Inga Paparde / Autori

Onkoķirurgi, kuri gatavi kolektīvi pamest darbu slimnīcā, jauna nodaļas vadītāja, kuru faktiski atlaiž no darba pēc viena video sociālajos tīklos, valde, kas acīmredzot nesaprotas vismaz ar daļu savu darbinieku, slimnīcas padome, kas saņem dāsnu atalgojumu, bet nevar atrisināt konfliktsituāciju – šīs un virkne citu problēmu par Rīgas Austrumu slimnīcas darbu “uzpeldējušas” pēdējo nedēļu laikā un nonākušas sabiedrības uzmanības lokā.

Latvijā turpinās pensionēšanās vecuma reforma, un šogad tiesības uz valsts pensiju ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 64 gadi un seši mēneši. Lai saņemtu valsts pensiju, jābūt nostrādātam vismaz minimālam gadu skaitam, proti, apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam kā 15 gadi.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā ārkārtas režīmā, virknē stacionāru ieviesti dažādi ierobežojumi gan lielā pacientu pieplūduma, gan pašu mediķu augstās saslimstības dēļ. Pacientus aicina nezvanīt neatliekamās medicīnas dienestam, nedoties uz slimnīcām, tajā pašā laikā saņemt ģimenes ārsta konsultāciju ir sarežģīti, jo arī ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas.

Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas ārsti šodien sapulcē nolēmuši izteikt neapmierinātību ar Rīgas Austrumu slimnīcas valdi, izvirzot vairākas prasības, kuru neizpildes gadījumā darbu klīnikā varētu atstāt visi ķirurgi, Neatkarīgajai apstiprināja Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.

Veselības ministrijai steidzami jārisina vairāki būtiski jautājumi saistībā ar ģimenes ārstu darbu – jārod finansējums papildu darbinieka saglabāšanai ģimenes ārstu praksē, kas nodrošina ne tikai vakcināciju, onkoloģisko slimību skrīninga programmu uzraudzību, bet arī rūpējas par hronisko pacientu aprūpi, norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.

Pagājušajā gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti piektdaļa jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas patiešām ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, nabadzības rādītājs nav būtiski samazinājies.

Vairāk nekā piecsimt miljoni eiro – tik daudz Veselības ministrija lūgusi piešķirt papildu prioritāro pasākumu īstenošanai veselības aprūpes nozarē nākamajā gadā. Tas ir vislielākais finanšu pieprasījums no visām ministrijām un valsts iestādēm kopumā.

Kompensējamo zāļu budžetā katru gadu veidojas deficīts, un arī šis gads nav izņēmums. Pēdējās šā gada valdības sēdēs ministri vienojās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt naudu medikamentu apmaksai hroniski slimiem pacientiem.

Lai arī jaunā valdība nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, Veselības ministrijas svarīgākā prioritāte, pēc jaunās veselības ministres Līgas Meņģelsones teiktā, ir mediķu algu palielinājums. Nākamajā gadā ārstniecības personu algu pieaugumam nepieciešami 55 miljoni eiro.

Lai arī pandēmijas ietekmē pieaugusi sabiedrības interese par veselības aprūpes nozari un aktualizējies jautājums par inovācijām medicīnā, Latvijā pastāv vairāki šķēršļi, kas neļauj veiksmīgi attīstīt un ieviest jaunus risinājumus, secināts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (“EIT Health”) Latvijas centra veiktajā pētījumā.

Veselības ministrijai pusotra gada laikā būs jāpārliecina Saeima, ka valsts finansēta veselības aprūpe jānodrošina visiem iedzīvotājiem, izņemot tos, kuriem nav Latvijā deklarētas dzīves vietas. Lai arī šim priekšlikumam nebūt nav vienota politiķu atbalsta, pagaidām citu ierosinājumu, vai un kādai būt valsts veselības apdrošināšanai, nav.

Saeimas deputāti ierasti strādā pamata komisijās, tomēr ar tām dažkārt nepietiek, ja ir vēlme padziļināti pievērsties sasāpējušiem jautājumiem. Šī Saeima izrāda sevišķu centību veidot apakškomisijas un deputātu iniciatīvas grupas.

Deklarācija, ar kuras palīdzību jaunā valdība informē sabiedrību par tās prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, ir ļoti skopa. Arī aprakstot valdības ieceres vai plānus sociālajā aizsardzībā, konkrēti, pensiju politikā.

Bailes un neziņa par vēža pacientu ārstēšanu un onkoloģijas situāciju Latvijā jau pavisam tuvā nākotnē – šādas sajūtas vada vēža pacientus šodien. Pacients ar onkoloģisku slimību Latvijā ne tuvu nevar justies drošs par ārstēšanu un sociāli pasargāts cīņā ar slimību.

Saeimā jau divus gadus tiek skatīti grozījumi tā sauktajā tabakas ierobežošanas likumā, lai ierobežotu tabakas aizvietotājproduktu izplatību. Mediķi, kuri ilgstoši cīnās, lai šos produktus ierobežotu ar likumu, bažījas, vai šo produktu biznesa aizstāvji neizmantos mirkli, kad darbu sāk jaunā Saeima, lai atsauktu jau izstrādātos un divos lasījumos pieņemtos likuma grozījumus.

Ja Saeima līdz gada beigām nepaspēj pieņemt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad pirmajā janvārī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri maksā veselības nodokli. Pašlaik Latvijā ir 858 tūkstoši nodarbināto, kuri ir sociāli apdrošināti veselībai.

Politiskajā tirgū Veselības un Labklājības ministrija atkal kļuvušas neiekārojamas: veselības jomā virkne nepadarītu darbu, atgūšanās no Covid-19 un neskaidrības par finansējumu, savukārt labklājības jomā nākamgad skaudri izaicinājumi.

Veselības ministra Daniela Pavļuta nule kā parakstītais rīkojums draud pakļaut nozares ekspertus politiskai kontrolei – sašutumu par ministrijas plāniem pauž Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība; ierēdņi apgalvo, ka pārprasta dokumenta būtība.

Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā ir pieejama kvalitatīva un pasaules līmeņa HIV/AIDS ārstēšana, tomēr tikai puse HIV pacientu saņem antivirālo terapiju. Atbalsta biedrības cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV, valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver, ka šai problēmai ir vairāki iemesli, sākot no nelīdzestības, proti, cilvēks dažādu iemeslu dēļ, neārstējas, beidzot ar bailēm, ka “mani kā HIV pacientu ierakstīs kādos sarakstos un to visi uzzinās”.

Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas budžeta deficīts aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, un, lai novērstu finanšu nepietiekamības risku un nodrošinātu nepārtrauktu vecuma pensiju izmaksu, to plānots steidzamības kārtā nosegt ar papildu finansējumu no sociālā budžeta atlikuma.

Cistiskā fibroze ir smaga reta slimība, un tās pacienti jau gadiem cīnās par visiem pacientiem pieejamu un modernu ārstēšanu. Daļai cistiskās fibrozes pacientu pašlaik Latvijā ir pieejama efektīva ārstēšana, bet daļai pacientu – nav, “Neatkarīgajai” uzsver Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības vadītāja Alla Beļinska.