Antibiotiku trūkst 99% Eiropas valstu, bet Latvijā īpaša situācija

© Neatkarīgā

Lai risinātu situāciju ar antibiotiku un pretvīrusu medikamentu trūkumu, Zāļu valsts aģentūra izsniegusi nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļaujas, paralēlā importa atļaujas un atļāvusi piegādāt zāles citas valsts tirgum paredzētā iepakojumā. Zāļu pieejamība uzlabojas, jo samazinās arī inficēšanās gadījumu skaits ar akūtām saaukstēšanās slimībām – gripu un citām.

Veselības ministrijas dati rāda, ka 2022. gadā būtiski pieauga pieprasījums un arī antibiotiku patēriņš. 2021. gadā tika izlietoti vairāk nekā pusotrs miljona antibiotiku iepakojumu, bet pērn nepilna gada laikā - jau vairāk nekā 2,3 miljoni zāļu iepakojumu.

Vismaz par trešdaļu auga pieprasījums antibiotikām

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere pastāstīja, ka 2021. gadā kopumā tika izlietoti 1,6 miljoni antibiotiku iepakojumu, savukārt 2022. gadā (līdz novembrim) - 2,24 miljoni zāļu iepakojumu. “Antibiotiku lietojums pieaug, un tas apliecina, ka antibiotikas ir pieejamas, un nevar teikt, ka šo zāļu vispār nav, tajā pašā laikā, protams, arī pieprasījums ir būtiski audzis,” sacīja I. Kaupere. Arī pretsāpju medikamentu (ibuprofēna un paracetamola) patēriņš 2022. gada četros mēnešos ir būtiski lielāks nekā visus iepriekšējos gadus. Tāpat dati liecina, ka šo zāļu piegādes nav apstājušās un tās tiek piegādātas. Visvairāk antibiotiku no pagājušā gada rudens līdz šāgada janvāra vidum pieprasīts un piegādāts tieši Rīgā, un tieši antibiotikas ir vispieprasītākās zāles visos reģionos. Savukārt otrajā vietā ir ibuprofēnu kā aktīvo vielu saturošas zāles.

Neatkarīgā

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, analizējot Veselības ministrijas datus, gan kritiski norādīja, ka ir medikamenti - antibiotikas, kurus kompensē valsts, bet kuri jau ilgstoši nav pieejami Latvijā un pacienti nevar tos saņemt. “Vienīgais valsts kompensējamais medikaments ar aktīvo vielu amoksicilīnu kapsulās nav pieejams jau ilgi, un no Veselības ministrijas datiem redzam, ka tuvākās piegādes plānotas 13. februārī. Tas nozīmē, ka šo visu laiku mums nav iespējams izrakstīt kompensējamu medikamentu,” sacīja Ainis Dzalbs. “Mums nav ko piedāvāt pacietiem kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros, un īpaši tas skar bērnus.” Par zāļu piegādes problēmām ziņo arī Bērnu slimnīca, kura aicina izveidot sistēmu valstī, nodrošinot valsts rezerves bērnu ārstēšanai būtiskiem medikamentiem.

Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs norādīja, ka par zāļu piegādes pārtraukumiem ziņojušas 26 valstis no 27 - visas saskaras ar īslaicīgiem antibiotiku piegādes pārtraukumiem ļoti paaugstinātā pieprasījuma šajā sezonā un ražošanas sarežģījumu dēļ. Zāļu valsts aģentūra līdz šim ir veikusi vairākus pasākumus: izsniegusi nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļaujas, paralēlā importa atļaujas un atļāvusi piegādāt zāles citas valsts tirgum paredzētā iepakojumā.

Cilvēki pārstās slimot, un viss būs labi…

Pašlaik vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, ir vērojamas pozitīvas pieejamības tendences. “Latvijā regulāri tiek veiktas antibiotiku piegādes, un tās ir plānotas arī turpmāk,” skaidro Zāļu valsts aģentūrā. Gaidāms, ka tuvāko nedēļu un mēnešu laikā uzņēmumi palielinās antibiotiku piegādes, nodrošinās papildu piegādes un palielinās ražošanas jaudu. Zāļu pieejamība arī uzlabošoties, jo drīzumā varētu pāriet arī inficēšanās gadījumu skaita augstākais punkts, un līdz ar to samazināsies lielais pieprasījums pēc antibiotikām un situācija ar šo zāļu pieejamību visā Eiropā būs stabilizējusies. Ārstiem ir būtiski izvērtēt, kuros gadījumos ir nepieciešams izrakstīt antibiotikas.

Eiropas Zāļu aģentūras izpildgrupa, kurā darbojas Eiropas Komisijas un visu Eiropas zāļu aģentūru, tajā skaitā arī Latvijas Zāļu valsts aģentūras, speciālisti, ir vienojusies par nākamajiem soļiem Eiropas Savienības vienotajā rīcībā saistībā ar antibiotiku pieejamību. Atbildīgās iestādes ir arī tikušās ar uzņēmumiem, kas nodrošina amoksicilīnu saturošu antibiotiku piegādes, lai sniegtu tiem normatīvā regulējuma atbalstu un palielinātu ražošanas jaudas, tajā skaitā izmantojot paātrinātu kārtību izmaiņu veikšanai saistībā ar alternatīvām izejvielām, ražotnēm un iepakojuma materiāliem. Par zāļu pieejamību atbildīgā izpildgrupa turpinās sadarbību visas Eiropas Savienības mērogā visa gada garumā, lai izvairītos no šādas situācijas atkārtošanās nākamajā ziemas sezonā.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais