Covid-19 pandēmijas karstākajā laikā šķita, ka veselības nozare piedzīvo visšausmīgākos mirkļus – piepildītas slimnīcas, noguruši un pārstrādājušies mediķi, smagi slimi un mirstoši pacienti. Pašlaik veselības nozare – tikai citu iemeslu dēļ – atkal atrodas krīzes priekšvakarā, un diemžēl izskatās, ka nevienam pagaidām tas īsti nerūp.
Lai arī veselības aprūpe ir nosaukta par vienu no šīs valdības prioritātēm, notikumi, kas risinās, un finansējums, kas iekļauts šā gada budžetā, to nepierāda. Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina Saeimas deputātus nepieļaut valsts budžeta apstiprināšanu 2023. gadam pašreizējā redakcijā, jo ar budžeta dokumentā ieplānoto papildu finansējumu nepietiks valsts finansētās veselības nozares nodrošināšanai līdzšinējā apmērā.
Vadība apstiprinājusi papildu finansējumu veselības nozarei šajā gadā - 85,8 miljonus eiro, vairāk nekā puse no šī papildu finansējuma ieplānoti onkoloģijai (30 miljoni eiro) un mediķu algu palielinājumam (55 miljoni eiro), taču tie nebūt nav vienīgie problēmjautājumi veselības jomā, kas steidzami jārisina. Ekonomiskās krīzes un augstās inflācijas dēļ ārstniecības iestādes nespēj izdzīvot ar valsts piešķirto finansējumu. Abas medicīnas darbinieku organizācijas vēstulē deputātiem atgādina, ka Veselības ministrijas aprēķinātais finansējums pamatfunkciju izpildei šajā gadā ir 306 miljoni eiro, tas noteikts valdības apstiprinātajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, norādot, ka valdība nav paredzējusi to naudu, kas būtu nepieciešama veselības aprūpes pamatfunkciju izpildei, uzsvēra, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam.
“Šogad veselības aprūpei gan procentuāli no iekšzemes kopprodukta, gan procentuāli no visiem valdības izdevumiem finansējums būs krietni mazāks,” saka Valdis Keris. “Latvija pārliecinoši atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un likumsakarīgi arī no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Smagas sekas uz visu veselības pakalpojumu pieejamību atstāja Covid-19 pandēmija, tāpēc lielākā daļa Eiropas valstu piešķīrusi ievērojamus papildu līdzekļus, lai nepasliktinātu iedzīvotājiem pieejamību veselības aprūpei, bet Latvija iet pretējā virzienā.”
“Eurostat” dati rāda, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei 2019. gadā bija 4,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet Lietuvā - 5,1 procents, Igaunijā - 5,7 procenti, Eiropas Savienībā vidēji - septiņi procenti. Protams, 2022. gada beigās Latvijas veselības nozares finansējums bija kopumā augstāks nekā iepriekš un nekā plānots papildus piešķirtā finansējuma dēļ (5,09 procenti), tomēr Veselības ministrijas prognozes rāda, ka šajā gadā tas noslīdēs zem četriem procentiem, bet 2024. gadā - arvien vairāk pietuvosies trim procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Pērn kopējais veselības nozares finansējums bija divi miljardi eiro, no tiem tieši Covid-19 finansējums 390,6 miljoni eiro. Šogad Covid-19 finansējums nav paredzēts un kopējais nozares budžets ieplānots 1,7 miljardu eiro apmērā. Vērtējot budžeta skaitļus, var secināt, ka acīmredzot veselības nozari nekādā veidā neskar inflācija, energoresursu pieaugums un tamlīdzīgi. Tiesa, ir zināms, ka šim mērķim varētu tikt plānoti atsevišķi papildu izdevumi.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs ierasti ironiski joko: cilvēkiem vajadzētu slimot pirmajā pusgadā, jo otrajā pusgadā pie ārstēšanas neviens varētu netikt, jo slimnīcas valsts finansētus pakalpojumus noteikti vairs nebūs spējīgas sniegt. “Slimnīcas nevarēs nodrošināt pilnīgu pacientu aprūpi pagājušā gada līmenī, pasliktināsies gan pakalpojumu pieejamība, gan kvalitāte,” sacīja J. Kalējs. Iespējams, slimnīcas pat nevarēs nodrošināt neatliekamo palīdzību - ir slimnīcas, kuras to ir pateikušas vai nevarēs uzņemt plānveida pacientus. Kopumā sekas varētu būt smagas, un tās pacienti izjutīs divkārt smagi, jo jau Covid-19 pandēmijas laikā daudzas operācijas, izmeklējumi tika atlikti - gan pacientu, gan dažādu ierobežojumu dēļ, tagad tas turpināsies. Kādas tam būs sekas uz cilvēku veselību?
Mediķu organizācijas norāda: ja situācija netiks atrisināta, slimnīcu darbības nodrošināšanai finansējums būs jāatrod, un tāpēc netiek izslēgts, ka daļa no finansējuma būs jāsedz pacientiem.
