Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina diskusijas par jauniem noteikumiem Tabakas ierobežošanas likumā un pašlaik ir atbalstījusi priekšlikumu aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus un elektroniskās cigaretes personām, kuras ir jaunākas par 19 gadiem. Tas nozīmē, ka par vienu gadu tiek paaugstināts vecuma slieksnis personām, kas var iegādāties gan tabakas izstrādājumus, gan elektroniskās smēķēšanas ierīces.
Saeimas komisija, kas atbildīga par šī likuma izskatīšanu, atbalsta arī iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu, lai aizliegtu aromatizētas elektroniskās cigaretes. Savukārt Bezdūmu nozares asociācija draud ar vēršanos Satversmes tiesā, ja tiks pieņemti pilngadīgus iedzīvotājus ierobežojoši noteikumi bez stingra pamatojuma.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatīšanā ir Tabakas ierobežošanas likums, ko Saeima vētī jau vairākus gadus. Jaunais parlaments pārņēmis grozījumus šajā likumā un turpina tos izskatīt, un diskusijas nav mazāk asas nekā bija vēl iepriekšējā Saeimā. Šajā laikā pietiekamu parakstu skaitu savākusi iedzīvotāju iniciatīva, lai ierobežotu aromatizēto elektronisko cigarešu izplatīšanu.
Iniciatīvas iesniedzējs Oļegs Belousovs norādīja, ka tās ideja ir veikt grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, aizliedzot aromatizēto elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tehnoloģiju apriti. Kopumā iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju. “Ar šīm izmaiņām mēs pasargāsim sevišķi bērnus un jauniešus no mānīgi, maldinoši rosinātas un veselībai bīstamas atkarības izplatības, jo diemžēl kopā ar citiem vecākiem arī pats esmu saskāries ar gadījumiem, ka pat sākumskolas bērni ir smēķējuši aromatizētās e-cigaretes,” stāsta Oļegs Belousovs. “Bērniem vilinošs un maldinošs ir to radītais iespaids, jo šīs ierīces pēc izskata ir šķietami “nevainīgas”, to aromāti ir ļoti pievilcīgi un tās ir saldas, kā arī atkārtoti piepildāmas un ērtas lietošanā.” Iniciatīvas autors dalījās personiskajā pieredzē par trešās klases bērniem, kuri uz ielas atrod un lieto saltus. “Ļoti smaržīgas un garšīgas, kas pievilina skolēnus, bērnus, viņš nemaz nesaprot, ko viņš dara savai veselībai,” sacīja O. Belousovs. Uz jautājumu, kur gan tik mazi bērni iegūst šīs cigaretes, viņš atzina, ka ar tām dalās lielāki bērni, salti ir izplatīti un tos ienes skolās, tāpat bērni tos meklē atkritumu urnās vai par noteiktu samaksu no citiem cilvēkiem iegūstot jau palietotus.
Lai gan atsevišķi deputāti sacīja, ka “saruna par elektroniskajām cigaretēm un to ierobežošanu atgādina lobismu no parastās tabakas puses”, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa atgādināja, ka attiecībā uz parastajām cigaretēm jau kopš 2020. gada ir aizliegts tirgot tādas cigaretes, kurām ir aromāts. “Nepatiesi ir aizrādījumi, ka mēs, deputāti, tagad lobējam kādu, mēs vienkārši izlīdzinām situāciju - ja nevar ar aromatizētājiem, tad nekādi nikotīna izstrādājumi nedrīkst būt ar aromatizētājiem,” sacīja komisijas vadītāja.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma šo iedzīvotāju iniciatīvu par aromatizēto e-cigarešu aizliegšanu ietvert jau esoša likumprojekta izstrādes gaitā.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece atgādināja Veselības ministrijas nostāju: aromatizētās e-cigaretes kļūst arvien populārākas, turklāt ar katru gadu pieaug jauniešu īpatsvars, kuri lieto vai pamēģina lietot šos produktus. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2019. gadā elektroniskās cigaretes regulāri lietojuši 18 procenti no 13-15 gadus veciem skolēniem. “Aromatizētāji ir ceļš uz smēķēšanas uzsākšanu, liela daļa, kas pamēģina un sāk ar elektroniskajām cigaretēm, pāriet uz klasiskajām cigaretēm,” teica I. Birzniece.
Sabiedrības veselības eksperte Iveta Pudule atzina, ka diskusijā par aizliegumiem vai ierobežojumiem būtu jāņem vērā sabiedrības veselības rādītāji Latvijā, kas, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, mums ir visbēdīgākie, un viena no galvenajām problēmām ir smēķēšana, tādēļ vecuma palielināšana, no kura drīkst smēķēt, līdz 21 gadam būtu liels ieguldījums sabiedrības veselības veicināšanā.
Otrs jautājums, kas izraisa pašlaik asākās diskusijas, ir par vecumu, kādā var lietot visu veidu nikotīna izstrādājumus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi tomēr atbalstīt priekšlikumu, ka tabakas izstrādājumus un e-cigaretes varētu ļaut iegādāties tikai no 19 gadu vecuma. Viens no priekšlikumiem bija arī paaugstināt šo vecumu līdz 21 gadam. Pašlaik cigaretes var iegādāties no 18 gadu vecuma, līdz 25 gadu vecumam vienmēr ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.
Kādi argumenti? Galvenais arguments, kas izskanēja komisijas sēdē, bija saistīts ar to, ka Latvijas skolās mācās jaunieši, kuriem jau ir 19 gadu un kuri legāli drīkst nesāt un lietot tabakas produktus, un viņi, lūk, tos ienes skolā, kur tos var realizēt bērniem. Bezdūmu tabakas asociācija aicināja tomēr izvērtēt šo priekšlikumu, kā arī citus, jo nozare varētu vērsties tiesā, ja politiķi nespēs pamatot, kāpēc jāievieš šāds ierobežojums - pilngadīgam cilvēkam liegt kaut ko iegādāties. Asociācija par anekdotiskiem arī nosauca stāstus par maziem bērniem, kuri lieto bezdūmu tabakas izstrādājumus, aicinot sarunā izmantot nevis stāstus, bet pierādījumus un datus, piemēram, no policijas.
