Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.
Izvērtējot valdības apstiprināto budžetu 2023. gadam, jāsecina, ka tajā kārtējo reizi nav paredzēts finansējums pensiju piemaksām. Iepriekšējā Saeima rudenī beidza savu darbu, neizpildot vienu no būtiskiem solījumiem senioriem, proti, neatjaunojot pensiju piemaksas cilvēkiem, kuri pensionējušies, sākot no 2012. gada. Pēdējos četrus gadus vairākas reizes Saeimā ir apspriests jautājums, vai un kad atjaunot pensiju piemaksas, šis jautājums pat ir bijis viens no Labklājības ministrijas aktuālākajām prioritātēm, tomēr lēmums netika pieņemts, atstājot to izlemšanai nākamajam parlamenta sasaukumam.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka valdības deklarācija pensiju jautājumos ir visai blāva, jo galvenais uzsvars likts uz pensiju indeksāciju un minimālās pensijas palielināšanu, tomēr, kā jau laikraksts uzsvēra, pensiju indeksācija ir jānodrošina jebkurā gadījumā, jo to paredz pensiju likums un tā nav nekāda īpašā rūpe par senioriem, savukārt minimālā pensija patiešām tiks palielināta, kā arī tiks ieviests jauns tās noteikšanas mehānisms.
Tomēr pensiju piemaksas atkal ir aizmirstas, un tāpēc vaicājām Labklājības ministrijā, vai tās joprojām ir ministrijas prioritāte.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska “Neatkarīgajai” atzina, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim piešķiršanas atjaunošana tiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensiju piešķīra pēc 2012. gada, jau vairākus gadus ir bijusi viens no Labklājības ministrijas prioritārajiem pasākumiem. “Labklājības ministrija valsts budžeta sagatavošanas procesā 2023. gadam bija iesniegusi prioritāro pasākumu - atjaunot piemaksu piešķiršanu pie tām vecuma un arī invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā pēc 2012. gada 1. janvāra, tomēr Ministru kabinetā valsts budžeta veidošanas procesā šī iniciatīva netika atbalstīta,” stāsta Dace Trušinska. Tiesa, ministrijā norāda, ka valsts budžets 2023. gadam vēl ir jāpieņem Saeimai, iespējams, ar domu - ja nu Saeimā notiek kāds brīnums…
Vērtējot valdības darbu budžeta sagatavošanā, pensiju piemaksas kā vienu no nepadarītajiem darbiem nosauc Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns. “Valdība nav spējusi taisnīgi atrisināt jautājumu par
pensiju piemaksām par stāžu līdz 1996. gadam, un pašlaik pensionāri ir sadalīti pēc dzimšanas gada - vieniem pienākas pensiju piemaksas, otriem - nē,” saka Pēteris Leiškalns. Izveidojusies arī tāda situācija, zināmā mērā paradoksāla, jo pensionāri, kuri vēlāk aizgājuši pensijā, kas nozīmē arī, iespējams, ilgāk strādājuši darba tirgū, šo pensiju piemaksu nesaņem, jo tās vienkārši vienā brīdī pārstāja piešķirt.
Pēteris Leiškalns uzsver, ka vispār šī situācija jau kopš 2014. gada ir antikonstitucionāla, jo Satversmes tiesa toreiz konstatēja, ka pastāv atšķirīga attieksme pret senioriem vienlīdzīgos apstākļos, bet pieļāva uz laiku ierobežot tiesības saņemt pensiju piemaksas, jo bija jāglābj pensiju budžets. “Bet, ņemot vērā, ka no 2014. gada piemaksas vairs nemaksā no sociālā budžeta, bet gan no pamatbudžeta, šī situācija uzskatāma par antikonstitucionālu,” saka eksperts.
Pašreiz pensiju piemaksas par katru darba stāža gadu saņem seniori, kuri pensionējās līdz 2011. gada beigām, līdz ar to seniori līdzīgos vai pat identiskos apstākļos ir nevienlīdzīgā situācijā - daļa senioru saņem par 30 līdz 40 eiro lielāku pensiju, pateicoties piemaksai. Piemaksas turklāt pašlaik arī tiek indeksētas, tātad palielinās to apmērs ik gadu. Labklājības ministrijai ir konkrēts piedāvājums pensiju palielinājumam vidējā termiņā, un viena no iecerēm ir (varbūt pareizāk tagad teikt - bija) atjaunot pensiju piemaksas visiem pēc 2012. gada pensijā aizgājušajiem cilvēkiem un arī tiem, kuri pašlaik iet pensijā. Tas nozīmē piešķirt piemaksas gan tiem, kuri jau pensionējušies pēdējos desmit gados, bet pensiju piemaksas nav saņēmuši, gan tiem, kuri dosies pensijā tagad, piemēram, 2023. gadā. Iepriekš Labklājības ministrija virzīja apspriešanai priekšlikumu noteikt šo piemaksu par vienu darba stāža gadu - 1,11 eiro. Tas ir pašlaik noteiktais pensiju piemaksas apmērs par gadu, lai gan personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, piemaksas apmērs ir lielāks - 1,67 eiro. Pensiju piemaksas pašlaik saņem vairāk nekā 350 000 pensionāru, bet personu, kuras nesaņem piemaksu pensijai, ir vairāk nekā 100 000.
Diskusiju jautājums arī iepriekš bija - kā pensiju piemaksu sasaistīt ar bāzes pensiju, ko arī piedāvāja Labklājības ministrija. Vai arī tas ir ielikts atvilktnē?
