Onkoloģijas plāna īstenošanai 2023. gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro. Tajā pašā laikā valdības iezīmētais papildu finansējums zālēm vēža pacientiem ir vien astoņi miljoni eiro, un šādu budžeta piedāvājumu 22. februārī plāno akceptēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) aprēķinājusi, ka no 1600 jauniem vēža pacientiem inovatīvu terapiju par valsts atvēlētajiem līdzekļiem saņems tikai sestā daļa.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, veselības nozarei 2023. gadā plānotais finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Šogad prioritārajiem pasākumiem nozarei papildus plānoti 85,8 miljoni eiro. Savukārt saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, nozares vajadzības sasniedz vismaz 306 miljonus eiro, kas būtu iedalāmi kā papildu finansējums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plānojusi izskatīt veselības nozares budžetu 22. februārī, un, lai arī tā nav atbildīgā komisija, tai ir būtiska loma lēmumu pieņemšanā.
Veselībai atvēlētais budžets pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, līdz ar to arī medikamentu pieejamība ir būtiski ierobežota. No visiem jaunajiem medikamentiem, kas jau ir pieejami citās Eiropas Savienības valstīs, mūsu pacientiem valsts kompensē tikai 18 procentus. Valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas valstu vidū un par 20 procentiem zemāks nekā Lietuvā, par 30 procentiem zemāks nekā Igaunijā, liecina SIFFA dati. Nepietiekamais finansējums ietekmē visus pacientus, un 2021. gada laikā Latvijā zaudēti 86 273 potenciālie dzīves gadi. Latvijā ir vissliktākā vēža pacientu dzīvildze Eiropas Savienībā - tas nozīmē, ka mūsu pacienti nodzīvo īsāku mūžu nekā citur Eiropā, un viens no iemesliem ir adekvātas ārstēšanās nepieejamība.
Ministru kabinets šogad jauniem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai plāno piešķirt astoņus miljonus eiro, savukārt, saskaņā ar valdībā apstiprināto Onkoloģijas plānu 2022.-2024. gadam, vajadzīgs sešas reizes lielāks finansējums jeb 51 miljons eiro.
“Mūsu pacienti, salīdzinot ar citiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, ir ārkārtīgi nevienlīdzīgā situācijā. Piemēram, reto slimību jomā ik gadu tiek atklātas jaunas zāles, kas ļauj ārstēt iepriekš neārstējamas slimības, taču - ja Vācijas pacientiem ir pieejami aptuveni 95 procenti no tām, Latvijas pacientiem jaunākās zāles nav pieejamas gandrīz nemaz,” saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa. Asociācijā norāda, ka aiz katra skaitļa veselības nozares budžetā ir cilvēks un ikviens no tiem, kuriem nepietiks finansējuma, būs spiests meklēt ziedotāju palīdzību vai samierināties ar sliktāku dzīves kvalitāti, nespēju strādāt vai pašu sliktāko rezultātu.
Arī pacientu organizācijas jau ir lūgušas parlamentu, izskatot budžetu 2023. gadam, pildīt solījumu un atvēlēt šogad nepieciešamo finansējumu valdības apstiprinātā onkoplāna īstenošanai.
