlējās atbilstoši budžeta iespējām, bet metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošs minimālā ienākuma līmenis, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā.

Straujais cenu kāpums skar arī ģimenes ārstu prakses, taču atbalsta no valsts puses praktiski nav: “Lai arī vairāk nekā septiņdesmit procentos gadījumu pacienti lauku reģionos palīdzību saņem pie ģimenes ārsta, primārajai veselības aprūpei šajā gadā netiek paredzēts pietiekams finansiāls atbalsts valsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai saviem pacientiem,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs.

No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei  - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?

Latvijā vidējā vecuma pensija pēdējā gada laikā ir būtiski augusi – to var secināt pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem. Taču nebūs daudz senioru, kuri piekritīs, ka ar vecuma pensiju var labi dzīvot, ņemot vērā dzīves dārdzību. Gandrīz piecdesmit tūkstoši Latvijas pensionāru mēnesī jāiztiek ar pensiju līdz 300 eiro, un pat vidējā pensija, kas pagājušajā gadā pēc indeksācijas pārsniedza 500 eiro, vairs nevienu īsti nepriecē, jo ar katru dienu zaudē savu pirktspēju.

Pretēji pacientu un ģimenes ārstu novērojumiem, Veselības ministrija secina, ka situācija ar zāļu pieejamību nav kritiska, jo saaukstēšanās zāles, pretsāpju līdzekļi un antibiotikas nav pieejamas īslaicīgi. Skaidrojot apstākļus, ministrija uzsver, ka tā situācijai nepārtraukti seko līdzi, bet speciāla krīzes plāna nav un pašlaik nav vajadzīgs, jo ir iespējams izmantot ierasto mehānismu. Piemēram, ļaut komersantiem ievest Latvijā nereģistrētas zāles.

Lai arī pacientu skaits ar Covid-19 infekciju samazinās visā Latvijā un pagaidām netiek prognozēts jauns koronavīrusa epidēmijas vilnis, valdība turpinās īpaši apmaksāt tieši Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, tam atvēlot papildu finansējumu. Pagaidām šā gada trīs mēnešos vien Covid-19 uzraudzībai plānoti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecina, ka papildu nepieciešamais finansējums pensiju indeksācijai, neraugoties ne uz ko, esot ieplānots. Tomēr jāatceras: pastāv riski valdības solījumu īstenošanai - šo gadu valdība uzsākusi ar tā saukto tehnisko budžetu un tas neparedz papildu naudu būtiskiem pabalstu vai pensiju palielinājumiem.