Ar veselības nozarei papildus plānoto naudu medicīnas jomas finansējums šogad nokritīsies zemāk par četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Pretēji valdošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem arī konkrētos miljonos eiro tas būs ievērojami mazāks nekā 2022. gadā.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kā minimums veselības jomai šogad papildus būtu nepieciešami 322 miljoni eiro. Taču pašlaik ir zināms, ka papildus bāzes izdevumiem veselības nozarei šogad plānoti vien 85,8 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa domāta mediķu algu palielinājumam, kā arī medikamentu apmaksai onkoloģijas pacientiem.
Veselības nozarei papildus piešķiramais finansējums kļuva zināms jau janvārī pēc valdības sēdes, kurā izskatīja Finanšu ministrijas ziņojumu par šā gada budžeta plānu. Veselības ministre Līga Meņģelsone apstiprina, ka šogad veselības jomai papildus plānoti 85,8 miljoni eiro. 55 miljonus eiro paredzēts izlietot ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai, savukārt onkoloģijai plānots atvēlēt papildu 30 miljonus eiro. Šis papildu finansējums tiks novirzīts kompensējamo medikamentu apmaksai (tikai astoņi miljoni eiro), diagnostikas iespēju uzlabošanai un ārstēšanas pieejamības paplašināšanai. Par šo finansējumu Veselības ministrija plāno arī pārskatīt tarifus.
No veselības ministres sacītā izriet, ka šis 55 miljonu eiro papildus plānotais finansējums ir aprēķināts gadam, līdz ar to faktiski būs nepieciešams mazāks finansējums, jo atalgojumu plānots palielināt tikai no aprīļa. Lielāks algu kāpums paredzēts māsu palīgiem (par 16 procentiem), māsām - par desmit procentiem un tad ārstiem - par sešiem procentiem.
Neliels finansējums plānots citiem prioritārajiem pasākumiem, taču tās ir salīdzinoši nelielas summas. Ārpus prioritārajiem pasākumiem papildu finansējums šajā gadā tiks novirzīts energoresursu kompensācijai ārstniecības iestādēm, Covid-19 pasākumu finansēšanai, minimālās algas palielināšanai un stacionāro iestāžu intensīvās terapijas gultu apmaksai.
Kopumā pašreizējā situācija ir tāda, ka veselības nozares budžets 2023. gadam plānots būtiski mazāks nekā pagājušajā gadā (precīzāk - gada beigās), proti, pērn kopējie izdevumi veselībai bija divi miljardi eiro, kas veidoja 5,09 procentus no IKP, savukārt šogad tie ir plānoti 1,7 miljardi eiro, kas ir vien 3,9 procenti no IKP. Tas ir zemākais rādītājs, kāds pēdējos gados bijis, un nav skaidrs, kā politiskās partijas, šādi rīkojoties, varēs izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Jāatgādina, ka finansējumu virs četriem procentiem no IKP solīja jau iepriekšējais un vēl senāks Saeimas sasaukums.
Jāsecina, ka pati Veselības ministrija ir ļoti neapskaužamā situācijā, jo ir labi zināms, ka naudas visu prioritāšu (lasi - akūtu vajadzību) apmaksai ir vajadzīgs vismaz trīs reizes vairāk, nekā valdība ir gatava veselības nozarei piešķirt. Veselības ministrija aprēķinājusi (un tās nav “no gaisa paķertas” ministrijas iniciatīvas, bet pašas valdības apstiprināti dokumenti), ka nozares budžetam, ja tiktu īstenotas sabiedrības veselības pamatnostādnes, vajadzētu būt 1,99 miljardiem eiro, un tie būtu 4,7 procenti no IKP.
Šo minēto pamatnostādņu īstenošanai veselības budžetam būtu papildus nepieciešami vismaz 322 miljoni eiro, un arī šī summa, ja mēs izsekojam Veselības ministrijas dažādiem prioritāšu aprēķiniem kopš vasaras, ir uz pusi mazāka nekā nozares vajadzības. Vislielākā daļa no šī ir nepieciešama uz cilvēku centrētai un integrētai veselības aprūpei (243 miljoni eiro), kur viens no pasākumiem būtu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
