Nodokli medikamentiem šogad, visticamāk, nesamazinās

© Ilze Zvēra/F64

Atbildību par medikamentu cenu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa zālēm samazinājumu, politiķi uzliek Veselības ministrijai, tomēr tieši no valdību veidojošo partiju sadarbības un vienota uzskata par nodokļu sistēmu ir atkarīgs, vai zālēm šogad būs iespējams samazināt vismaz nodokli, kas pašlaik ir augstākais Baltijas valstīs.

Pievienotās vērtības nodoklis, protams, nav vienīgais faktors, kas sadārdzina zāles. Arī dažādi uzcenojumi, kurus ļauts piemērot zālēm, kad tās “pamet” ražošanas līniju, medikamentus padara dārgākus. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina nenoliedz, ka sarunas ar farmācijas nozari par izmaiņām zāļu politikā nerit viegli.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija īpašu uzmanību pievērsusi veselības nozares budžetam 2023. gadā. Komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa norādīja Veselības ministrijai, ka, runājot par veselības nozares budžetu un papildus nepieciešamajiem līdzekļiem, ir jārunā par “sistēmas sakārtošanu pašā veselības nozarē”, jo ir jāpārskata līdzšinējais līdzekļu izlietojums. Jāatzīst, ka šādi norādījumi veselības nozarei, nereti kā pārmetumi, izskan ikreiz pirms budžeta apstiprināšanas, proti, kāpēc veselības aprūpei nepieciešama papildu nauda, ja ir aizdomas par, iespējams, nelietderīgu jau piešķirto līdzekļu izlietojumu. Tomēr te noderētu ieskats starptautisko organizāciju atzinumos par veselības aprūpi Latvijā un to izteiktās rekomendācijas, kur Latvijai ieteikts būtiski kāpināt veselības aprūpei paredzēto finansējumu attiecībā pret valsts budžeta izdevumiem kopumā. Eiropas Savienībā Latvijas izdevumi veselības nozarei ir vieni no zemākajiem, tāpēc liela daļa veselības aprūpes izmaksu gulstas tieši uz pacientu pleciem.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins nenoliedz, ka samazinājums veselības nozares budžetam reāli būs, jo pagājušajā gadā būtisku daļu budžeta veidoja papildus piešķirtā Covid-19 nauda, kuras šogad nebūs. Lai valdības izdevumi no kopējā valsts budžeta veselībai sasniegtu 12 procentus (kāds ir arī bijis valdības mērķis), papildu finansējumam būtu jābūt vairāk nekā 300 miljoniem eiro. Tas saskanētu arī ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm.

Deputātus interesē, kāpēc zāles ir tik dārgas

Izskatot šāgada veselības nozares budžetu, Saeimas deputātus interesē medikamentu cenas. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa apgalvoja, ka zāļu cenas Latvijā ir augstākas nekā citās attīstītajās valstīs. “Man ir kolēģis, kurš Polijā zāles savam bērnam nopērk četras reizes lētāk nekā Latvijā. Tas nav vienīgais gadījums. Tāpat tādas elementāras zāles kā paracetamols, kas ir vajadzīgas katram senioram, Lielbritānijā un Nīderlandē maksā 40 līdz 50 centus, bet pie mums aptuveni divus eiro. Man ir jautājums, kas tiek darīts, lai zāļu izmaksas samazinātu?” vaicāja Inga Bērziņa. “Acīmredzot skaidrojums, ka mums ir augstāks pievienotās vērtības nodoklis vai piecenojumi, te nedarbojas, jo starpība ir pārāk liela, lai šie faktori zāļu cenu tik būtiski ietekmētu.” Turklāt šajās valstīs šādus medikamentus var nopirkt arī lielveikalā, nevis tikai aptiekā. I. Bērziņa zināja sacīt, ka farmācijas biznesa pārstāvji ir vieni no pelnošākajiem Latvijā un ir miljonāru sarakstos, tāpēc politiķe vēlas zināt: “Vai mēs strādājam šajā virzienā?”

Ziņojums par zālēm iestrēdzis valdībā

Veselības ministrijas sagatavotais ziņojums par zāļu cenu izmaiņām ir iesniegts valdībā jau kopš pagājušā gada. To apstiprināja Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina, norādot, ka dokuments nav guvis virzību, jo tam ir ietekme uz budžetu 26 miljonu eiro apmērā. Proti, tā būtu nodoklī neiekasētā nauda, ja tiktu samazināts pievienotās vērtības nodoklis zālēm.

“Mūsu piedāvājums ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana visām recepšu zālēm, nedalot kompensējamās un nekompensējamās zālēs,” pastāstīja Ilze Ortveina. Savukārt pārējām bezrecepšu zālēm, tostarp uztura bagātinātājiem, lieltirgotavas varētu likt tik lielu piecenojumu, cik gribētu. Jāpiebilst gan, ka deputātes Ingas Bērziņas minētais paracetamols ir bezrecepšu medikaments, tāpat kā populārākie bezrecepšu pretsāpju medikamenti.

Ilze Ortveina sacīja, ka pašlaik kaimiņvalstīs ir atšķirīga pieeja šī nodokļa piemērošanā medikamentiem. Piemēram, Igaunijā samazināto pievienotās vērtības nodokli deviņu procentu apmērā piemēro tikai kompensējamiem medikamentiem, bet Lietuvā - piecu procentu nodokli visām zālēm. “Mēs meklējam vidusceļu, kādu Latvijā vislabāk iet,” skaidroja Veselības ministrijas pārstāve. “Sarunas ar lieltirgotājiem un farmācijas nozari nevedas viegli, bet ceram, ka izdosies stabilizēt tirgu vismaz attiecībā uz recepšu zālēm.”

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja atzina, ka no komisijas Veselības ministrija varētu saņemt atbalstu jautājumos par zāļu tirgus sakārtošanu. Ņemot vērā šāgada lēno budžeta projekta izskatīšanas gaitu un kritisko situāciju valsts budžetā, maz ticams, ka šogad valdība vai Saeima varētu apstiprināt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu zālēm.

Veselība

Lielai daļai meiteņu trūkst informācijas par reproduktīvās veselības jautājumiem, kas atkārtoti akcentē jautājumu par veselības mācības nepieciešamību skolās, secina bezmaksas higiēnas preču Latvijas skolniecēm pilotprojekta organizētāji.

Svarīgākais