Ļoti maz ir Latvijas iedzīvotāju, kuri nekad nebūtu mērījuši asinsspiedienu vai nebūtu nodevuši asins analīzes, tomēr liela daļa cilvēku to dara reti vai ir darījuši pirms daudziem gadiem. Asinsspiedienu pēdējā gada laikā ir izmērījuši tikai 63 procenti iedzīvotāju, lai gan tas būtu jāmēra regulāri un vismaz vienu reizi gadā.
Vēl satraucošāks ir dati par redzes pārbaudēm - 40 procenti Latvijas iedzīvotāju redzi pēdējo reizi pārbaudījuši pirms trīs gadiem vai senāk, secināts Veselības indeksa pētījumā. Kopumā Veselības indeksa pētījuma rezultāti rāda, ka gada laikā par 11 procentiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savu veselību vērtē kā sliktu. Veselības indekss arī atklāj, ka būtiski retāk visus šos izmeklējumus un mērījumus, īpaši redzes pārbaudi, veic cilvēki ar zemiem ienākumiem
Pēdējā gada laikā iedzīvotāju veselības pašvērtējums krities par 12 procentiem, bet pēc 45 gadu vecuma tikai katrs otrais (54 procenti) savu veselību vērtē kā labu. Tomēr, neraugoties uz veselības pašvērtējuma pasliktināšanos, ikgadējā “Mana aptieka&Apotheka” Veselības indeksa dati rāda, ka joprojām Latvijas iedzīvotāji nepietiekamu uzmanību velta tādiem profilaktiskiem izmeklējumiem kā holesterīna un cukura līmeņa noteikšanai asinīs, lai savlaicīgi diagnosticētu veselības problēmas. Visbiežāk veiktā veselības pārbaude ir asinsspiediena mērīšana, taču arī to daudzi cilvēki dara retāk, nekā būtu nepieciešams.
Pētījumā jautājot iedzīvotājiem par pēdējā gada laikā veiktajiem profilaktiskajiem izmeklējumiem, visbiežāk nosauktais izmeklējums ir asinsspiediena mērīšana. To veikušas divas trešdaļas jeb 68 procenti Latvijas iedzīvotāju. Tā kā Latvijā mirstība no kardiovaskulārajām slimībām aizvien ir viena no augstākajām Eiropā, jāņem vērā, ka regulāra asinsspiediena kontrole ir arī būtiska terapijas daļa tiem, kuri cieš no hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena.
Biežāk asinsspiediena mērījumus pērn veikušas sievietes (72 procenti no aptaujātajām sievietēm, 63 procenti vīriešu). Pieaugot vecumam, asinsspiediena kontrolei cilvēki pievērš lielāku uzmanību, bet arī jauni cilvēki mēra asinsspiedienu, tiesa, daudz retāk un nepietiekami bieži - vecumā no 18 līdz 24 gadiem asinsspiedienu pēdējā gada laikā noteikuši tikai katrs trešais jeb 36 procenti jauniešu. Vecumā no 55 līdz 63 gadiem asinsspiedienu pēdējā gada laikā mērīja 79 procenti, savukārt 64 līdz 75 gadu vecumā - jau 85 procenti.
Veselības indekss rāda, ka 63 procenti iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir veikuši asins analīzes, kas ir par septiņiem procentiem vairāk nekā 2019. gadā. Pētījuma autori pieļauj, ka veikt šīs analīzes, pārbaudot savus veselības rādītājus, daļu cilvēku pamudinājis pārslimotais Covid-19. Salīdzinoši biežāk pēdējā gada laikā asins analīzes veikušas sievietes - 70 procenti no visām aptaujātajām sievietēm un 55 procenti no visiem vīriešiem.
Tomēr joprojām ir pamats uzskatīt, ka ne visi iedzīvotāji velta pietiekamu uzmanību savas veselības profilaksei, jo, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, katrs desmitais iedzīvotājs pēdējo reizi asins analīzes veicis pirms trīs gadiem vai pat senāk. Līdzīgi kā mēra asinsspiedienu, arī asins analīzes biežāk veic gados vecāki cilvēki.
Ārsti rekomendē ikvienam pieaugušajam reizi gadā noskaidrot holesterīna un cukura līmeni asinīs, tomēr Veselības indekss liecina, ka pēdējā gada laikā šos rādītājus noteicis katrs otrais Latvijas iedzīvotājs - holesterīna līmeni asinīs pārbaudījuši 48 procenti aptaujāto, savukārt cukura līmeni asinīs - 49 procenti. Sievietes nedaudz biežāk par vīriešiem veikušas šos izmeklējumus.
Jauniešu vidū šos izmeklējumus veic pavisam neliels skaits cilvēku. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem tikai 15 procenti aptaujāto pēdējā gada laikā noskaidroja holesterīna līmeni asinīs un tikai 17 procenti - cukura līmeni asinīs. Diemžēl vidēja vecuma un pirmspensijas vecuma cilvēki šīm pārbaudēm arī nepievērš vajadzīgo uzmanību. Piemēram, vecumā no 45 līdz 54 gadiem tikai puse pēdējā gada laikā ir noteikuši holesterīna līmeni asinīs un vēl mazāks īpatsvars aptaujāto (47 procenti) cukura līmeni asinīs.
“Pret profilaktiskajām pārbaudēm ir jāizturas atbildīgi. Jaunam cilvēkam, kuram nav nekādu sūdzību par veselību, regulārs ģimenes ārsta apmeklējums profilakses nolūkos nav nepieciešams, bet no 40 līdz 45 gadu vecumā ģimenes ārsts reizi gadā būtu jāapmeklē arī profilakses nolūkā,” norāda Veselības indeksa eksperte, farmaceite, “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene. Lai iegūtu pilnīgu informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārsts pacientu individuāli novērtē un nosūta uz konkrētām analīzēm. Analīžu panelī vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanai pamatā analizē pilnu asins ainu, iekaisuma marķierus, glikozes regulāciju, kardioloģiskos marķierus (tajā skaitā holesterīna līmeni), aknu testus, aizkuņģa dziedzeri, nieru testus, vairogdziedzera hormonus, vitamīnu testus (tajā skaitā kalciju, D vitamīnu). Atkarībā no pacienta vecuma papildus tiek ieteikti izmeklējumi vēža skrīningam.
Arī dati par redzes pārbaudi neiepriecina, jo tikai 28 procenti iedzīvotāju pēdējā gada laikā veikuši redzes pārbaudi. 40 procenti aptaujāto norādījuši, ka pēdējo reizi redzi pārbaudījuši pirms trīs gadiem vai pat senāk. Salīdzinoši biežāk pēdējā gada laikā redzes pārbaudi veikuši cilvēki ar augstiem ienākumiem.
Veselības indekss arī atklāj, ka būtiski retāk visus šos izmeklējumus un mērījumus, īpaši redzes pārbaudi, veic cilvēki ar zemiem ienākumiem, un tas var būt saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo lielākoties redzes pārbaudes ir maksas pakalpojums. Otrkārt, pamata veselības izmeklējumus retāk veic cilvēki ar pamata izglītību.
Piemēram, 17 procenti cilvēku ar zemiem ienākumiem nekad nav veikuši cukura līmeņa noteikšanu asinīs, tas ir visaugstākais rādītājs (negatīvā ziņā no visiem). Šajos datos parādās arī saistība ar cilvēka dzīves vietu - laukos izmeklējumus veic retāk.
