Valsts grauj savu reputāciju ar rindām pēc personu apliecinošiem dokumentiem

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem, tāpēc mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai, – tā par garajām rindām pēc valsts obligātā noteiktā personu apliecinoša dokumenta saka tiesībsargs Juris Jansons.

Visiem iedzīvotājiem ir valsts noteikts pienākums saņemt personas apliecību jeb ID karti, taču atbildīgās iestādes nav parūpējušās, lai iedzīvotāji to varētu normālos apstākļos izdarīt. Pašlaik cilvēki stāv garās rindās, meklē un brauc simtiem kilometru, lai atrastu brīvu vietu uz pieņemšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pat maksā par rindu ieņemšanu. Tāda situācija turpinās jau vairāk nekā pusgadu un nav normāla attieksme pret iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka iedzīvotājiem vēl turklāt ir arī par šo dokumentu jāmaksā.

Pašas valsts iestādes grauj pārvaldes autoritāti

Tiesībsargs Juris Jansons jau pagājušajā gadā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicināja nekavējoties atrisināt situāciju un nodrošināt, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pakalpojumi būtu iedzīvotājiem pieejami. Tiesībsargs secināja, ka pārvaldes nespēja kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumu pieejamību, atvērtību un sasniedzamību var ietekmēt ikviena cilvēka pamattiesības. Likumā noteikts, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments, tāpēc nav pieļaujama tāda situācija, kurā valsts neefektīvas rīcības dēļ visiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, nav bijusi iespēja noformēt un saņemt personas apliecību (eID karti). “Ja valsts no cilvēka pieprasa likumpaklausīgu rīcību, tad likumam ir jābūt izpildāmam. Ja iedzīvotājs nevar izpildīt tam uzlikto pienākumu valsts iestādes rīcības dēļ, cilvēks pie tā nav vainojams,” sacīja tiesībsargs.

Tagad tiesībsargs jau atkārtoti vēršas pie atbildīgajām iestādēm, tostarp Iekšlietu ministrijas, ar aicinājumu steidzami risināt situāciju, lai uzlabotu PMLP pamatpakalpojumu pieejamību.

Ceļo pa Latviju ID kartes meklējumos

Sociālie tīkli ir pārpludināti ar cilvēku stāstiem, kā kuram izdevies tikt pie eID kartes - daļai iedzīvotāji bijis nepieciešams nomainīt šo karti, jo beidzies derīguma termiņš, savukārt daļa vēlas izpildīt likumu un izgatavot šo karti, jo to par obligātu noteicis likums. “Zināju, ka Latvijā būšu noteiktā laikā uz divām nedēļām, laiks ierobežots, pieteikties internetā uz konkrētu laiku pārvaldes apmeklējumam nebija iespējams, tāpēc sarunāju ar radiem, ka viņi mēģinās ieņemt “ar spēku” konkrētu nodaļu agri no rīta, lai es noteiktā laikā paspētu nokārtot dokumentus, lai pēc tam paspētu saņemt ID karti divu nedēļu laikā,” ar nelielu ironiju stāsta Juris. Viņa un viņa radinieku novērojumi liecina, ka sešos no rīta pie pārvaldes cilvēki ieņem rindu, lai pirmie iegūtu numuriņu uz tās dienas brīvajām minūtēm pārvaldē, un starp šiem cilvēkiem ir tādi, kuri tā izpalīdz citiem, atdodot numuriņu. “Šis man šķiet absolūti nepieņemami, un es nesaprotu, kāpēc tas tiek pieļauts civilizētā valstī,” saka Juris.

Cits pieredzes stāsts. Laima ar nepilngadīgo meitu devās uz 120 kilometru attālu pilsētu, jo Rīgā nebija iespējams pieteikties uz ID kartes noformēšanu. “Zināmā mērā devāmies uz labu laimi, jo uzzināju, ka var agri no rīta iestāties tā sauktajā dzīvajā rindā un tad nevienu prom nedzen, lai arī tu esi nākamais pēc 15 pirmajiem, kurus tajā dienā pieņem. Tā arī bija, paldies par to filiāles darbiniekiem. Tomēr nācās uz šo filiāli braukt vēlreiz - jau pēc dokumenta, bet tad gan rindā īpaši nebija jāgaida,” stāsta Laima. Pašai vajadzēja mainīt ID karti, jo beidzās derīguma termiņš, bet meitai - lai arī nav obligāti - tomēr nolemts to izveidot, jo daudz ērtāk izmantojama kopā ar daudzbērnu ģimenes karti, kad jāpierāda sava persona.

Necieņa pret cilvēkiem

“Pilnīgi nav pieņemama situācija, kurā iedzīvotājiem jāgaida garās rindās salā un sniegā vairākas stundas, lai nokārtotu personu apliecinoša dokumenta noformēšanu,” saka Juris Jansons. Iedzīvotāji tiesībsargam pašlaik sūdzas arī par to, ka garās rindās ziemai raksturīgos laika apstākļos gaida ģimenes ar bērniem. Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgā. Tāpat novērojamas nepilnības ar kārtas numuru izņemšanu “Qticket” mobilajā lietotnē - brīžiem nav iespējams tos izņemt, bet citos gadījumos prognozētais gaidīšanas laiks rindā ievērojami atšķiras no faktiskā.

“Šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem. Mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai. Mēs arī gaidām izvērtējumu, kuri no vasarā ieviestajiem risinājumiem bijuši efektīvi un vai ir vērts tos turpināt,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs gan aicina arī iedzīvotājus būt atbildīgiem, proti, laikus pārbaudīt savu dokumentu derīguma termiņu un neatlikt to noformēšanu uz pašu pēdējo brīdi, kas rada vēl lielākas rindas, neapmierinātību un citas neērtības.

Saeimā diskusija - vai atcelt obligātumu?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatījusi priekšlikumu (to iesnieguši vairāki ZZS frakcijas deputāti) mainīt Personu apliecinošu dokumentu likumu, lai atteiktos no 1. maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai. Komisijas deputāti šo priekšlikumu pašlaik atbalstījuši konceptuāli. Likumprojekta anotācijā tā autori skaidro, ka priekšlikums radies galvenokārt tāpēc, ka valsts iestādes nespēj tikt galā ar nebeidzamajām rindām pēc obligātā dokumenta, bet, noņemot obligātumu, ka līdztekus pasei ir jābūt arī eID kartei, mazināsies arī rindas.

Pašlaik likumā noteikts, ka no 1. maija tikai personas apliecība būtu obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Savukārt pasi kā personu apliecinošu dokumentu varētu izmantot pēc izvēles.

Vienlaikus likumā tiks saglabāta pieeja, ka personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu, taču ar laiku. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecības, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību, vai, ja vēlēsies, arī pasi.

Izpēte

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais